Latvijas Valsts svētki Sietlā

Palielināt / Enlarge

Skolas bērni baznīcā. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Koris „Siguldas balsis“. FOTO Andris Rogainis.

Palielināt / Enlarge

Anita Bataraga iepazīstina ar jaunieti Kristapu Kancānu, kas nesen pārcēlies uz dzīvi Sietlā. FOTO Andris Rogainis.

Sietlas Latviešu namā šā gada 20. novembra svētdienas rīta dievkalpojumā daudz ļaužu. Svinam Latvijas 98. gadadienu. Baznīcā uz altāra krāšņas sarkanbaltsarkanas rozes. Prāveste Daira Cilne, tērpusies baltajā svētku tērpā, svinīgi ievada svētrītu: jaunieši tautas tērpos – Krišjānis un Stefans Lūši, Larisa Šulca ienes Latvijas valsts karogu, sestdienas skolas bērni prāvestes Dairas vadībā sirsnīgi nodzied īsti tautisku sveicienu Labrītiņ, Dievs palīdz. Savā svētkiem veltītajā sprediķī prāveste pieskaras Latvijas brīvības cīņu vēsturei un tautas varoņiem ceļā uz neatkarību. Arī tagad pasaulē ir nemierīgi, cilvēki meklē risinājumus, mierinājumu. Procesiem cilvēka dzīvē, tautas dzīvē kā arī valstī, prāveste veiksmīgi piemēro labirintu – lielisku garīgās prakses līdzekli (ideja no atsūtītās drauga Modra Plātes grāmatas). Piemēram, dziesmu lapiņās bija ielikts labirinta attēls, kas atrodas Šatras katedrālē Francijā. Galvenā labirinta gudrība, kā skaidroja prāveste Daira Cilne, ir pats ceļš līdz mērķim. Tas māca nebaidīties no grūtībām, jo, lai cik tas līkumu līkumains – strupceļi ir tikai šķietami, un prāveste aicina būt gudriem, būt vienmēr nomodā un cīnīties par savu mērķi – brīvību. Viņa drošina iet šo dzimtenes mīlestības ērkšķaino ceļu ar sīkstu cerību un ticību sirdī. Ar Dievpalīgu

Tālāk sekoja svētku formālā daļa ar karogu ienešanu lielajā zālē, tad īss prāvestes Dairas Cilnes vadītais svētbrīdis un Latviešu biedrības Vašingtona štatā (LBVŠ) priekšsēdes Sarmītes Dāvidsones uzruna, parādot godu svinīgajam gadījumam – Latvijas valsts svētkiem. Sietliešiem bija iespēja ne tikai dzirdēt Latvijas valsts prezidenta Raimonda Vējoņa svētku runu, pieminot arī tautiešus ārzemēs, bet viņu redzēt lielajā ekrānā.

Sietlas Latvijas goda konsuls Stīvens Zirškis (Stephen Zirschky), igauņu Kris Urvs-Vongs (Urv-Wong) un lietuviešu Arvīds Lukosevičs (Arvydas Lukosevicius) asociāciju pārstāvji sirsnīgi apsveica klātesošos Latvijas valsts svētkos un uzsvēra domu, cik esam stipri, kad esam kopā. Vašingtonas Universitātes Baltijas studiju mācībspēks, profesore Iveta Grīnberga sveica viesus valsts svētkos, aicinot dzīvot ar skatu nākotnei, nodeva sveicienus no profesora Gunta Šmidchena un citēja Raini, novēlot saules mūžu Latvijai.

Ansamblis Siguldas balsis Maijas Riekstiņas vadībā svētku viesiem veltīja ļoti skaistas, latviešu komponistu dziesmas: Bruno Skultes Aijā, Riharda Skultes Še dziedāju, gavilēju, Lūcijas Garūtas Ai, manā zemītē, Renāra Kaupera Mana dziesma.

Inta Vīsta (Wiest) paziņoja, ka PBLA 2016. gada Balva piešķirta Milvokos dzīvojošajam Ērikam Krūmiņam. Priekšsēde Sarmīte Dāvidsone pasniedza LBVŠ Atzinības rakstus par ilggadēju darbību, panākumiem un latviešu kultūras veicināšanu bērnu ārstei Zaigai Filipsei (Phillips), Intai Gotelli un tautas deju grupas Trejdeksnītis vadītājai Katrīnei Jangai (Kathrine Young) un viņas vīram Stīvenam Mekkordam (Stephen McCord).

