Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Koru svētku 20. jubileja

Ziemeļu un Baltijas valstu radniecīgā dziesma

Laikraksts Latvietis Nr. 367, 2015. g. 3. jūlijā
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Dziesmu_svetki_0

Gājiens. Dziesmu svētku karogs. FOTO Aina Gailīte.

Gājiens. Norvēģijas koris. FOTO Aina Gailīte.

Gājiena noslēgumā pie Brīvības pieminekļa kopkoris vienojas dziesmā „Saule, Pērkons, Daugava“ virsdiriģenta Romāna Vanaga vadībā. FOTO Aina Gailīte.

Novadu diena – vakara koncerts Majoros, Jūrmalā. Noslēguma „Pūt vējiņi“ un diriģents Jānis Ozols. FOTO Aina Gailīte.

Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. FOTO Aina Gailīte.

Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. „Carmina Burana“ un dejotāji. FOTO Aina Gailīte.

Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. FOTO Aina Gailīte.

Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. FOTO Aina Gailīte.

Jau nākamajā dienā pēc Jāņiem, Rīgā atkal svētki – VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, ar 20 gadu jubileju. Šo svētku idejas autors, ar domubiedra Ulava Stūrgorda līdzdalību, bija mūsu pašu kordiriģents Imants Kokars, kura godināšanai un piemiņai kā veltījums notiek koncerts Esi sveicināta, saule! Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Koncertā dzied Rīgas kamerkoris Ave Sol, LU Vīru koris Dziedonis un Latvijas diriģentu vīru koris, pārsvarā izpildot latviešu autoru darbus. Saulrieta laikā Vērmanes dārzā notiek svētku atklāšanas ceremonija.

Mazliet par vēsturi: iepriekšējie septiņi Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki ir notikuši šādās valstīs – Latvijā, Rīgā – 1995. g.; Zviedrijā, Gotlandē – 1997. g.; Norvēģijā, Skienā – 2000. g.; Lietuvā, Klaipēdā – 2002. g.; Igaunijā, Tartu – 2008. g.; Islandē, Reikjavikā – 2010. g. un Somijā, Helsinkos – 2012. g.

26. jūnijā dienas pirmajā pusē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiek svētku neatņemama sastāvdaļa – meistarklases; dienas vidū – svētku dalībnieku gājiens un vakarā – mēģinājums Mežaparka estrādē.

Pastāstīšu par gājienu – pulcēšanās Vecrīgā, Pils laukumā; tur valdīja brīnišķīga gaisotne, acis žilba no tērpu krāsām. Gājienu vadīja Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku īpašais karogs, tam sekoja prominentās personas, visu dalībvalstu karogi un Eiropas Savienības karogs un paši dalībnieki. Visu ceļu līdz Brīvības piemineklim skanēja oficiālie apsveikumi un skatītāju gaviles. Brīvības pieminekļa laukumu piepildījušie dalībnieki nodziedāja Mārtiņa Brauna dziesmu Saule. Pērkons. Daugava ar pašu komponistu pie instrumenta; diriģenti, LR Kultūras ministre Dace Melbārde un diplomāti nolika ziedus pieminekļa pakājē. Tālāk sekoja dažāda izmēra ģimenes bildes pie pieminekļa, ar karogiem un bez. Visi bija priecīgi un smaidīgi.

27. jūnijs bija zem Novadu dienas zīmes – notika koncerti Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā. Jūrmalā uz Jomas ielas notika astoņu valstu koru priekšnesumi, koncerts Dubultu luterāņu baznīcā un vakara koncerts tikpat kā pie Majoru stacijas. Šajā koncertā piedalījās 500 koristu, dziedot dažādās valodās, bet visas dziesmas vienoja mazliet minorīga noskaņa, kas tomēr ir raksturīga visām 8 dalībvalstu kora dziesmām, nekādu treļļu. Koncerta pārsteigums bija fragmenti no Karla Orfa kantātes Carmina Burana – pārsteidzoši iespaidīgs dziedājums, ar skudriņām un tirpām, kā nu tur pieņemts izteikties. Mīļie lasītāji, ja Jums ir iespēja noklausīties šo kantāti dzīvajā vai varbūt internetā, – noteikti dariet to; tā ir bauda. Programmu noslēdza vairāki lielgabala šāvieni, kas dziedātājus apbēra ar košiem papīrīšiem.

28. jūnijā pa dienu mēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē un vakarā svētku Noslēguma koncerts (piedalās 202 kori ar 6400 dalībniekiem). Aizbraucu jau uz mēģinājumu, jo no pieredzes zināju, ka koncerta laikā fotografējot, ne visu vari dzirdēt un redzēt.

