|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 282, 2013. g. 2. nov.
Indulis Zvirgzdiņš -
Konferences dalībnieki. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.
Sestdien, 19. oktobrī Raunas tuvumā notika pārrunas par šejienes hernhūtisma sākumiem. Tās rīkoja Brāļu draudzes misija kopā ar biedrību Vidzemes kultūrvēsturiskās pētniecības centrs. Pirms 4 gadu desmitiem (1973., 1975. gadā) apgāds Ceļinieks izdevis apjomīgu Artura Baumaņa romānu Hernhūtieši astoņās grāmatās ar kopā pāri 2000 lappusēm.
Visu konferences laiku sējumi stāvēja uz galdiņa klausītāju priekšā. Savā ziņā pasākums veltīts tieši romānam par notikumiem Vidzemē 1720.-1740. gados. Baumaņa lieldarbu raksturoja Gundars Ceipe un Edijs Kalniņš. Beātas Paškevicas, Gvido Straubes un Jāņa Šiliņa uzstāšanās veltīta atsevišķiem 18. gadsimta pirmās puses cilvēkiem, kas iespaidoja hernhūtisma izplatību Latvijas ziemeļaustrumos: Magdalēnai Elizabetei Hallartei, Nikolajam Ludvigam Cincendorfam, Kristianam Dāvidam. Kustības aizsākumus sekmēja nelatvieši, taču vēlāk to pieņēma un pārņēma vietējie zemnieki, tāpēc ar to saistām latviešu pirmo nacionālo organizāciju jēdzienu. Par kristietības virzienu saskari Vidzemē runāja Gints Skutāns. Andris Vilks sniedza pārskatu par hernhūtisma rakstu liecībām Latvijas krātuvēs, bet Pāvels Štols norādīja uz brāļu draudzes ietekmi Latvijas kultūrā, neaizmirstot arī tās daļēji čehisko izcelsmi.
Cimzas pusmuižā dzimis, no tās uzvārdu guvis skolotājs, tautas dziesmu vācējs Jānis Cimze (1814-1881). Pasākumam pulcējāmies te izveidotajā Cimzas saiešanas namā, taču apmeklējām arī romānā pieminētas netālas vietas – Lisas un Rozes muižas, Bekuru mājas. Plānots pie A. Baumaņa romāna nozīmes izvērtēšanas pēc pusgada atgriezties Valmierā.
Indulis Zvirgzdiņš
Madonas muzejā
Laikrakstam „Latvietis“