Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


DV Melburnas nodaļai 71. gads

Covid-19 krīzes dēļ nevar svinēt klātienē

Laikraksts Latvietis Nr. 608, 2020. g. 5. aug.
Jānis Kārkliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Pilna zāle DV Melburnas nodaļas 70 gadu jubilejā 2019. gadā. FOTO Daila Piksone.

Publika svin pēc 70 gadu jubilejas akta 2019. gadā. FOTO Ilze Ābele.

Jānis Purvinskis uzrunā tautu 70 gadu jubilejas aktā 2019. gadā. FOTO Daila Piksone.

Kad pagājušā – 2019. gadā 28. jūlijā sanācām kopā Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas mītnē tik kuplā skaitā, lai svinētu nodaļas septiņdesmit darbības gadus, kas būtu domājis, ka gadu vēlāk nevarēsim to darīt klātienē. Tomēr tā ir. Melburnā vēl joprojām valda COVID-19 krīze, un mēs visi esam spiesti palikt mājās un atcerēties Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas 71. gadu ģimenē.

1949. gada 29. jūlijā sanāca kopā pieci iniciatori Melburnā un dibināja Daugavas Vanagu Melburnas nodaļu. Šie pieci tālredzīgie, bijušie leģionāri bija A. Lejiņš, Z. Liepiņš, V. Kalimants, J. Konderovskis un V. Rūniks. Pirmais nodaļas valdes priekšsēdis bija A. Lejiņš. Visilgāk par nodaļas priekšsēžiem ir kalpojuši Aivars Saulītis – 13 gadus, Valentīns Rolavs – 10 gadus un Ilmārs Kapelis – 8 gadus. Pašreizējais nodaļas valdes priekšsēdis ir Jānis Kārkliņš.

Kad dibināja Melburnas nodaļu, tad Austrālijā jau bija nodibināta Daugavas Vanagu nodaļa Amber Creek meža cirtēju nometnē Tasmānijā, bet nepilnu gadu vēlāk tā izbeidza darbību, kad pēc divu gadu obligātā darba dienesta nostrādāšanas lielākā daļa nodaļas biedri pārcēlās uz lielākām pilsētām Austrālijā. Līdz ar to Melburnas nodaļa pašlaik ir vecākā aktīvā Daugavas Vanagu nodaļa Austrālijā.

Dibināšanas laikā nodaļas galvenais mērķis bija nodibināt sakarus ar DV Centrālo valdi Vācijā un vākt līdzekļus kara invalīdiem. Pirmajā darbības gadā Melburnas nodaļa rīkoja koncertus un citus sarīkojumus. Drīz pēc dibināšanas nodaļas valde nolēma griezties pie plašākās latviešu sabiedrības pēc atbalsta, organizējot pirmo līdzekļu vākšanas akciju. Akcija bija ļoti sekmīga un savāca 129 mārciņas, par ko uz Vāciju nosūtīja 123 pārtikas paciņas kara invalīdiem un viņu ģimenēm. Par atbalstu nodaļa saņēma daudzas pateicības vēstules, kas pierādīja, ka akcija bija to vērts, un valde nolēma to turpināt. Nodaļa ar atbalstu no Melburnas tautiešiem caur gadskārtējo līdzekļu vākšanas akciju, vēl joprojām atbalsta ne tik vien bijušos leģionārus un viņu ģimenes gan Latvijā, gan Austrālijā un citus vecākā gada gājuma tautiešus, bet arī daudzbērnu un audžubērnu ģimenes, jaunatni, kultūru un vēl daudz citus pasākumus.

Nodaļa savos pastāvēšanas gados ir bijusi ļoti aktīva. Tai ir bijušas 12 dažādas sekcijas, kuras darbojušās Daugavas Vanagu darbā, kultūras jomā un ar sportu un izpriecām. Daugavas vanadzu kopa savu darbību sāka līdzās nodaļas dibināšanai kā nodaļas dāmu kopa ar vadītāju A. Runiku. Daugavas vanadzes jau 1952. gadā nolēma ka grib dibināt savu sekciju un tā sākās Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas vanadžu kopa kas aktīvi darbojas vēl šodien. Diemžēl pašlaik no kādreizējām 12 sekcijām vanadzes ir tikai viena no divām vēl pastāvošām sekcijām, otra būdama novusa kopa.

Daugavas vanadzes ir ne tik vien vecākā sekcija Melburnas nodaļā, bet arī visaktīvākā. Mēs droši vien katrs kādreiz, ja ne regulāri, esam bijuši vanadžu ik mēneša gatavotajās pusdienās. Mēs visi pašlaik izjūtam šo pusdienu trūkumu ierobežojumu laikā. Ne tik vien mums pietrūkst garšīgais ēdiens, bet vēl vairāk iespēja satikties ar draugiem un pārrunāt gan svarīgas lietas, gan arī sīkumus. Ja samazinātos vai apsīktu vanadžu aktivitāte, tas būtu liels zaudējums ne tik vien Daugavas Vanagu organizācijai, bet visai latviešu sabiedrībai Melburnā. Visilgāk vanadžu kopu vadījušas Silvia Miglis, Marta Balode un Dzidra Grīnberga. Pašreizējā kopas vadītāja ir Koidula Nemīro.

