Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„LAIMAS MUZYKANTI“ – 20. jubilejas gads!

Laiž klajā jaunu CD albumu – „RODI“ – Ar mudru pruotu vysu padareisi!

Laikraksts Latvietis Nr. 374, 2015. g. 19. aug.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kompaktdiska „RODI“ vāks.

„Laimas Muzykanti“. No kreisās: Matīss Uškāns, Inga Zeile, Inta Uškāne, Tatjana Nizjuļko, Artūrs Uškāns un Armands Varslavāns. FOTO Publicitātes foto.

Laimas Muzykanti, kuru vada multiinstrumentālists, folklorists, komponists un dzejnieks iesāka muzicēt Daugavpilī 1995. gada oktobrī, pavadot Pedagoģiskās Universitātes studentu deju ansambli Laima.

2000. gadā man bija tas prieks iepazīsties ar Artūru, darbojoties Austrālijas 48. Kultūras dienu Rīcības komitejā, Adelaidē. Laimas Muzykanti bija vieskoncerts, kam sekoja piedalīšanās 3x3 saietā un LAAJ AZ Vasaras vidusskolā. Viņu pozitīvā ietekme veidoja ciešākas saites un sadarbību, kura rezultāts bija, ka varējām biežāk baudīt viņu klātbūtni Austrālijas latviešu vidū.

Tā spēcīgā sadarbība ar šejienes tautiešiem ir atstājusi lielu un vērtīgu mantojumu, gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Artūrs un pārējie grupas folkloristi ir spējuši mūs iedvesmot un aizraut līdzi pa tautiskām takām.

Atceros pēc 2001. gada Annas Ziedares Vasaras vidusskolas, ka grupiņa Adelaides jauniešu, kuriem caurmērā bija 13 gadi, bija tā aizrāvušies ar Artūra Latgales un tautas mūzikas mācībām, ka lūdza man palīdzēt nodibināt ansambli. Grūti atteikt tik sajūsminātiem jauniešiem. Tur bija Daina Rudaks, Lija Bērziņa, Egija Mitenberga, Kristaps Vaselis un Krišjānis Putniņš, kā arī manas pašas meitas – Līsa un Anna, kam vectēvs bija no Latgales un kas koncerta laikā tik lepni sēdēja, klausoties mazmeitu izloksni.

Tā radās Bārdas Tiesa, kas piedalījās arī plašākā austrāliešu mūzikas sabiedrībā, līdz pēdējais dalībnieks pabeidza vidusskolas studijas. Bija dažas personu maiņas, bet kodols palika. Daži, kas studēja mūziku, varēja ansambļa darbību pieskaitīt pie 12. gada eksāmeniem, saņemot izcilas atzīmes. Vēlākos gados Bārdas Tiesa ģitārists Krišjānis Putniņš, aizbraucot uz Rīgu, nodibināja tagad ļoti pazīstamo Folkklubu Ala Pagrabs, Peldu ielā 19, Vecrīgā. Artūrs bija arī mana stute, jo uzaugusi konservatorijas klasiķes mācības ceļā, strādājot bez notīm un tikai ar dzirdi, bija man liels izaicinājums. Sākuma punktam un nopelnam ir tik viens virziens – uz Artūru un Laimas Muzykantiem, kā piemēram Kristīnu Kārkli, kas ar sekmīgām attiecībām jauniešus spēja elektriski apgaismot ar tautas mūzikas mīlu.

Laimas Muzykantu repertuārs tiek balstīts uz latgaliešu un latviešu tautas dziesmām, kā arī etnoroka stilam atbilstošām oriģinālām kompozīcijām. Jāapsveic ar lielo dziesmu krājumu, jo dziesmu soma lēnām piepildās ar nedzirdētām melodijām. Tas ir tādēļ, ka Artūrs ar paša dzinēja spēku apstaigā vai taisa saucamās ekspedīcijas pa Latgales rajoniem, klausoties unikālās melodijas, kamēr tās vēl kāds dzied. Tāpat kā Latgales keramika ir atšķirīga un acīm labi pazīstama, tā arī dziesma ir atšķirama gan ar toņkārtu, tempu, kā arī ritmu.

