Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Mēs tava elpa, atmiņa – stīga; Mūzika – spārni, draudzība dzīva, dzīva.“

AZVV 46. skolas izlaidums „Latvija rotā“ Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 579, 2020. g. 31. janv.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
VV2015

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas skolēni, skolotāji un audzinātāji 2020. gada 18. janvārī. FOTO Lūkas Elberts.

Koncerts Vasaras vidusskolas izlaidumā. FOTO Astra Kronīte.

Tautas deju uzvedums. FOTO Astra Kronīte.

Ieejot latviešu nama Tālava lielajā zālē sestdien, 18. janvārī, skan maiga kokļu mūzika, skatuve atvērta un vidū lielais ekrāns un flīģelis. Pie skatuves podesti un liels laukums, kur dejot. Pie kolonām salikti krēsli, uz kuriem glīti noliktas nošu grāmatas. Viss gatavs sarīkojumam – 2020. g. Annas Ziedares Vasaras vidusskolas 46. izlaidumam Latvija rotā.

Šogad daudz kas pie sarīkojuma liekas citāds. Vispirms, izlaidumam ir tematisks nosaukums – Latvija rotā. Kā lai to saprot? Vai rotā ir darbības vārds vai lietvārds? Ja darbības vārds, tad jāsecina, ka Latvija rotā vai grezno šo izlaiduma aktu un tā dalībniekus. Rotā piedziedājumam ir asociācijas ar jāņu dziesmām, kurās apdzied dabu, lopiņus un cilvēkus, lai nestu svētību un auglību visai radībai. Jāņu vainags nesēju rotā un padara skaistāku. Vainags vieno, un vienotība rada spēku. Spāres svētkos uzliek vainagu ēkas visaugstākajā vietā, lai atzīmētu celtnes pamatstruktūras nobeigšanu.

Ja lietvārds, tad visi sarīkojuma dalībnieki, tiek iekalti vienā skaistā rotā vai gredzenā un kļūst par neatņemamu latviešu tautas sastāvdaļu.

Lai nu kā katrs iztulko šos divus vārdus un viņu daudzveidīgo simboliku, visas asociācijas attiecas un AZVV jauniešiem un skolas būtisko darbu jaunatnes audzināšanā. Tie arī tuvina Austrālijā dzīvojošos jauniešus ar nākamiem XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuru sarīkojumu nosaukumiem visiem caurvijas Jāņu vasaras saulgriežu motīvi.

Šogad izlaidums bija kā lieluzvedums. Skolēnu priekšnesumi caurvijās ar runām un liecību pasniegšanu, radot nesaraustītu plūsmu. Nevajadzēja starpbrīdi, jo visu laiku bija kaut kas, lai saistītu uzmanību. Arī tehnoloģija tika pielietota daudz vairāk, ar, manuprāt, pozitīvu rezultātu. Arhibīskapes Laumas Zuševicas runu pārraidīja uz lielā ekrāna, jo pati garīdzniece jau bija aizbraukusi. Saņemot liecības, katras klases skolēnus nosauca individuāli un parādīja uz ekrāna. Bieži skatītājiem, kuri nav vecāki un vecvecāki, jaunieši nav pazīstami, bet šoreiz par prieku visai skolas saimei un sarīkojuma apmeklētajiem, viss bija skaidrs. Katrs skolnieks un balvu saņēmējs tika izcelts un saņēma lielas ovācijas. Netrūka arī humora. Pirms balvu izsniegšanas nospēlēja skaļu fanfaru, kas atgādināja televīzijā rādītos censoņu šovus.

Šogad AZVV bija jauna skolas pārzine Iveta Laine. Ivetas runā sadzirdēju viņas uzsvaru uz katra individuālā skolēna vajadzību saudzēšanu un talantu kopšanu. Viņas vārdos katrs skolnieks ir augošs cilvēks, kuram ir un būs sava loma skolā un plašākajā latviešu sabiedrībā.

Pateicoties Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai un Latviešu valodas aģentūrai, šogad AZVV no Latvijas piedalījās septiņi skolotāji, papildinot vietējo skolotāju personālu. Tie bija Dace Anstrate, Gints Ceplenieks, Dace Konopecka, Gunta Kļava, Samanta Kavrusa-Vecmane, Edgars Zariņš un Imants Kukulis. Imants Kukulis, kuram pašam ir sava vēstures programma LTV1, jauniešiem mācīja vēsturi; Edgars Zariņš – ģeogrāfiju.

Diriģenta Ginta Ceplenieka vadībā skolas saime bija sagatavojusi varenu koncertu augstvērtīgā mākslinieciskā līmenī. Daudz dziesmas ir Skolas jaunatnes dziesmu svētku repertuārā. Bija pārsteidzoši redzēt jauniešus dziedam bez notīm un dzirdēt ar tik skaidru dikciju.

Jaunās, talantīgās komponistes, sidnejietes Aijas Dragūnas devums bija līdzvērtīgs. Vispirms noklausījāmies viņas komponēto Mūsu tēvs pirmatskaņojumu 3.-5. klašu un audzinātāju izpildījumā. Tad Aijas vadītā 15 instrumentālistu un dziedāju kapela nospēlēja trīs tautas dziesmu aranžējumus, kuros varēja sadzirdēt lietpratējas pieeju. Mainīgie ritmi, tēmu variācijas katram instrumentam un beigu kāpinājums ātrumā un skaļumā, skanēja profesionālas vienības līmenī. Visa koncerta koncertmeistare bija Nerissa Piersa (Pearce).

Audzinātāji un 5. klases jaunieši nodejoja G. Baumaņa horeogrāfēto tautas deju Krūga Madaļeņa, Mārtiņa Līduma apdarē. Deja izcēlās ar savu enerģiju, neparastiem grupējumiem un humoristiskajiem puišu spēkošanās spēju atdarinājumiem.

Vēl viens izlaidums. Vēl viena milzīga darba posma auglīga raža. Kā jau spāru svētkos – vēl viens vainags uzlikts mūsu jaunās latviešu sabiedrības ēkas pamatstruktūrai.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com