Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ir daudz cerības zemei

XI Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki

Laikraksts Latvietis Nr. 370, 2015. g. 21. jūlijā
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki Daugavas stadionā. FOTO Ilona Brūvere.

Gājiens – prieku sajūta. FOTO Ilona Brūvere.

Gājienā piedalījās arī taureņi. FOTO Ilona Brūvere.

Kafija un mobilais – ir taču modernie laiki! FOTO Ilona Brūvere.

Vērmanes dārza tirdziņš. FOTO Ilona Brūvere.

Koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. FOTO Ilona Brūvere.

Skolenu_933

Māris Sirmais diriģē publiku. FOTO Ilona Brūvere.

Ja cilvēkam patīk festivāli, tad noteikti jādodas uz Rīgu vasarā. Knapi viens festivāls ir beidzies, piemēram, Ziemeļvalstu dziesmu svētki vai Rīgas Ritmi, vai Senās mūzikas festivāls, kad nākamais jau sākās. Skolu un jaunatnes svētki svētdien beidzās, bet 15. jūlijā jau sāksies Balticas festivāls!

Nu kādus iespaidus tad festivāls atstāja? Domāju, ka tas ir atkarīgs no tā, kam prasa! Bērniem un jaunatnei, – atskaitot varbūt tiem, kas noģība koncertos vai dabūja ar slapjiem tautas tērpiem uzstāties otrā deju koncertā, – patika. Viņi priecājās par iespēju uzstāties (visādos apstākļos), satikt citus, kas pēc tam paliek par ilggadīgiem draugiem un svinēja svētkus! Tiem, kas svētkus organizēja, ir varbūt citi uzskati, it sevišķi, ka tagad mediji viņus blamē par to, ka programma par smagu, bērni ģībst, laika apstākļi mainīgi. Tika pat oficiāli atcelts gājiens... bet cilvēki piedalījās un gāja tik un tā. Kuram tad ir taisnība? Kuru vainot? Vai vajag organizēt citādāk? Par to jau pirmdien blenza televīzijā, avīzēs. Dabīgi, ka ir jādomā par bērniem, viņu veselību un labklājību, bet nedrīkst arī nojaukt visu svētku izpriecas, kad bērniem (un visai Latvijai) tā tomēr daudz dod. It sevišķi te ir jāapskata sociālo tīklu lomu notikušajā. Vai tad patiešām 500 bērnu un jauniešu noģība, tā kā rakstīja sociālos tiklos? Laikam, nē; – 500 konsultējās, tāpēc ka galva sāpēja, nebija pietiekami ūdens dzerts. Bet sociālos tīklos jau nav nekāda ētikas kodekss, pie kuras jāpieturas tā kā drukas un citiem elektroniskiem medijiem. Jāsaka – Dzīvo un mācies tā, ka nākamreiz var būt izpriecas bez pārmetumiem.

XI Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki sastāvēja no vairākiem priekšnesumiem un notikumiem. Kā parasti bija Vērmanes Dārza tirdziņš, uzstāšanās uz lielās un mazās skatuves, kā angļi saka – visādas instalācijas (installations): piemēram, jaunieši ietīti staipīgos audumos ieņēma visādas formas, bieži vien burtus, jo svētku nodarbības ietilpa nosaukumā: BURT(u)BURVĪBA; citur meitenes ar baltām lejkanniņām dejoja pa dārziem ap statujām. Cilvēki iepirkās, noklausījās koncertus, noskatījās teātra sportus, ieēda, satika draugus... vārdu sakot, bija patīkama izklaide... tikai bija jātrāpa, ka neieradies dārzā kopā ar lietutiņu!

Bija 4 iespējas apskatīt deju koncertu Līdz varavīksnei tikt. Piedalījās 16 700 dejotāju no visādiem gadu gājumiem. Viena no foršākajām dejām bija Divi Prāti – Agra Daniļēviča horeogrāfija un Renāra Kaupera mūzika. To izpildīja horeogrāfisko ainu dejotāji pa pāriem – viens liels zēns un viens maziņš, kas daudz laiku pavadīja lielajam uz muguras. Tikai diemžēl nupat bija nolijis, un lielajiem zēniem bija vienā brīdī jānoguļas uz zemes! Bet visumā, interesanta ideja. Citādi bija parastie tautu deju soļi – polka, trīs solis, galops visādās kombinācijās un foršos musturos, pie kā mēs jau esam pieraduši.

Gājiens patīk visiem dalībniekiem, un ir jau jauki, ka skatītāji forši atbalsta gājējus. Gandrīz nebija gājiena, bet beigu beigās lielākais vairums nostaigāja pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim. Daži staigāja, citi dejas skolā gāja; lielākā tiesa skatītāju stāvēja uz trotuāra, daži no balkoniem skatījās pilnīgā ērtībā.

Viss noslēdzās ar koncertu Mežaparka Lielajā estrādē: Manā Dziesmā tu... Koncerts bija saīsināts, bet tomēr bija iespēja piedalīties visiem koristiem, folkloristiem, mūziķiem, diriģentiem un dejotājiem. Folkloras uzvedums bija jautrs, kur pat virsdiriģenti šūpojās līdzi un aktīvi piedalījās. Diriģents Arvīds Platpers arī uzmundrināja skatītājus un lika viņiem dziedāt līdzi Ulda Marhilēviča un Guntara Rača dziesmai Tikai tā.

Līgo dančos dejotāji – mazi un lieli – dabūja izlēkāties; Tautas dziesmu vācelīte ļāva pūtēju orķestriem taurēt un pūst ar pilnu spēku. Nav pārsteidzoši, ka gandrīz kā vienmēr dziesmu svētkos, koris pats lūdza, lai atkārto Saule. Perkons. Daugava.

Svētku sajūta plūda pāri skatītājiem un dalībniekiem! Milzīgs darbs bija veikts. Skolēni un jaunieši bija daudz ieguvuši, mācījušies un iekļāvušies latviešu tradīcijās. Ir daudz cerības zemei, kas var iedvesmot jauno paaudzi turpināt dziedāt un dejot tik lielā skaitā kā jau senos laikos un tai pašā laikā – dzīvot modernā pasaulē.

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com