Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Rīgas Latviešu biedrība pārmaiņās un izaicinājumos

Aicinājums latviešiem ārzemēs iestāties RLB

Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Ingmārs Čaklais -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
RLB1

RLB kopīgā jāņošana šogad Jaunpiebalgā  – Čaklo ģimene pilnā sastāvā: Dace, Eduards, Elīza, Māris Roberts, Ernests un Ingmārs.

RLB2

Muzeju nakts Rīgas Latviešu biedrībā.

RLB3

Muzeju nakts Rīgas Latviešu biedrībā.

Pirmajai un senākajai latviešu biedrībai pasaulē – Rīgas Latviešu biedrībai 2010. gads ir pārmaiņu un izaicinājumu laiks. Notiek daudzu lietu pārgrupēšana un sakārtošana gan ideju līmenī, gan saimnieciskajā dzīvē. Kādas tad ir šīs pārmaiņas?

Pirmkārt, atbilstoši 2010. gada februāra RLB pilnsapulces lēmumam, ir veiktas izmaiņas RLB statūtos, gan papildinot biedrības mērķu sarakstu, gan sakārtojot vadības struktūru un saimnieciskās pārvaldes darbu. Notikušas izmaiņas arī RLB vadībā, un RLB Valde turpmāk darbojas 7 cilvēku sastāvā: RLB priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, RLB priekšsēdētāja vietnieks, inženieris Ivars Zvejnieks, filozofs un literatūrpētnieks Edgars Mucenieks, mūziķis un kultūras darbinieks Mārtiņš Jauģietis, filologs, Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, kultūrizglītības darba organizatore, RLB Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete, žurnālists, sabiedriskais darbinieks ar ilgu gadu pieredzi latviešu organizācijās ASV un Latvijā Ojārs Celle.

Kas padarīts un iecerēts?

Tiek īstenota programma Biedri + 200. Mēs pēc savu biedru ieteikuma aktīvi strādājam, lai popularizētu RLB darbu un palielinātu RLB biedru skaitu. Esam noteikuši mērķi – 2010. gadā papildināt Rīgas Latviešu biedrības biedru rindas ar vismaz 200 jauniem biedriem – aktīviem cilvēkiem spēka gados, savu jomu profesionāļiem, tai skaitā ar cilvēkiem, kas savā darbībā jau ir saistīti ar RLB un tās mērķu īstenošanu un kas nāk ar jaunām, svaigām idejām. Varam ziņot, ka laika posmā no 2010. gada janvāra līdz augustam Rīgas Latviešu biedrībā ir uzņemti 147 jauni biedri un RLB biedru skaits sasniedzis skaistu ciparu – 675!

Viens no RLB svarīgākajiem mērķiem ir apzināt latviešus visā pasaulē, sadarboties ar viņiem, izzināt un sekmēt viņu sasniegumus saimniecībā, zinātnē un kultūrā un rūpēties par šo sasniegumu saglabāšanu un izmantošanu Latvijā, veicināt latviešu vienotību visā pasaulē un parādīt Rīgas un Latvijas vietu pasaules kontekstā. Rīgas Latviešu biedrība, kopš 1996. gada ir sarīkojusi 6 Pasaules Latviešu biedrības konferences, RLB darbinieki sadarbībā ar latviešu biedrību pārstāvjiem ir sastādījuši uzziņu krājumu Latviešu biedrības pasaulē, ko 2008. gadā izdeva apgāds Madris, ar tautiešiem ārzemēs sadarbojas biedrības komisijas un interešu kopas. Pēc atgriešanās dzimtenē par Rīgas Latviešu biedrības rosīgiem biedriem un padomdevējiem kļuvuši cilvēki, kas savulaik mītnes zemēs aktīvi darbojušies latviešu organizācijās, neļaudami aizmirst Latvijas Valsts ideju, kopuši un uzturējuši nacionālo identitāti. Tā, piemēram, Maijas Sinkas-Gobiņas vadībā Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa ne vien uztur un popularizē vēsturiskās valodnieka Jāņa Endzelīna idejas, bet arī ienes latviešu valodniecības vidē jaunas vēsmas un notikumus.