Mežaparka aleja pirms Lielās estrādes kā nosēta ar baltām tirdzniecības teltīm. Arī estrādes teritorijā lejā aiz skatītāju soliem milzums telšu ar ceptu un vārītu, kreftīgu un saldu ēdienu piedāvājumiem. Kūp grila dūmi, visam pāri smaržu kokteilis. Laiks saulains, pat karsts. Mēģinājums notiek jau kā koncerts ar vadītāju Ilzes Ķuzules-Skrastiņas un Riharda Lepera līdzdarbību. Ik pa brīdim notiek neprecizitāšu apspriešana pa mikrofoniem, notiek vienošanās vai tiek pieņemts strikts atrisinājums un dziesmas fragmenta atkārtojums.

Karla Orfa kantātes Carmina Burana skanējumu papildina piecu deju grupu uzvedums Agra Daņiļēviča horeogrāfijā – modernais balets kā vingrošana ar zināmu akrobātikas pielietojumu. Es tiešām nezinu, kā oficiāli sauc šādu izpildījuma stilu. Liela daļa dejotāju vēl ir pat bērni, visiem kopā daudz pienākumu un liela slodze karstumā. Moderni.

Dziesmas Pūt, vējiņi! laikā tika apgūta zilas debess pārvilkšana pār dziedātājiem līdz pašai estrādes augšai. Iespaidīgs skats. Vienam zēnu kora dalībniekam uznāca vājums un viņu atveda pie mediķiem, pēc brīža zēns jau bija ņiprs. Tika izmēģināta svētku karoga nodošanas procedūra nākamajai svētku rīkotājvalstij – Zviedrijai. Visi norādījumi un paskaidrojumi mikrofonā tika izteikti latviski un angliski.

Izmetu līkumu pa estrādes teritoriju, – daudzviet zem kokiem ēnā sagūluši dziedātāji, visi pusdieno, kāds puisis mazgāja sava tautas tērpa baltās ūzas, un šajā karstumā tās ātri izžuva. Uzkāpu estrādes pašā augšā pie bungu un dūdu mūzikas grupas Auļi instrumentiem, augstāk vairs nav kur. Ja nu kādam no dziedātājiem ir bail no augstuma, tad jūtu viņam līdzi. Noteiktajā laikā meklēju Preses centra norādīto vietu, bet nekā, bijām maldināti. Nesaprašanās tika novērsta, mediju pārstāvjiem paskaidrots: ko un kur nedrīkst, bet konkrētas vietas, tikai presei, šoreiz diemžēl nebija.

Sākas svētku Noslēguma koncerts. Daudz darbību ar svētku dalībvalstu karogiem, skaisti un iespaidīgi. Valsts himna. Valsts premjerministres Laimdotas Straujumas uzruna arī saistībā ar Latvijas prezidentūras, kā publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākumu Latvijā. Kultūras ministres Daces Melbārdes uzruna. Es jau gan cerēju arī uz prezidenta klātbūtni. Skaistas dziesmas, raitas dejas, noslēgumā Zviedrija pārņem Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku īpašo karogu, tiek sumināti diriģenti, solisti. Visi, visi, kājās stāvot, nodzied Pūt, vējiņi! un tad uzgavilē dalībniekiem. Svētki beigušies! Bet nepaies ne nedēļa un būs nākošie.

Maza darvas pile arī pieder pie lietas. Par skatītājiem. Diemžēl, kā jau visos lielajos pasākumos ierasts, daudzi grib justies kā piknikā ar kormūziku fonā. Brīvprātīgo lūgumi un aizrādījumi tādiem cilvēkiem ir kā pret sienu. Savukārt, ir ļoti jauki, ka radinām bērnus arī pie kormūzikas svētkiem, tikai nevajadzētu ļaut mazuļiem kļūt par solistiem un tik tiešām reizēm pārējiem traucēt klausīties. Brīvprātīgie šādos gadījumos ir bezspēcīgi, un skatītāji ar nav nākuši kašķēties. Redzēju, kā uz ejas, pa kuru skrēja dejotāji, kāda māmiņa bija izstūmusi ratiņus un mainīja mazajam puisītim pamperus. Dejotājiem nācās ātrumā taisīt straujus pagriezienus. Es visam atmetu ar roku un uzkāpu nogāzē pie skatuves, tāpēc bildes sanāca no liela attāluma.

Neaizmirstiet par Karla Orfa Carmina Burana!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com