Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


LAAJ skolotāju konference „Dzintaros“

Iedvesmosim, aizrausim un būsim reāli!

Laikraksts Latvietis Nr. 371, 2015. g. 31. jūlijā
Valdis Krādziņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LAAJ

LAAJ Skolotāju konferences dalībnieki. FOTO Maksis Dārziņš.

Skolotāju konference. FOTO Daina Grosa.

Konference notika no 10. –12. jūlijam. Piedalījās 13 skolotāji: Karīna Jaunalksne (Melburnas Latviešu vidusskola); Līga Dārziņa, Marija Ševčenko, Zelma Dumpe (Daugavas skola Melburnā); Valdis Krādziņš (Sidnejas Latviešu biedrības pamatskola); Iveta Leitase, Ļena Rumpe, Dace Freija, Mārīte Rumpe, Inese Laine (Adelaides Latviešu skola); Daina Grosa (LAAJ); Zinta Ozoliņa, Lilita Daenke (AZVV), kā arī divi vieslektori Andra Zommere no ASV un Arnis Gross no Melburnas.

Konferenci atklāja Daina Grosa, LAAJ skolu nozares vadītāja. Viņa pasniedza īsu pārskatu par pieejamo palīdzību mūsu skolām no Latvijas valsts. Vispirms par latviešu skolām Daina Grosa teica, ka nemācam tikai valodu, bet cenšamies iesēt latvietības sēklu. Mums ir jābūt reāliem un jāmāca vairākos līmeņos klasē. Vajag sistemātisku pieeju. Mums vajag veicināt lasītprasmi. Par to, ka Latvijas valsts atbalsta izglītību un kultūru ārzemēs, D. Grosa paskaidroja, ka līdzekļus administrē Latviešu valodas aģentūra. Kanādas, ASV un Austrālijas latviešu skolām 2015. gadā ir atvēlēts 13 500 eiro un Eiropas latviešu skolām 31 500 eiro. Pieteikties esot viegli un izpildāmās formas nav sarežģītas. Skolām aģentūra sūta mācību un metodiskos līdzekļus, vārdnīcas un daiļliteratūru, tā sagatavo un izdod mācību un metodiskos līdzekļus, organizē tikšanās un seminārus, kā arī ierosina apbalvot latviešu diasporas izglītības darbiniekus. Kultūras ministrija atbalsta dziesmu un deju svētku tradīcijas, kā arī nodrošina Latvijas profesionālās kultūras un mākslas pieejamību diasporas centros. Ar šo finansējumu atbalstīta Jaunā Rīgas teātra aktieru viesošanās Austrālijā šogad jūnijā un jūlijā. Latviešu valodas aģentūras vietne tīmeklī ir www.maciunmacies.valoda.lv. Tā ir bagātīga mājas lapa skolām, kas ir piemērota arī pieaugušajiem. Arī veselas grāmatas ir pieejamas šinī vietnē. Ir daudz videoresursu, piemēram Viņš, viņa, valodiņa (7.-12. klasei), stāsti, ekskursijas pa Rīgu, intervijas ar slavenībām, arī par tautas tradīcijām. ALA tīmeklī var atrast vietnē www.alausa.org. Ņūdžersijas Latviešu skolas vēstures skolotājs Mārtiņš Putenis ir izveidojis interesantu vēstures programmu http://www.alausa.org/lv/alas-nozares/izglitibas-nozare/macibu-viela-un-paraugstundas/, bērnu žurnāls Mazputniņš ir atrodams www.mazputnins.lv un ir arī www.pasakas.net.

Sekoja skolu pārskati. Pārzine Līga Dārziņa stāstīja par Daugavas skolu Melburnā, kurā ir 47 bērni 10 klasēs. Viņi daudz lieto planšetes datorus. Skolotāja Karīna Jaunalksne stāstīja par Melburnas Latviešu vidusskolu, kurā piedalās 13 bērni. Visi labi runā latviski. Neesot programmas, bet apskatās, kas jauniešus interesē. Iveta Leitase stāstīja par Adelaides Latviešu skolu, kurā kopā ir 45 bērni un 9 skolotāji. Jāņos bijis liels skaits bērnu Dzintaru īpašumā, ko rīkoja skola un Jaunatnes dienu komiteja. Skolai ir krekli Mūsu skola, jūsu skola. Ir uzstādīts 1,60m augsts Brīvības piemineklis skolā un ir prezidentu galerija, kur arī ir redzams prezidents Raimonds Vējonis. Ar Dienvidaustrālijas valdības līdzekļiem ir nopirkti divi jauni televizori un planšetdatori. Skolai ir viens tālmācības skolēns no Jaunzēlandes. Daudzi materiāli ir pieejami elektroniskā formātā skolas mājas lapā. Katru gadu skolai ir jauna tēma.

