|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 478, 2017. g. 30. sept.
Lilita Spura -
No kreisās: Spuru Lilita, Spuru Ričs, Kļaviņu Ilze, Pones Elga.
Bērziņu Ilze dala Jumja klaipu ar medu, sākot ar bērniem.
Klusā dabas stūrītī, Dievsētas Rāmavā, saules apspīdētā rītā, pulka saviešu vidū, Kļaviņu Ilze deva savu solījumu vadīt Latvju dievturu sadraudzi nākošos piecus gadus. Pirmo reizi dievturu vēsturē, kopš dievturības dibināšanas 1926. g. sieviete uzņemas šo amatu. Brastiņu Ernests bija pirmais vadonis. 2017. g. silu m. 3. dienā, Ilzes solījumu pieņēma Vecāko padomes priekšēde Pones Elga, bijušais vadonis Spuru Ričs un vecāko padomes locekle Spuru Lilita.
Latvju dievturu sadraudze ir darbojusies gandrīz nepārtraukti caur Brastiņu Ernesta draudzes locekļiem, galvenokārt Ziemeļamerikā. Pašu spēku un labu draugu palīdzību celta, Dievsēta Viskonsīnā kalpo sadraudzei kā pastāvīga mājvieta jau 40 gadu. Dievturi seko demokrātiskiem principiem un vadoni pārvēl ik pa pieciem gadiem.
Pēc solījuma došanas Kļaviņu Ilze iesāka savu uzrunu sadraudzei, aicinot Laimu palīgā:
„Ej, Laimiņa,Tu pa priekšu, Es tavās pēdiņās; Nelaid mani to celiņu, Kur aizgāja ļauna diena. Kādu ceļu lai izvēlamies? Kurp lai ejam? Dabīgā atbilde ir – uz priekšu! Ar latvietību sirdī un dvēselē. Dzīvē vienmēr būs jauni un sveši piedzīvojumi. Pasaule vilina ar savām skaistām vietām, eksotiskām parādībām, svešām valodām.
Ņemot līdzi savas latviskās vērtības un zināšanas, mēs varam droši dzīvot līdzi visam, tomēr nezaudējot sevi un savu identitāti. Mums no senčiem ir dots brīnišķīgs mantojums katram rokās: Ej bāliņ taisnu ceļu, Runā taisnu valodiņu: Tad ir Dievs palīdzēs Labu mūžu nodzīvot.
Runāsim latviski, jokosimies un dziedāsim latviski. Stāstīsim saviem kaimiņiem un paziņām, ka esam latvieši; kur Latvija atrodas, kādi ir latvieši; kāda mums sena bagātība: tradīcijās, apģērbā, ēdienos, dzīves jēgā. Visam pa starpu būs arī jāstāsta par Latvijas sportistiem un to veikumiem, Latvijas koriem, dažādiem svētkiem, dabas skaistumu un Dieva gudrību.
Mēs, latvieši, izkaisīti pa visu pasauli, tomēr esam viena tauta, ar līdzīgiem piedzīvojumiem, uzskatiem, vērtībām. Kopā turoties, mēs stiprināsim savu latvisko garu un nodrošināsim savu tautu: Pieci simti sveši ļaudis, Simtiņš manu bāleliņu; Pieci simti nebēdāju, Simtiņā stavēdama. Būsim tas spēcīgais simtiņš!“
Pēc uzrunas, jaunā vadone uzklausīja apsveikumus no tālienes un visiem klātesošiem.
Sekoja Apjumību klaipa dalīšana, kuru pasniedza kopā ar Latvijas medu svētku rīkotāja Bērziņu Ilze. Tradicionāli jauna vadoņa ievešana notiek, kad sadraudze svin Apjumības kopā ar gadskārtējo izstādi, kurā savieši – jauni un veci parāda savu pēdēja gada ražu. Pārsteidzoši, cik daudz no Dievsētas ļaudīm ir ļoti apdāvināti, radoši, daudzpusīgi un spējīgi.
Spuru Lilita
Laikrakstam „Latvietis“