Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaunā Gaita vasarai

Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai

Laikraksts Latvietis Nr. 312, 2014. g. 5. jūnijā
Juris Žagariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Žurnāla „Jaunā Gaita“ Nr. 277 vāks.

Jāņa Elsberga tulkojumā, ukraiņu dzejniece Oļesja Mamčiča ievada Jaunās Gaitas vasaras numuru (Nr. 277) ar smagiem vārdiem, „... kā dejot tagad, / ja ne ar uguni?“ Nodaļā Dažos vārdos Rolfs Ekmanis, citēdams Ukrainas valsts himnas vārdus Ukraina vēl nav mirusi, izsmeļoši apgaismo Krievijas agresiju un civilizēto valstu vienoto Krievijas nosodījumu. Atmiņu nodaļā Franks Gordons stāsta par saviem ceļojumiem Krimā Padomju Savienības laikā, uzsvērdams, ka Krievijai nav iemesla bīties ukraiņu tautas nacionālisma. Kiberkambarī Kārlis Streips norāda uz Krievijas liekulīgo propagandu, secinādams „... tieši Krievija un nevis Ukraina ir fašistiska valsts, ja paļaujamies uz klasisko definīciju.“

Ievērojamu komentāru izcelšanai veltītajā nodaļā Scripta manent Stradiņa Universitātes docents Vents Sīlis atgādina par Gunāra Astras pārlaicīgo priekšzīmi visiem latviešiem, kamēr Sanita Upleja mudina ieturēt stingru stāju Krievijas agresijas ēnā.

Mākslas zinātniece, kuratore Dace Lamberga apraksta vērienīgo izstādi 1914 Rīgā, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Arsenāls telpās, kur Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā piedalās 11 valstu 22 muzeji un privātas kolekcijas ar mākslu, kas tapusi Pirmā Pasaules kara laika. No šīs izstādes reproducētas Jēkaba Kazaka Bēgļi, Jāņa Siliņa Sieviete un Jāzepa Grosvalda Trīs krusti. Savukārt redaktore Linda Treija iepazīstina ar Signes Baumanes pasaules līmeņa sasniegumiem animācijas mākslā, savu stāstījumu ilustrēdama ar trīs kadriem no mākslinieces filmas Akmeņi manās kabatās.

Sabīnes Košeļevas tēlojumā Ceļš rodas ejot jeb gultā ar Kafku lasītājam dots iejusties intelektuālas grūpijas lomā kādā piesmakušā publiskā lasītavā: „Ak, ja viņš (Kafka) zinātu, kādu upuri es nesu, lai tikai varētu pabūt kopā.“ Dzejas nodaļā šai numurā Ieva Dāboliņa piedāvā Latviešiem pasaulē sēriju īsziņu jeb e-pasta sveicienu, kurus emigrējuši tautieši sūtījuši mājās palikušajām ģimenēm.

Literatūras pētniece Ligita Levinska analizē, kā Guntis Zariņš lietojis pilsētas simbolu savā īsprozā, un Bārbala Simsone ieskatās tradicionālajos šausmu žanra elementos latviešu rakstniecībā. Izvērstā esejā Juris Šlesers apspriež Gunta Šmidchena grāmatu The Power of Song: Nonviolent National Culture in the Baltic Singing Revolution. Šlesera vērtējumā prof. Šmidchens, Baltiešu studiju programmas vadītājs Vašingtonas Universitātē, veicis pamatīgi nostrādātu, daudzpusīgi informatīvu, iejūtīgi patriotisku darbu, taču pārmet vietām manāmu nepamatotu frāžainību. Otrā turpinājumā par „disharmonijas harmonizētāju Māri Čaklo“ Rolfs Ekmanis raksta par cīņām ar cenzūru un panākumiem tai par spīti aizvadītā gadsimta 60. un 70. gados. Sanda Laimes pētījumā par raganām ziemeļaustrumu Latvijā turpinājumā iepazīstamies ar atšķirībām starp ciema raganām un nakts raganām. Uldis Siliņš nu jau septītajā turpinājumā par savu jaunību dīpīšu nometnē Alt-Garge, Vācijā, prot stāstīt ar smaidu pat par tādu lietu kā nometnes administratīvo aparātu.

Grāmatu nodaļā LU humanitāro zinātņu students Arnis Koroševskis augsti vērtē Māras Zālītes romānu Pieci pirksti. Lāsma Ģibiete apraksta četru Latvijas vēsturnieku apceri Latvieši PSRS varas virsotnēs. Ilūzijas un traģēdija: 20. gadsimta 20.-30. gadi. Andrievs Ezergailis ļoti zemu vērtē Māra Ruka romānu Arāja komandas Lettonia. Jūlija Dibovska Paula Bankovska romānā Es neko neatceros. Par lietu dabu saredz intriģējošu sasauci ar mūsdienu filozofiskās domas modi – ikdienas estētiku. Elīnas Kokarēvičas ieskatā Intas Čaklās kritisko un pētniecisko rakstu sakopojums Kas dzīvo vārdos liecina par juveliersmalku iejūtību. Laura Celmiņa Jāņa Elsberga tulkotajā Maikla Mirollas romānā Berlīne izjūt manipulāciju ar lasītāja uztveri, no kuras grūti izveidot saprotamu kopainu. Gundars Ķeniņš Kings apskata AABS izdevuma Journal of Baltic Studies 2013. g. decembra numuru.

Kultūrai un brīvai domai veltītā visu latviešu rakstu krājuma Jaunā Gaita atsevišķu numuru par $10 var iegādāties, rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam – tālr.: +1 413 732 3803, e-pasts: juris.zagarins@gmail.com Divu gadu abonements (8 numuri) maksā tikai $76, viena gada abonements (4 numuri) – $39. Pasūtīšanu, kā arī iestāšanos Jaunās Gaitas labvēļu saimē ar ziedojumu var nokārtot pavisam vienkāršā veidā tieši no Jaunās Gaitas mājas lapas http://jaunagaita.net, lietojot kredītkarti, e-čeku vai PayPal pakalpojumu, vai arī, kā pa vecam, nosūtot čeku „Jauna Gaita, Inc.“ vārdā saimniecei Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA (vēlams ASV dolāros, taču varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa). Minētajā mājas lapā pieejams arī Jaunās Gaitas rakstu krājuma plašais e-arhīvs. Turpat var arī iegūt informāciju par mūsu pārstāvjiem Latvijā, citās zemēs Eirozonā un Austrālijā, kas ar prieku palīdzēs nokārtot ziedošanu un abonementa apmaksāšanu.

Juris Žagariņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com