Vasaras vidusskolas vadītāja Lilita Daenke stāstīja, ka šogad janvārī skolā bija 45 bērnu un 5. klasē 7-8. Ieskaitot visu saimi, sanāca ap 100 dalībnieku. Stundas notiek no rīta. Māca valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, sportu, teātri, drāmu un folkloru. Valdis Krādziņš stāstīja par Sidnejas Latviešu biedrības pamatskolu, ko vada Daiva Tuktēna. Skolā ir 38 bērni un 6 skolotāji, kā arī 4 skolotāju palīgi. Finansiālais atbalsts nāk no valdības, kā arī ziedotāja no Grieķijas. Naudu vēl pelna no pusdienām un plānots, ka 22. augustā notiks viktorīna, kas arī tiek rīkota līdzekļu vākšanas nolūkos. Skolā māca valodu, vēsturi, ģeogrāfiju un dziedāšanu. Skola tagad nopietni atsākusi tautas dejas. Kultūras dienās skola uzstājās ar Burvis no Oza zemes un ar tautas dejām.

Andra Zommere, ALA Izglītības nozares vadītāja pasniedza referātu par Valodas līmeņu pārbaudījumiem: ceļvedis mācību programmai. Viņa ikdienā ir pārzine ASV katoļu skolā Kalamazoo. Andra vadītā izglītības nozare cieši sadarbojas arī ar PBLA. ASV darbojas 20 latviešu skolas. Ir divas vasaras vidusskolas un 18 pamatskolas vai bērnu dārzi. Viņa paskaidroja, ka latviešu valoda var būt dzimtā valoda, ko apgūst no dzimšanas gan mājās, gan sabiedrībā, gan ģimenē, gan vidē. Tā var būt mantojuma valoda: imigrantu pēcteči, kas dzimuši ārpus valsts, apgūst vispirms vecāku dzimto valodu un to runā mājās un sabiedrībā līdz skolas vecumam. Skolā aizejot, bērni apgūst mītnes zemes valodu. Lēnām mītnes zemes valoda kļūst dominanta, situācijas dēļ. Mantojuma valoda saistās arī ar emocijām. Mums ir emocionāla saite ar latviešu valodu. Svešvaloda ir valoda, kuru nerunā mītnes zemē, bet ko apgūst mācoties skolā.

Eiropas valodas portfeļa nozīme Eiropas Savienība ir izstrādājusi standartizētus līmeņus, ko izmanto dažādās valstīs, mācoties svešvalodas. Var lietot informējošā jomā, kad persona pārceļas darba nolūkos uz citu valsti, un viņam tādēļ ir jāsasniedz zināms standarts svešvalodas zināšanās. To var arī lietot pedagoģiskā jomā, lai uzzinātu kādu standartu skolēns ir sasniedzis mācību iestādē. Sasniedzot zināmu līmeni valodas prasmē, var saņemt EVP valodu pasi. A1 līmeni var sasniegt iesācējs vienu gadu mācoties intensīvos kursos universitātē, vai arī šo līmeni var arī apgūt bērni, mācoties valodu bērniem piemērotā līmenī. ASV vasaras vidusskolās (piemēram Garezerā) 10% no bērniem ir sasnieguši B1 līmeni. C1 līmeņa sasniedzējs var strādāt kā tulks. Līmeņu sasniegšanā tiek vērtētas klausīšanās, lasīt-, rakstīt- un runātprasmes. Ir A1, A2, B1, B2, C1 un C2 līmeņi. Andra Zommere arī parādīja ALA izveidotas viegli saprotamas skolēnu liecības, kas ir izveidotas tā, lai skolotājiem, skolēniem un vecākiem, būtu viegli saprast, ko skolēns ir iemācījies zināmā līmenī.

Sekojas Jeļenas Rumpes skaidrojums par Adelaides Latviešu skolas eksperimentālās latviešu valodas kā otrās valodas mācību programmu. Viņa ir ALS pirmsskolas – sākumskolas skolotāja. Kad sākās darbs pie programmām, saprata, ka skolai būtu vēlams:

1) Izstrādāt skolas vārdiņus (piem., mans pirmais 100, 400, 1000) atbilstoši skolas redzējumam;

2) Izstrādāt programmas, kuru pamatprincipiem seko visa skola un kas:

a) ir pietiekoši interesantas bērniem,

b) ir vairākos līmeņos

c) no kurām ir izņemts viss liekais,

d) apmierina vecāku prasības,

e) ir pietiekoši vienkāršas skolotājiem.