Mēs arvien esam atvērti jaunām idejām, tādēļ es kā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs īpaši aicinu piebiedroties RLB biedru rindām Jūs – mūsu tautiešus ārvalstīs! Sakām paldies mūsu ārzemēs dzīvojošiem biedriem – gan ar lielāku biedra stāžu, gan tikko uzņemtiem, par atbalstu un biedrības mērķu veicināšanu, jo, topot par RLB biedru, viņi ir tapuši par Rīgas Latviešu biedrības vēstniekiem ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropas valstīs.

Gada nogalē iznāks Rīgas Latviešu biedrības Gadagrāmata. Līdzīgi kā tas bijis RLB vēsturiskajos izdevumos – gada pārskatos, tajā būs iekļauti RLB biedru raksti, literāri sacerējumi, biedrībai svarīgi fakti un informācija, kā arī RLB biedru saraksts.

Uzklausot RLB biedru ierosinājumus, esam sākuši darbu pie Rīgas Latviešu biedrības suvenīru sērijas izveides. Ir uzklausītas daudz ideju un tapis pirmais suvenīru sērijas priekšmets – balta matēta stikla kafijas un tējas krūze ar zaļu RLB logo un dibināšanas gada uzdruku. No katras krūzes pārdošanas viens lats tiek biedrības darba atbalstam.

Esam sākuši darbu pie RLB biedru Kluba izveides, lai radītu īpašu vietu, iespēju RLB biedriem tikties ne vien sarīkojumu reizēs, bet arī ikdienā. Lai pilnvērtīgāk informētu sabiedrību par RLB darbu, lai parādītu plašāku vizuālo un videomateriālu klāstu un daudzpusīgāk stāstītu par biedrības vēsturi un šodienu, tiek veidota jauna mājas lapa. Esam izveidojuši Ideju banku, kurā apkopojam visas izskanējušās idejas un ieteikumus, lai tie nezustu un agri vai vēlu tiktu īstenoti.

Saimnieciskajā jomā padarīti darbi un top jauni projekti, kas mums palīdzēs pārvarēt smago ekonomisko situāciju. Tiek veikti telpu remonti, aizsākts projekts hosteļa izveidei RLB nama sētas mājā. Notiek sarunas ar potenciālajiem RLB nama restorāna kompleksa nomniekiem, un ceram, ka pavisam drīz biedrības nama 1. stāvā atkal darbosies restorāns.

Esam aktīvi arī radošajā jomā. 2010. gada maijā ar jauku un skaļu rezonansi Latvijas sabiedrībā izskanēja Rīgas Latviešu biedrības Muzeju nakts projekts Nakts Mistērija. teju trīs tūkstoši lielākoties jaunu cilvēku līdz rīta gaismai dziedāja, dejoja, izmantoja īpašo iespēju uzzināt ko vairāk par RLB vēsturi. Savukārt pavasara balle Neprāts bija pirmais vēstnesis RLB saviesīgās dzīves atjaunošanā. Tai sekos nākamās balles. Šogad pirmo gadu daļa Rīgas Latviešu biedrības saimes līgoja Zosenā kopā ar Skrāģu kroga saimnieku, RLB domnieku Gunti Gailīti un Jaunpiebalgas novada ļaudīm.

Atjaunota vēl kāda sena tradīcija – publiskās diskusijas par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem. Jūnijā notika sadarbībā ar Inteliģences apvienību rīkotā diskusija Latvijas brīvības un neatkarības 20 gadi (1991 - 2010). Iegūtais. Zaudētais. Ko darīsim tālāk?, ko tiešsaistē varēja skatīt arī internetā. Publiskajām diskusijai paredzēts turpinājums- septembrī notiks diskusijas, veltītas izglītības un kultūras problēmām.

