Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ķenguru sala pavasarī

„Laimas“ grupas izbraukums

Laikraksts Latvietis Nr. 237, 2012. g. 27. dec.
Silvija un Vija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izbraukuma dalībnieki. FOTO Ints Puķītis.

Admirālarčā (Admiral Arch) ar dziesmām un priekiem. FOTO Ints Puķītis.

Pelikāns sargā vīnu vīnotavā. FOTO Ints Puķītis.

Priecīgi atgriežamies uz Austrāliju – sēžam prāmja priekšā. FOTO Ints Puķītis.

Ir agrs 23. oktobra rīts. Pie Adelaides Latviešu biedrības nama pulcējās 22 latviešu, lai dotos trīs dienu braucienā uz Ķenguru salu.

Pirmā diena

Piebrauc autobuss, un visi ieņem vietas. Ir sācies ceļojums. Braucam uz Keipdžarvisu (Cape Jervis), no kurienes ar prāmi pārceļamies uz salu. Brauciens omulīgs, daži uz kuģīša ietur rīta maltīti un iedzer kafiju. Brauciens ilgst nepilnu stundu, un nemanot jau esam salā.

Ir sācies pirmās dienas brauciens pa salu. Lai gan visi agri cēlušies, neviens nedomā autobusā snaust; skan mūzika, čalošana un smiekli. Tad Margota dod uzdevumu sagatavot katram kādu stāstiņu uz burtu i, lai vakarā varētu jautri izsmieties un nebūtu jāgarlaikojas.

Jā, esam klāt pie pirmās apskates vietas. Tā ir pirmā bāka Dienvidaustrālijā, celta 1825. gadā – Vilobija bāka (Willoughby Lighthouse). Gida pavadībā uzkāpjam tajā un no augstuma vērojam apkārtni – paveras plašs skats. Apskatām arī bākas muzeju, kur uzzinām daudz interesantu lietu par bākas vēsturi.

Tālāk dodamies atkal ceļā uz vīnotavu, kur daži izgaršo vīnu un nopērk arī pa pudelītei. Daži vēro skaisto panorāmu un jūru. Un nu klāt pusdienas – Margotas sagatavotais pikniks pie dabas krūts – ēdam sviestmaizes un dzeram kafiju. Visi moži un labā noskaņojumā.

Pirmās dienas apskates vietas galā. Dodamies uz Penšo (Penneshaw), kur iekārtojamies naktsmītnēs un gatavojamies vakariņām – spoku vakaram.

Vakars klāt, un sāk ierasties maskas – spoks, vilks, jautrās dziedošās raganiņas un velns. Arī šoferītis Deniss (Dennis) maskā. Raganiņas dzied un dejo, visi aplaudē par sagatavotiem priekšnesumiem. Sākas smiekli un jautrība.

Vakara pirmā daļa beigusies. Visi ieņem vietas pie galdiņiem un mielojas ar Inta un Margotas sagatavoto maltīti – steiku un salātiem, dažādām uzkodām.

Sākas vakara otrā daļa. Daudzi stāsta savus sagatavotos stāstiņus ar burtu i. Tie ir tik komiski, ka smiekli skan vienā gabalā. Arī spoku stāstiņi ir ļoti interesanti. Katrs grib runāt un tikt pie vārda. Gandrīz vai jāstāv rindā. Tik daudz to runātāju. Jautrība sit augstu vilni. Visi dzied dziesmas un iet rotaļās. Viena no rotaļām – Skaisti dziedi lakstīgala – atsauc atmiņā jaunības dienas Latvijā. Nu pirmā diena beigusies, un dodamies uz nakts dusu.

Otrā diena

Dodamies uz Roņu līci (Seal Bay) pie ronīšiem. Tie tik graciozi gozējas jūras krasta saulītē, ka varam viņus apbrīnot un apbrīnot... Fotografējam un ilgi, ilgi nevaram no viņiem šķirties.

Tālāk dodamies uz Ievērojamiem akmeņiem (Remarkable Rocks) – milzīgo akmens statuju jūras krastā. Tiem, kas to redz pirmo reizi, liekas kā pasaules brīnums. Tas ir tik milzīgs un iespaidīgs – pat prātam neaptverams, kā daba var tādu izveidot. Fotografējamies un dziedam Pūt, vējiņi. Dažam nobirst pa asariņai, tas ir tik aizkustinoši.

Pusdienojam piknikā pie dabas. Atgūstam spēkus un dodamies tālāk apskatīt vēl citus dabas brīnumus.

Lai gan daudziem liela gadu nasta, visi mēro tālo ceļu gar jūras krastu, lai sasniegtu nākošo dabas brīnumu. Tie ir tik iespaidīgi akmeņu un klinšu veidojumi, ka daži saķer galvu un nebeidz brīnīties par tādu skaitumu, kas nav vārdos aprakstāms.

