Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Latgaļu sāta“ – Ko atstāsim nākamajām paaudzēm?

Desmit gadu jubilejā atskatās uz padarīto

Laikraksts Latvietis Nr. 573, 2019. g. 26. dec.
Agate Vucina -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Laba mūzika Latgaļu sātā. FOTO Latgaļu sāta.

Laba mūzika Latgaļu sātā. FOTO Latgaļu sāta.

Latgaļu sātā. FOTO Latgaļu sāta.

Latgaļu sātā. FOTO Latgaļu sāta.

Latgaļu sātā. FOTO Latgaļu sāta.

Tiem, kas ierodas Latvijā uz svētkiem, tā vien šķiet, ka mēs šeit dziedam, dancojam, pucējam tautastērpus. Taču ceļš līdz dziesmu svētkiem, nav viegls; tradicionālās kultūras uzturēšana ikdienā galvenokārt ir ideālistu rokās. Taču vai mēs apzināmies, cik apdraudētas ir tradicionālo amatu prasmes? Kaut vai šķietami nesatricināmā Latgales podniecība? Kā mēs šīs prasmes nodosim tālāk, kā ieinteresēsim jaunatni? Tie ir jautājumi, kurus cenšas risināt entuziastu grupa netālu no Varakļāniem, tagadējā Dekšāres pagastā, pirms desmit gadiem dibinot Biedrību Latgales tradicionālās kultūras centru „Latgaļu sāta“.

Aizgājušajos gados organizētas tradicionālās kultūras apguves darbnīcas un nometnes vairāk nekā 200 bērniem un jauniešiem. Rekonstruēts 12. gs. Cakulu kapulauka arheoloģiskais tērps, 19. gs. Varakļānu etnogrāfiskais sievas goda tērps. Izdotas grāmatas un mūzikas albumi, organizētas ekspedīcijas. Latgale pārstāvēta kultūras pasākumos Baltkrievijā un ASV. 2018. gadā saņemta Zemkopības ministrijas konkursa Sējējs veicināšanas balva nominācijā Ģimene lauku sētā.

Neskatoties uz aizņemtību, biedrības biedriem strādājot algotu darbu Rīgā, Rēzeknē, Varakļānos, Madonā, nostiprinājusies pārliecība, ka tas, ko viņi dara, ir nepieciešams nākamajām paaudzēm. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu vasaras sezonā Latgaļu sāta piedāvāja vairākas radošās darbnīcas jauniešiem un pieaugušajiem – aušanu, kokļu spēles apguvi, bērza tāss darbnīcu, taču vispopulārākā bija maizes cepšanas darbnīca lauku sētas krāsnī.

Biedrībai klētiņā ir pašiem savs muzejs, kā paskaidro Dainis Mjartāns:Daļu kolekcijas veido kokļu meistara Donāta Vucina kokļu un stabuļu sagataves un darbarīki. Izcilajam kokļu meistaram par godu pirms divdesmit gadiem tika iedibinātas Kokļu dienas, kas bija kā dzinulis biedrības izveidei, savukārt nosaukums pārņemts no savulaik Alberta Spoģa Minsterē, Vācijā izveidotās latgaliešu grāmatu krātuves Latgaļu sāta.“

Laika gaitā izveidota arī arheoloģiskā kolekcija. Lubāna pietekās atrastais vidējā un vēlā neolīta – lauskas un citas vēsturiskas liecības par dzīvi Lubāna ezera līdzenumā.

Pašas mājas vēsture saistīta ne vien ar Donatu Vucinu, bet arī ar 2. Saeimas deputāta Franča Zepa dzīvi pirms II Pasaules kara. F. Zeps mira Trimdā, ASV 101 gada vecumā.

Ārzemēs dzīvojošie latvieši ir arī biedrības atbalstītāju vidū. Saņemti grāmatu sūtījumi no ASV, Austrālijas, Kanādas un Vācijas. Šogad ASV dzīvojošā Motivānu ģimene nolēma ikgadīgo ziedojumu novirzīt biedrības infrastruktūras izveides atbalstam, savukārt Vladimirs Zvidriņš no Vācijas katru gadu ir klāt ar kādu padomu un uzdāvinājis paša darinātu biedrības norādes zīmi.

Biedrības lielākā vērtība ir cilvēki, bez kuriem diez vai būtu iespējams tik aktīvi darboties; tie ir: Astrīda Vucina, Gatis Staprēns, Mareks Gabrišs, Tenis Bikovskis, Viktors Briška, Ivars Logins, Ivars Medinieks, Ilmārs Strods, Māris Karlsons, Pēteris Justs, Māra Vucina. Tāpat paldies jāsaka tiem daudzajiem, kas ziedojuši biedrībai senos darba rīkus un snieguši palīdzīgu roku ikdienā no Varakļānu un Dekšāres pagastiem.

Latgaļu sātā var ne vien iemācīties, redzēt, sasmaržot, ko senu un aizmirstu, bet arī pašiem nonākt senatnē.

Kā stāsta biedrības Latgaļu sāta vadītāja Marika Zeimule: „Bieži vien ar tradicionālo kultūru mēs saprotam vienīgi folkloru, taču tā tas nebūt nav. Mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai neizzustu senās amatu prasmes – aušana, podniecība, kalšana, u.c. Šodien mēs zinam, kā jostu var noaust stellēs, taču ne katrs zina, ka jostu senajos laikos auda ar celiem, un šādu amatu prasmi mēs arī mācām.“

Dainis Mjartāns bija iniciators dzīvās vēstures objektu izveidei: „Esam rekonstruējuši ēkas, kas tika būvētas 10.-12. gs. Arī slieteni, kādu daudzi atceras vēl no pirmskara laikiem. Mūsu biedrības pamatmērķis ir atjaunot vecās prasmes, jo pārmantošana gandrīz vai nav iespējama. Mēs dzīvojam Varakļānu Viļānu novadu krustcelēs, un te notiek aktīvā lauksaimniecība un amatnieku tik pat kā nav, līdz ar to tiešā pārmantošana nav iespējama. Tā piemēram, Astrīda no jauna ir apguvusi priekšmetu izgatavošanu no bērza tāss, kā arī adīšanu ar kaula adatu, ko demonstrē mūsu viesiem.“

Pateicoties biedrības Latgaļu sāta piesaistītajiem līdzekļiem 2018. gadā Rēzeknē uzstādīts piemineklim latgaliešu grāmatu izdevējam, sabiedriskajam darbiniekam Vladislavam Luocim, kurš savu darbību uzsāka Latgalē, bet turpināja trimdā Vācijā.

Protams, ir arī nākotnes ieceres. Viena no tām pabeigt ēkas rekonstrukciju, kas paredzēta saietiem un tajā varētu novietot daļu eksponātu. Jumts jau ir uzlikts, taču turpmākajiem darbiem iegūt fondu līdzekļus līdz šim nav bijis iespējams. Biedrība aicina tautiešus nākt talkā ar savu artavu.

Pašā vasaras vidū Latgaļu sāta rīko atvērto durvju dienas, kad sabrauc interesenti ne tik vien no Latgales, bet arī no Rīgas un Vidzemes. Tiek siets siers, kults sviests, cepta maize, veidota keramika, spēlētas ermoņikas un kokles, dziedāts un dancots. Ar rudens iestāšanos, kā savulaik senču sētā, ikdienas ritms pieklust, taču ieklaudzas stelles, kurās krāsns un biedri sabraucot kaļ plānus nākamajam gadam.

Agate Vucina



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com