Bez vanadzēm un jau minēto novusa kopa DV Melburnas nodaļā savos pastāvēšanas gados bijušas jaunatnes kopa, trīs tautas deju kopas – Daugavieši, Sakta un vēlāk apvienotā Daugavieši/Sakta. Par nodaļas tautas deju dzīvi ilgus gadus rūpējās mums visiem pazīstamais Aleksandrs Grimms. Pie nodaļas arī ilgus gadus pastāvēja dubultkvartets, vēlāk vīru ansamblis un tad vīru koris Kursa, ko ilgus gadus vadīja Juris Pommers un teātra ansamblis Mazais Teātris, ko vadīja Melburnā pazīstamā aktrise un režisore Lūcija Kalniņa. Viena no pirmajām sekcijām pie Melburnas nodaļas bija šaušanas sekcija, ko vadīja Linards Apinis, šautuvi uzbūvējot savā ģimenes īpašumā ārpus Melburnas. Nevar arī aizmirst, zolītes klubu, šaha klubu, vanadžu dziesmu ansambli un vanadžu rokdarbnieču kopu.

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļai savos pastāvēšanas gados ir bijuši trīs sabiedriski īpašumi. Daugavas Vanagu mītne, 5 Dikensa (Dickens) ielā, blakus Latviešu namam. Diemžēl tur mums bija lemts tikai nodzīvot septiņus gadus. Tad 1985. gada Melburnas nodaļa iegādājās Ziemeļmelburnas īpašumu, Četvinda (Chetwynd) ielā, kur sekmīgi darbojamies vēl šodien.

Pirmais nodaļas īpašums bija laukos ārpus Melburnas, Dandenongas kalnos netālu no Monbalkas pilsētiņas. Monbalkas īpašumu, pamatojoties uz novēlējuma norādījumiem, nodaļa iegādājās 1965. gadā un nosauca par Vanagiem. Kaut zemes gabals bija liels, uz tā pirkšanas laikā bija tikai viena maza guļkoku ēka. Šo ēku nosauca par seržanta Riekstiņa namu. Kad nopirka Vanagus, viena no iecerēm bija, ka tur varētu uzbūvēt vairākas nelielas mājiņas, kur bijušie leģionāri, nodaļas biedri, varētu pavadīt savas vecumdienas. Tātad, jau 1965. gadā Daugavas Vanagi domāja par sava veida veco ļaužu ciemu. Šī ideja tomēr netika tālāk kā tikai ideja.

Jau drīz pēc pirkšanas bija skaidrs, ka ar vienu mazu būdiņu nepietiks, un talkas veidā tika uzcelta lielāka sarīkojumu zāle. Zālei klāt bija maza virtuve un trīs atsevišķas istabas. Viena jau drīzumā tika nozīmēta kā saimnieka istaba, bet otras divas bija domātas viesiem. Šīs divas istabas ļoti bieži tika izmantotas, kad notika sarīkojumi Vanagos, jo pēc svinēšanas sestdienas vakarā neviens negribēja mērot tālo ceļu uz mājām. Jaunuzbūvēto celtni nosauca par pulkveža Brieža namu. Vēlāk arī tika izrakts peldbaseins un blakus peldbaseinam uzbūvēta pirts.

Vanagi tika izmantoti vasaras laikā gandrīz katru nedēļas nogali. Tos izmantoja ne tik vien Daugavas Vanagi, bet arī daudzas citas organizācijas. Tur notika balles, brīvdabas dievkalpojumi, sporta spēles vai pat vienkārša sabraukšana laukos. Diemžēl laiki mainījās, un, tautai novecojot, Vanagi tika mazāk un mazāk izmantoti, un 1984. gada ārkārtas pilnsapulcē nodaļas valde proponēja īpašumu Monbalkā pārdot.

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa savos pastāvēšanas gados ir darījusi daudz vairāk. Šai rakstā esmu minējis tikai dažas lietas par Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas darbu un dzīvi.

Nobeidzot vēlos pateikties un atcerēties mūsu nodaļas dibinātājus, kā arī visus nodaļas darbiniekus, kuri visos nodaļas pastāvēšanas gados ir strādājuši pašaizliedzīgi, lai Melburnas nodaļa varētu tik ilgi pastāvēt.

Paldies arī visiem tautiešiem par atbalstu visus šos gadus. Bez Melburnas latviešu atbalsta Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa nebūtu pastāvējusi 71 gadu. Novēlu tai pastāvēt vēl ilgus gadus, un, cerams, nākošo gadu varēsim jūlija beigās visi tikties Melburnas nodaļas mītnē un atskatīties uz 72 nostrādātiem gadiem.

Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com