Nu atkal diena galā, un dodamies atpakaļ uz Penšo. Seko vakariņas un saviesīga pasēdēšana. Tiek stāstīti stāstiņi ar burtu H, kuru izvēlējusies Geņa. Daži runātāji sacerējuši tik zinātnisku sacerējumu, ka ir ko brīnīties, cik gudras galvas.

Vakara noslēgumā dodamies uz pingvīnu līci, vērot pingvīnus – kā mātītes nāk no jūras ar saķertām zivīm, lai pabarotu savus mazuļus. Ir tumša nakts, vējš gaudo, un lielie viļņi sitas gar krastu. Ir tik romantiski!

Gids mūs pavada un rāda ceļu. Redzam pingvīnu mazulīšus un mammas. Esam sajūsmā par redzēto un piedzīvoto.

Trešā diena

Pēdējā diena. Sapakojam mantas, brokastojam un atkal ceļā. Dodamies uz Emū līča (Emu Bay) lavandu fermu, kur audzē lavandas un no tām gatavo dažādus krēmus un eļļas. Dažas tos iegādājas; laikam grib izskatīties jaunas un smukas.

Tālāk braucam uz vīnotavu Sēkļu līcis (Bay of Shoals) netālu no Kingskotes (Kingscote), Ķenguru salas galvaspilsētas. Atkal bija iespēja gan nogaršot, gan nopirkt vietējo vīnu, kā arī apbrīnot panorāmu acu priekšā.

Iebraucām Kingskotē, kur dota viena stunda tuvāk iepazīties ar vietējo kultūru. Tad prom uz medus veikalu, kur daudzi nopirka medu, kas ļoti iecienīts visā Austrālijā.

Tik daudz ko redzēt un baudīt; gandrīz aizmirsām, ka vēderi tukši, taču jābūt pusdienas laikam.

Dodamies uz Emū spirta rūpnīcu (Emu Distillery), kur atkal tiek pasniegtas pusdienas piknika veidā. Pa to laiku, kamēr galdiņš klājās, citi tuvāk apskata eikaliptu ražotni, kur visi testē uz savas ādas eļļas un krēmus. Daudzi tos arī iegādājas.

Īpašniecei ļoti interesē mūsu grupa, un mēs arī piedāvājam par labu uzņemšanu ciema kukulīti – vienu dziesmu. Sastājamies kā koris un nodziedam ne tikai vienu dziesmu, bet divas. Viņai ļoti patika, un mums arī labi skanēja jo bijām labi paēduši pusdienas, padzēruši kafiju un drusku atvilkām elpu. Spēks bija dziedāt. Nav viegli būt par latviešu tūristu!

Laiks skrien uz priekšu, jātiek laicīgi atpakaļ uz Penšo, lai autobuss tiktu uz prāmja. Vēl tikai jāuzkāpj Prospekthila (Prospect Hill) – šaurākā vieta uz salas, no kurienes var labi redzēt Austrāliju un Dienvidu okeānu.

Nu mūsu ceļojums pa Ķenguru salu beidzies. Esam uz kuģīša, lai dotos mājās. Valda jautrība un smiekli. Atkal dziedam dziesmas, un publika aplaudē. Visi jautrā noskaņojumā. Un tā nemanot jau esam otrā krastā. Sakāpjam autobusā un esam ceļā uz Adelaidi. Ir vēla vakara stunda. Neviens nedomā laisties snaudienā, jo uz ekrāna rāda Amerikas latviešu teātri Eslingena. Daudziem tās ir atmiņas, jo paši atradušies šajā nometnē Vācijā. Dzirdami atmiņu stāsti par piedzīvoto. Pusnaktī esam mājās. Katrs dodas uz savām mājām.

Trīs dienas ir pagājušas ar vēja spārniem. Atkal viens Laimas izbrauciens ir galā. Nu atliek tikai gaidīt nākošo braucienu. Jau ir idejas no vairākiem braucējiem. Atliek tikai pārrunāt un vienoties, uz kuru pusi doties. Jo kas var būt labāks, kā kopā izbraukt un priecāties. Kopā pavadīt vairākas dienas, aizmirst, ka sāp kauli un gadu nasta sāk liekt muguru. Tādās reizēs visi jūtas pacilāti un domā: cik dzīve ir skaista. Kā tai dziesmā:

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī,
Vējā ka žubīte liepzariņā.
Daudz tu man solīji,
Maz tomēr devi,
Vai nav vienalga man.
Rai, dai dai dā...

Vija un Silva, viešņas no Latvijas
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com