RLB jau vienpadsmito gadu rīko plašo kultūras programmu Gaismu sauca, kuras mērķis – atcerēties, izvērtēt nozīmīgas aizgājušo gadsimtu personības, kuras atstājušas neizdzēšamas pēdas mūsu kultūrā, sabiedriskās apziņas un nācijas veidošanā. 2010. gadā kultūras programma Gaismu sauca noritēs 2010. gada 16. oktobrī un tiks veltīta komponistam un rakstniekam Marģerim Zariņam, kuram šogad apritēja 100 gadu. Kultūras programma top sadarbībā ar Cēsu novadu. Tās ietvaros notiks zinātniskā konference, tiks izdota ciklopēdiska bibliogrāfiska brošūra Marģeris Zariņš – mūziķis un literāts, sagatavojis RLB biedrs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors, Dr. Oļģerts Grāvītis. Lai veicinātu jauniešu dziļāku interesi par Marģera Zariņa dzīvi un daiļradi, attīstītu skolēnu radošās iemaņas un pētnieka garu, programmas ietvaros notiek konkurss jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem Ko tu zini par Marģeru Zariņu? Būs gan M. Zariņa novadnieku – cēsinieku programma, gan izstāde Marģeris Zariņš TV fondos un Arvīda Bomika un O. Grāvīša arhīvos un atmiņu stāstījumi, savukārt programmas noslēgumā Zelta zālē būs koncerts, kurā skanēs M. Zariņa kora, vokālā un instrumentālā mūzika un literāro darbu fragmenti.

RLB pēdējie divi gadi ir bijuši saimnieciski grūts posms, biedrība nebija gatava krasajai tirgus situācijas maiņai, nespēja laikā pārkārtot savu darbību un iekļuva parādos. Šobrīd esam pārvarējuši krīzi, lēnām, bet patstāvīgi atgūstam savu labo slavu. Taču, neskatoties uz to, ka sabiedriskā dzīve Rīgas Latviešu biedrībā rit pilnā sparā, neskatoties uz to, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika biedrības ienākumi pārsniedz tēriņus, un mēs redzam, ka pārmaiņas ir nesušas augļus un mūsu izvēlētais ceļš ir pareizs, ir lietas, ar kurām biedrība pati saviem spēkiem netiek galā. Nodokļu parādi valstij un RLB nama uzturēšanas parādi grauj ne tikai morāli, bet kavē saimniecisko darbību un ierobežo pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu biedrības saimniecisko situāciju un izkļūtu no parādu sloga. Piemēram, ceturtā RLB nama daļa – sētas mājas korpuss patlaban nav izmantojams sava sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, un saimnieciskā darbība tajā ir paralizēta.

2010. gada 27. jūlijā sanāca RLB ārkārtas pilnsapulce un lēma par jautājumiem, kuri būtiski ietekmēs mūsu tālāko virzību. Lai rastu atspēriena punktu tālākajai darbībai, tika nolemts ņemt aizdevumu konkrētu mērķu sasniegšanai. Pirmkārt, lai atdotu parādus un varētu netraucēti ar projektiem pretendēt uz finanšu piešķīrumiem, tai skaitā Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, otrkārt, lai investētu RLB nama sētas mājas remontam un komunikāciju nomaiņai, lai to sakārtotu un atgrieztu pilnvērtīgā saimnieciskajā apritē.

Šobrīd norit pārrunas ar iespējamajiem aizdevējiem, un lai gan šāds aizņēmums ir liela atbildība biedrībai, tās biedriem un darbiniekiem, esam optimistiski noskaņoti un gatavi aktīvi strādāt un pieņemt jaunus izaicinājumus.

RLB šoruden svinēs 142. dzimšanas dienu, biedrība dzīvo, strādā un attīstās, atbilstoši saviem statūtiem un savās vēsturiskajās telpās. Un tas šodien – 2010. gadā ir galvenais. Mūsu karogs ir pacelts un mēs nešaubīgi sekojam tajā rakstītai devīzei – Stāvi stipri, strādā droši!

Ingmārs Čaklais
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com