Pēc neliela pārtraukuma pie balti klātajiem svētku galdiem, iemalkojuši glāzi vīna un nobaudījuši gardo azaidu, tautieši noklausījās saturīgo ALA bijušās priekšsēdes Anitas Bataragas svētku uzrunu, veltītu Latvijas simtgades svētku nākotnes projektam, līdztekus ekrānā sekojot līdzi slīdītēs atspoguļotajam tēmas saturam. A. Bataraga konspektīvi runāja par svētku svinību programmas virsmērķi (stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizēšanas procesu un sadarbību), mērķiem un svinību tematisko strukturējumu, par to, kā latvieši Amerikā – kādreizējā trimda un emigrācija, tagad ārvalstu latvieši piederīgi Latvijai, gatavosies un atzīmēs valsts dibināšanas un pastāvēšanas svētkus. Atbilde rodama Latvijas Kultūras Ministrijas un tās izveidotā Latvijas valsts simtgades biroja priekšlikumos, no kuriem A. Bataraga uzsver vairāk latviešiem ārzemēs tēmētos: „...svētku programmas būtisks pamatprincips ir tas, ka tā tiek veidota kā atvērts ietvars sabiedrības aktīvai un radošai līdzdarbībai valsts simtgades svinību sagatavošanā, rīkošanā un īstenošanā [...] liela uzmanība pievēršama pašiniciatīvu rosināšanai... svinības uzskatāmas par iespēju aktivizēt, saliedēt sabiedrību, dot iespēju bērniem un jauniešiem uzņemties līdzīgu iniciatīvu un atbildību, iesaistoties jēgpilnos procesos ar dažādām paaudzēm...“

Tātad ceļi uz sadarbību ar Latvijas iestādēm ir atvērti, aicinājums piedalīties svinībās ir tēmēts ikkatram un aicinājuma izpausmes ietvari ir tik plaši, ka radošu pasākumu iespējas, atspoguļot mūsu tautas kultūras bagātību, ir neierobežotas.

Kā mēs, Amerikas latvieši, pievienosimies svinību ietilpīgajai programmai? – jautā A. Bataraga un atrod atbildi svinību tematiskā strukturējuma 5. punktā: dāvanu pasniegšana. Ko varam dāvināt Latvijai?

1. Pragmatiski un lietišķi – jaunus pilsoņus. Tie ir cilvēki mūsu vidē, kas dzīvodami ārzemēs, iegūstot Latvijas pilsonību, veido saiti ar Latvijas valsti un padziļina interesi par Latvijā notiekošo.

2. Centienus nodrošināt Latvijas drošību un aizsardzību.

3. Lielāku atpazīstamību Amerikāņu sabiedrībā. Stāstīsim, rādīsim, rakstīsim.

4. Stiprinātas globālās organizācijas, piemēram ALA, kas iestājas par Latvijas drošību, Latvijas kultūru un atbalsta, veido latviskās izglītības programmas mūsu jauniešiem.

5. Un nobeidzot – stiprināsim mūsu biedrības. Biedrības bija stūrakmens mūsu tautai jau 18. gadsimtā. Biedrības, tai skaitā arī draudzes, skolas, centri, nometnes, pulciņi bija un ir stūrakmens tautai ārzemēs, kur tās ir bijušas kultūras un valodas saglabāšanas un politiskās modrības centrs. Arī Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis nesenā intervijā uzsvēra biedrību īpašo nozīmi un nepieciešamību.

A. Bataraga vēl piemin, ka Latvijas valsts atsaucība kopienām ASV ir skaidri taustāma gan morāli, gan finansiāli – Latvijas valodas aģentūra sadarbojas un atbalsta latviešu skolas ASV: Garezeru, Rietumkrasta izglītības centru, Ņujorkas draudzes nometni Katskiļos.

ASV ievadīsim ceļu uz simtgadi, sākot ar 2017. gada janvāri. Top Simtgades svinības mājas lapa. Tajā būs Adventu kalendārs – laika posmam no jaunā gada janvāra līdz Latvijas proklamēšanas datumam. Dāvana Latvijai ir arī dāvana mums pašiem. „Domāsim un rīkosimies kā šī gadsimta „jaunlatvieši“! Stāsimies pretī šī gadsimta izaicinājumiem un pa reizei pārbaudīsim, kā paši pildām Jāņa Cimzes un viņa domubiedru pamatuzdevumus tautai!“ aicina A. Bataraga.

LBVŠ pateicās visiem, kas pielika roku, lai Valsts svētkus nosvinētu godam!

Sarmīte Lunde
Laikrakstam „Latvietis“