Viena Latvija, dažādi skatpunkti

Daugavas Vanagi

No kreisās: Inga un Anita Pērkons-Grauze ar Latvijas jūrmalas akmentiņiem Baltijas krastā Kurzemē. FOTO Anita Pērkons-Grauze.

Palielināt / Enlarge

Krustabas Latvijā. FOTO Irēne Baivotersa (Bywaters).

Kurš no mums nav mazliet garlaikojies, skatoties sajūsmināta ceļotāja brīvdienu uzņēmumus un uzklausot tikai stāstītāju saistošus stāstījumus? Vai no šādiem stāstiem un uzņēmumiem var sakombinēt interesantu sarīkojumu sestdien, 26. novembrī, un turklāt, ja visi bijuši tanī pašā vietā? Simtprocentīgi, JĀ, ja katrs ceļotājs braucis ar īpašu nolūku, un savu laiku pavadījis, iedziļinoties kādā specifiskā interešu lokā. Šai gadījumā vieta bija Latvija, kas interesē mums visiem; interešu loki bija darbs, kultūra un mantojums.

Daila Šmita ir Adelaides sabiedrībā aktīva jauniete, kura šovasar, beigusi studijas Adelaidē, apciemoja savu senču zemi darba pieredzes dēļ. Viņas darba lauks ir filmu veidošana, un viņas interesantais stāsts un uzņēmumi liecināja par viņas jauniegūto veiksmi pēc pieredzes Latvijā. Dailai ir vadoša loma Adelaides latviešu sabiedrības jaunatnes nozarē, kādēļ pirms nedēļas, Valsts svētku svinībās, viņai pasniedza Sabiedrības Balvu. Latvijā pavadītie mēneši ir uzlabojuši Dailas latviešu valodu, un sniegums liecināja par stiprinātu saikni un dziļāku mīlestību pret senču zemi.

Interese par latviešu kulinārām parašām mudināja Ingu Pērkons-Grauzi un viņas meitu Anitu pavadīt Latvijā nepilnu mēnesi. Nu jau turpat divus gadus Inga Adelaides Centrāltirgū vada savu uzņēmumu Latvian Lunchroom. Interesi par latviskiem ēdieniem viņa mantojusi no mammas Astrīdas Pērkones, un viņas veikalam visādus latviskus ēdienus un cepumus piegādā ne tikai viņa pati, bet vairākas Adelaides cepējas. Taču Inga gribēja redzēt, kā tas notiek pašā Latvijā, un viņas Power Point sniegumā redzējām, ko un kā ēd un dzer latvieši Latvijā. Inga apciemoja gan Rīgas Centrāltirgu, gan lauku mājas, gan zvejnieku ciemus. Tika nogaršoti daudz un dažādi Latvijā ražoti stiprinoši dzērieni (kur nu bez mūsu alutiņa?!). Inga ieskatījās gan lielajos, gan mazajos pārtikas veikalos un piedalījās dažādos svētkos un viesībās. Ļoti populāri izrādījās lauku pavardā gatavoti ēdieni. Visur redzams Latvijas pārtikas krāšņums un bagātība, un visur latviskā dzīves ziņa, to visu izmantojot. Tik liela dažādība – gan zivis, gan gaļa, gan desas; Rīgas tirgū pat cūciņas šņukurīši sakārtoti ar snuķīšiem gaisā; – kaut ko tādu Austrālijā neredzēt! Tik daudz dažādas maizes, kūkas, cepumi un sakņu un dārzeņu bagātība! Gandrīz vai siekalas saskrēja mutē.

Irēne Baivotersa (Bywaters), kaut pati Austrālijā dzimusi, ir izaudzinājusi tik latvisku dēlu Edvardu, ka viņš ir pārvācies uz dzīvi Latvijā, kur ieprecējies latviskā lauku ģimenē. Savas kāzas un meitiņas Frīdas krustabas viņš svinēja pēc latviskām tradīcijām. Skaistos attēlos redzējām, kā jauno bērniņu svētīja un ieveda latviskā ģimenē. Skandināja tautas dziesmas, pādīti dancināja un vienu brīdi ietina garajā tautiskā jostā. Visa ceremonija un svinības aizņēma turpat četras stundas. Nu mazā Frīda ir uz mūžu saistīta pie savas ģimenes un tautas.

Miķelis Dancis savus šeit dzimušos dēlus Reini un Rūdi veda uz Latviju, lai rādītu viņiem sentēvu mantojumu – savu zemi un tautu. Redzējām arī mazu daļu no intervijas, ko Miķelis sniedza Latvijas televīzijā sakarā ar viņa izciliem panākumiem basketbolā; viņš pirms daudziem gadiem spēlēja Austrālijas komandā Olimpiskajās spēlēs. Vēl šodien viņš sevi uztur vingru ar spēli 80+ komandā, un abi dēli ir mantojuši tēva mīlestību un veiksmi šai sportā. Noslēgumā Īgo Ozols parādīja Latvijas dabas skaistumu caur savām profesionālajām fotogrāfijām.

Starp bilžu izrādēm klātesošos uzjautrināja muzikālais ansamblis Četri Kaķēni gan ar priekšnesumu, gan ar kopdziesmām. Loterijā bija tikai divi laimesti, toties tie bija grezni un bagātīgi. Varētu pat saukt par lielo loteriju. Vanadzes tirgojās ar pusdienām, kūkām un kafiju, jo šīs dienas atlikums bija veltīts jaundibinātām DV Adelaides nodaļas stipendijām Latvijas studentiem, kuri blakus studijām kādā augstskolā, ir uzņēmušies pienākumus arī Zemessardzē. Liels paldies pienākas tiem devīgiem ļaudīm, kas ziedoja ekstrā naudiņu šīm stipendijām!

Beigās DV nodaļas priekšniece atgādināja par šī gada diviem beidzamajiem sarīkojumiem – Vanadžu Ziemassvētku tirdziņu un Vanagu/Vanadžu eglītes pēcpusdienu. Paldies jāsaka visiem dalībniekiem par saistošu sarīkojumu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“