Valsts svētki mūža mežā

Palielināt / Enlarge

Svētku dalībnieki. FOTO Andrejs Krūmiņš.

Palielināt / Enlarge

Svētku dalībnieki. FOTO Izabella Gārša.

Pa kuplo mākonīšu spraugām krita silti saules stari, klājot milzu tropu lapu klājumu ar spožu zeltaini dzirkstošu gaismu un uz zemes radot pustumsu. Mazā restorāniņā, kura sienas veidoja mūža mežs, divdesmit septiņi latvieši ar dzīves biedriem un ģimenēm bija pulcējušies, lai svinētu Latvijas Valsts deviņdesmit astoto dzimšanas dienu Rīgas sadraudzības māsu pilsētā Kērnsā; tālu no lielajiem latviešu centriem pašos Austrālijas ziemeļrietumos.

Ja tālā Latvija jau atrodas ziemas gaidās, tad šajā Austrālijas apvidū valda mūžīgā vasara. Visapkārt palielajai Kērnsas pilsētai apvijusies eksotisku mūža mēžu josla un to vistuvāk varēja izbaudīt šajā restorāniņā pilsētas vidū, botāniskā dārza apņemtiem. Nez vai vēl citur pasaulē šādā vidē atzīmēja mūsu valsts svētkus.

Tomēr lielākai daļai svinētāju domas klīda uz tālo Latviju, kuru ne visi bija savām acīm skatījuši.

Kā ik gadu, svētku pusdienas bija organizējis un viesus ar interesantu vīnu izvēli cienāja vietējais Latvijas goda konsuls. Viņš arī nodeva Latvijas valsts prezidenta sveicienus klātesošajiem un atgādināja, ka Latvijas valsts teritorijā simtiem gadus eksistējušas neatkarīgas valsts vienības – Livonijas Valsts un Kurzemes Hercogiste un vienīgi jaunākos laikos šīs zemes nonākušas Krievijas virskundzībā. Vēsture ir mūsu, ne krievu pusē.

Pēc tam svētku viesi pavadīja patīkamu laiku, atjaunojot vecās pazīšanās vai arī izmantojot iespēju, vienam ar otru iepazīstoties. Restorāns piedāvāja labu ēdienu klāstu, dodot klātesošiem izvēlēties ikkatram viņa līdzekļiem, gaumei un apetītei piemērotus uzkožamos. Arī laika apstākļi palika labvēlīgi; respektējot svinību vietu, novirzot draudošos lietus mākoņus pa apkārtceļiem.

Sarīkojumu beidzot daudzi vēl ilgāk pakavējās sarunās, kad galdi jau tukšojās.

Žēl vienīgi, ka svētkus nekuplināja daži no Latvijas atbraukušie jaunieceļotāji.

Aleksandrs Gārša
Laikrakstam „Latvietis“