Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Nacionālā drošība

Laikraksts Latvietis Nr. 317, 2014. g. 11. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Latvijas valsts oficiālais skatījums uz nacionālo drošību ir publicēts – 92 lappušu garš – un īso versiju Saeimā nolasīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Reakciju uz šo dokumentu nav bijusi vienmēr pozitīva, Zaļo un Zemnieku savienības deputātam Kārlim Seržantam pat salīdzinot to ar vecmāmiņas pasaku mazbērniem.

Dokumentā ir dažas dīvainības – „Latvija ir valsts starp Eiropas Savienību un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, ar kurām esam cieši saistīti ekonomiski un politiski“. Ja ar šo ir domāts, ka Latvija kā ES robežvalsts atrodas tieši blakus NVS valstīm, tad var ar tieši to pašu loģiku teikt, ka Krievija ir valsts starp NVS valstīm un ES.

Šī simetrija bieži tiek aizmirsta, kad runājam par bruņoto spēku izvietojumu. Ja Krievija ir pēdējos 18 mēnešos pārbūvējusi militāru bāzi Ostrovā, 32 km no Vecumu pagasta, un tur ir novietojusi 15. armijas aviācijas brigādi ar 100 jauniem cīņas helikopteriem, ieskaitot vienu eskadronu ar uzbrukuma helikopteriem Mi-28N Nakts mednieks un vienu eskadronu ar uzbrukuma helikopteriem Ka-52 Aligators, tad nav grūti iedomāties Krievijas reakciju, ja Latvija iekārtoto līdzīgu bāzi ar 100 NATO helikopteriem Balvos, līdzīgā attālumā no Krievijas robežas.

Krievu helikopteri spēj sasniegt Rīgu, apmēram, stundas laikā. Trešais Ostrovā bāzētais eskadrons sastāv no transporta helikopteriem. Ir paredzēti vēl papildus divi eskadroni Ostrovā.

Ir zināma ironija, ka šī draudīgā bāzē atrodas gandrīz tieši tai vietā, kur 1944. gada 16. martā abas latviešu leģiona divīzijas apvienojās kopīgā kauja pret Sarkanarmiju.

Drošības dokumentā minētais, ka „Latviju apmeklēja ārvalstu ortodoksālā islāma misionāri...“ vedina uz domu, ka autoriem nav skaidrības par islāma daudzveidību. Tālāk, tomēr, vairs nav minēts „ortodoksālais“ islāms, bet gan „radikālā islāma interpretācija“.

Dokuments deklarē, ka „informatīvais karš ir kļuvis par daļu no Krievijas militārās stratēģijas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski“. Te gan jāpiebilst, ka informatīvais karš jau sen ir Maskavas arsenālā, jo, piemēram, kāpēc citādi bija jārīko viltus Saeimas vēlēšanas okupētā Latvijā 1940. gadā. Kāpēc Staļina paraugprāvas 1930. gados?

Tas nozīmē, ka vēl jo vairāk jāatbalsta iestādes Latvijā, kuras nodarbojas ar propagandas neitralizēšanu un patieso faktu – gan šodienas, gan vēsturisko izplatīšanu.

GN
2014. g. 11. jūlijā

Ziņojuma pilnais teksts lasāms: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/2F48AB31CC84AB2DC2257CF90035157B?OpenDocument



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com