Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Prezidenti un likteņi

Laikraksts Latvietis Nr. 368, 2015. g. 10. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Inaugurēts Latvijas Valsts 9. prezidents, Raimonds Vējonis – tā varam spriest, aplūkojot prezidenta oficiālā mājas lapā uzskaitīto bijušo Valsts prezidentu sarakstu. Bet tieši ar šo skaitli sāk domas dalīties. Ja Satversme nosaka kādā veidā tiek iecelts Valsts prezidents, tad Kārļa Ulmaņa nākšana pie Valsts prezidenta goda noteikti ar to nesaskan. Oficiālā mājas lapā lasām: „1936. gada 11. aprīlī K. Ulmanis pārņem Valsts un Ministru prezidenta amatu, pasludinot sevi par tautas vadoni.“

Ja lasām turpat detalizēto Kārļa Ulmaņa biogrāfiju, tad tiekam pie teikuma: „1940. gada 21. jūlijā nodod valsts vadītāja pilnvaras A. Kirhenšteinam.“ Bet velti meklēt Augusta Kirhenšteina vārdu starp atzītiem Latvijas Valsts prezidentiem. Atcerēsimies, ka 1940. gada jūlijā Latvija jau bija okupēta, un visa noteikšana bija Maskavas rokās, caur tās pārstāvi Andreju Višinski. Bet formāli Latvija bija neatkarīga valsts, jo vēl nebija izspēlēts teātris ar braukšanu uz Maskavu un lūgumu uzņemt Latviju Padomju sociālistisko republiku savienībā.

Interesanti, ka Latvijas Padomju enciklopēdijas 5(1) sējumā Karte-Lauk šķirklī par Augustu Kirhenšteinu nav minēts, ka viņš kādreiz būtu bijis Latvijas Valsts prezidents. Saprotams, ka šādā izdevumā bija vēlams Latvijas valsti minēt tik maz, cik iespējams.

Ar šo laiku saistās arī cita interesanta informācija. Leļļu teātra režisors, kurš nodrošināja gludu (no Maskavas puses) Latvijas valsts iznīcināšanu bija Andrejs Višinskis, pasaulē slavens kā Staļina paraugprāvu režisors 1930. gados. Tai uzdevumā viņš ir bijis tik sekmīgs, ka 1943. gada ASV propagandas filmā Misija uz Maskavu (Mission to Moscow) varam dzirdēt ASV vēstnieka Džosefa Deivīsa (Joseph E. Davies) teikto par paraugprāvām, ka „Balstoties uz manu 20 gadu tiesu praksi, man sliecas noticēt, ka atzīšanās ir patiesas“*. (Vēstnieka Deivīsa grāmatā, kas ir pamats filmai, neparādās šāds teksts, bet pats Deivīss apstiprinājis maiņas, kuras tika veiktas filmā).

Par pašu Višinski var atzīmēt, ka viņš ir Odesā, Ukrainā dzimis poļu katolis (Andrzej Wyszyński), kurš studēja tieslietas Kijevas Universitātē. Višinska paraksts pat esot uz kādas Krievijas Pagaidu valdības pavēles 1917. gadā apcietināt Ļeņinu.

Aicinu jauno prezidentu ņemt vērā, ka mūsu likteņi ir sarežģīti, un apdraudējums vai draudzība var mainīties. Novēlu viņam īstenot inaugurācijas runā teikto: „Lai mēs visi būtu droši par sevi, savām ģimenēm un savu valsti.“

GN
2015. g. 10. jūlijā

* Based on twenty years' trial practice, I'd be inclined to believe these confessions.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com