3) Iepazīstināt katru skolotāju ar skolas programmām, kā tās darbojas, kā gatavot materiālus stundai, kur ņemt paraugus uzdevumiem u.tml.

Lietojot dažādas tēmas programmā māca vārdus, lietvārdu locījumus, daudzskaitli un teikuma uzbūvi. Šīs programmas ir viens no ceļiem, kas var palīdzēt mazām skolām ar dažādiem valodu līmeņiem, mainīgu bērnu sastāvu un skaitu, nonākt pie viena rezultāta, iepriekšminētā EVP A1 līmeņa sasniegšanas.

Pēc tam Andra Zommere sniedza uzrunu Lasītprieks! Veicināt neatkarību valodas mācībā pamatskolas klasēs. Skolās ir dažāda veida bērni – lingvistiķis, vizuālists, matemātiķis, mūziķis, aktīvais, dabas bērni, sabiedriskais un vieninieks. Bērniem ir dažādi valodas līmeņi. ASV skolās piekopj Pieci (Daily five) mācību veidu, kas ilgst pusstundu pa dienu. Bērns pēta vārdus; lasa vienatnē; klausās, ko cits lasa; lasa kopā ar citu un raksta.

Pēdējo priekšlasījumu pasniedza Arnis Gross: Kas jauns lietotnēs – izmantosim iPads lietderīgi klasēs. A. Gross izklāstīja, kādas maiņas ir notikušas tehnoloģijās kopš prof. Dunsdorfs iebrauca Austrālijā ar 1927. gada rakstāmmašīnu. 60 gadus vēlāk lietoja datorus, 2007. gadā parādījās viedtālruņi ar e-pasta iespējām, 2010. gadā planšetdatori (tablet computers), 2012. gadā Google Glass, 2015. gadā Apple Watch (arī ar latviešu burtiem). Teksta tulkošana jau notiek starp latviešu, angļu, krievu, vācu, franču un lietuviešu valodām. Vēl gaidām latviešu balss atpazīšanu. Līvu valodu arī var izmantot mobilajās ierīcēs. Lietotne Bitsboard ir atrodama iPad un iPhone ierīcēs. Bitsboardā ir ātri izveidoti vingrinājumi ar tekstu, balsi un bildi. Ar lejupraidnēm (podcasts) var klausīties Latvijas radio un SBS Latviešu stundu. Ir izveidotas vairākas latviešu valodas lietotnes: Lociņš (darbības vārdu vingrinājumi), Latvian Nouns (lietvārdiem deklinācijas), Latvian Verbs (darbības vārdiem konjugācijas) un Vārdenīte, kur ir atrodami latviešu novadu vārdi. Melburnas bibliotēkas 19 000 kartiņu kartotēka tagad ir digitalizēta un var atrast grāmatas pēc tēmām. Latvijas laikraksti – Diena, Latvijas avīze un citas ir digitalizētas. Televīzija ir pieejama TV Play, video You Tube, radio ar Tuneln. Mūziku var atrast iTunes, Spotify, Soundhound un Shazam. Kartes ir atrodamas Google maps (Streetview). Jāņos parādījās jauna spēlīte, viktorīna viedtālruņos un planšetēs: Kas? Kas? Ko? Jānis Rainis kādreiz teica „Pastāvēs, kas pārvērtīsies“; Arnis Gross tagad saka „Pastāvēs, kas digitalizēsies“. Vairāk informācija par lietotnēm pieejama: lietotnes.lv

Vakarā skolotāji piedalījās draudzīgā konkurencē viktorīnas spēlītē Kas? Kas? Ko? un pēc tam vairākas stundas vēl dziedāja latviešu tautas dziesmas.

Referāti bija ļoti informatīvi. Daina Grosa bija atvedusi no Latvijas sūtītās mācību grāmatas, ko izstādīja uz grāmatu galda. Zinta Ozoliņa gatavoja visus ēdienus izsalkušajiem skolotājiem. Dzintaros laiks bija ļoti auksts, pūta brāzmains vējš un lija lietus. Atšķirībā no vasaras, kad zāle bija izkaltusi, tagad ziemā viss ir zaļš un košāks.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com