Laimas Muzykanti grupas dalībniekus savā starpā vieno radniecības saites (dzied sieva Inta, kas arī strādā Daugavpils Kultūras Centrā, vadot teātri, gan dēls Matīss – labs bundzinieks un dziedātājs); viņi ir arī ar lielu piekrišanu piedalījušies LNT programmā Dziedošās ģimenes. Dziesmu ierakstus var arī atrast gan skaņas mākoņos (sound clouds), gan arī YouTube.

Laimas Muzykantu vēlēšanās ir: „Parādīt plašākai publikai, ka tautas mūzika nav kaut kas garlaicīgs un tikai folkloras festivālos gari vilkti dziedāts, un ka labi izdancoties var ne tikai šlāgera vai klubu mūzikas pavadījumā.“

Mērķis Austrālijā ir sasniegts, jo Laimas Muzykanti ir atstājuši mums Danču Vakara tradīciju. Vēl 14 gadus vēlāk, pagājušajā – 2014. gadā Austrālijas KD Sidnejā, kad viss Laimas Muzykantu ansamblis spēja atbraukt, tad uzrāva atkal burvīgu Danču Vakaru.

Jaunajā CD RODI, kuram ieraksti ilga 4 gadus; šogad svin dzimšanas dienu. Tur var atrast satura un rakstura dažādības, kas apvieno pagātnes un tagadnes muzikālo pieredzi. Tas parāda, ka ansamblis, kas ir izveidojies kā etnoroka grupa, turas laikam līdzi, nezaudējot tautas dziesmas pamatus.

Artūrs izskaidro ka RODI ir vairākas nozīmes: latgaliski un bengāļu valodā tie ir radi, radinieku nozīmē, latgaliski arī rādi – virziena prasīšanas nozīme, latviski – uzruna atrašanas procesa nozīmē. Čehu valodā – vecāki, rumāņu – nest, javiešu – rīkojums un slovēņu – dzimt. Visi šie tulkojumi atbilst albuma mūzikas saturam: „Tys ir laiks kod rodim saīt kūpa, ir svātki... Tys ir laiks parunuot, kai kuram ir guojis pa saimis dzeivi, kai pa dorbu. Vīns izvelk nu bagažnīka akordeonu... Dag gunkurs, rodi dzīd, spielej, jūkoj, smejās, prīcojās un dancoj.“

Ierakstos ir arī viesmākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Lielbritānijas. Ierakstā Ķēvīt mana, svilpastīte piedalās Miracle Jazz Orchestra dalībnieki; Gauži raud saulīte ir dzirdami 17 izcilu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas akadēmisko un folkloras mūziķu orķestris, kurš ierakstīts 3 valstu studijās. Aranžējumā As gribieju mežā braukt ieraksts ir kopa ar etnogrāfisko ansambli Vabaļis no Vaboles pagasta, kā arī Lielbritānijas operdziedātāju Nataliju Kotonu (Natali Coton).

Laimes Muzykanti ir globāli folkloristi, kas ir koncertējuši ASV, Kanādā, Japānā, Anglijā, Turcijā, Lietuvā, Ungārija, Vācija, Zviedrijā, Polijā Baltkrievijā, Itālijā, Austrālijā un citās valstīs.

Arī šī gada kalendārs ir pilns. Viņi tika Dzintara Dziesmu finālā ar dziesmu Vokors īt; ir sadarbojušies ar maestro Raimondu Paulu, diriģentu Intu Teterovski, piedalījušies Muzeja Nakts programmā, 4. maijā Doma Laukuma koncertā un Ģimenes dienu pasākumos.

Augusta beigās grupa gatavojās doties uz Uzbekistānu kur ir aicināti piedalīties starptautiskā mūzikas festivālā Sharq Taronalari (Austrumu melodijas) un rudenī Laimas Muzykanti dosies 20 gadu jubilejas koncertu tūrē pa Latviju ar nosaukumu Atdot tautai tautas dziesmu.

Mums ir liela bagātība tautas dziesmās, bet vai mēs to īsti pat nojaušam?

RODI CD var iegādāties internetā http://www.lauska.lv sadaļā Veikals un Upes veikalā Vaļņu ielā 26 Vecrīgā.

Novēlu nākamos 20 gadus tik pat ražīgus un skanīgus! Ar mudru pruotu vysu padareisi!

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com