Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Guntis Gailītis Austrālijas latviešu centros

Īsa intervija pirms lidojuma

Laikraksts Latvietis Nr. 309, 2014. g. 14. maijā
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Lita Beiris, Guntis Gailītis, Ilze Nāgela. FOTO Gunārs Nāgels.

Svētdien, 25. maijā, Adelaides Latviešu biedrība rīko savas pastāvēšanas 65 darba gadiem veltītas svētku pusdienas Adelaides Latviešu namā Tālava Lielajā zālē. Starp viesiem ir arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Jau gatavojoties lidojumam, īsa iepazīšanās saruna ar G. Gailīti.

Ilze Nāgela: Kāds ir Jūsu Austrālijas apmeklējuma iemesls, mērķis?

Guntis Gailītis: 2013. gadā mani uzrunāja, aicināja atbraukt un pārstāvēt RLB (Rīgas Latviešu biedrību) Adelaides Latviešu biedrības 65 gadu svinībās Adelaidē.

IN: Kuros Austrālijas latviešu centros, t.i., kurās pilsētās esat paredzējis būt?

GG: Pēc piekrišanas doties uz Adelaidi, saņēmu lūgumu viesoties vēl tautiešu centros Brisbanē, Sidnejā, Kanberā, Melburnā.

IN: Kādas ir tās tēmas, par kurām runāsit?

GG: Katrā vietā devu priekšlikumus par ko runāt, un katrs centrs atsūtīja savu vēlmi – kā galvenā katrā vietā būs tēma par mūsu lielajiem nacionālajiem simboliem – Rīgas Brāļu kapiem, Brīvības pieminekli un Rīgas Latviešu biedrību.

Brisbanē aktuālā šī gada tēma Jānim Cimzem 200. Sidnejā – Jaņa Rozentāla freskas gleznojums uz RLB fasādes, Kanberā – RLB situācija šodien, Melburnā – Latviešu nacionālā opera „Baņuta“ laikmetu griežos, Adelaidē – Nacionālais svētums – Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi, Protams, tēmu loks var paplašināties pēc intereses un situācijas uz vietas – kultūras un izglītības, vēstures u.c. tēmas. Runas papildinās arī vizuālais materiāls.

IN: Vai esat pirmo reizi Austrālijā? Vai lidosiet viens pats, vai kopā ar kundzi?

GG: Austrālijā būšu pirmo reizi un viesošos viens bez kundzes, jo tas taču ir darba brauciens un vizīšu programma ir intensīva.

IN: Jūs esat Rīgas pieminekļu aģentūras direktors un arī atbildīgs par Rīgas Brāļu kapiem. Austrālijas latvieši atbalstīja depozitāriju atjaunošanu. Vai tas darbs ir beidzies? Kas būtu nākamais darāmais darbs Brāļu kapos?

GG: Stāstīšu par lielisko sadarbību ar Austrālijas latviešiem un fonda palīdzību RBK .

IN: Vai ir bijusi kāda sadarbība starp Rīgas Latviešu biedrību (RLB) un Latviešu biedrībām Austrālijā, ASV vai Rietumeiropā?

GG: RLB jau agrāk sadarbojās ar LB pasaulē – arī Austrālijā.

IN: Vai citās Latvijas pilsētās ir līdzīgas biedrības kā Rīgas Latviešu biedrībā? Vai ar tām ir sadarbība?

GG: LB ir arī citās Latvijas pilsētās un dara svētīgus darbus, sadarbība ir daļēja. Pie šī jautājuma atgriezīsimies, kad RLB būs tikusi vaļā no atstātā „smagā mantojuma“.

IN: Kādā veidā Latvijas valsts atbalsta RLB?

GG: Tikpat kā nemaz, bet pie šī jautājuma strādājam.

IN: Vai RLB namā – ēkā, zinot, kas tur bija padomju laikos, ir vēl redzamas okupācijas rētas?

GG: Ēkai kā trīskāršam kultūras piemineklim nepieciešams kapitāls remonts – restaurācija. Pie tā strādājam. Padomju laikā māja maz cietusi.

IN: Par Jūsu radu rakstiem: vai Jūs esat rados ar Paulu Gailīti, kas Latvijā bija Pieminekļu pārvaldes direktors no 1929.–1931. gadam, tika deportēts 1941. gada 14.  jūnijā uz Vjatlagu un miris cietumā 1943. gadā?

GG: Gailīšu zars nāk no Valkas un būtu interesanti sākt pētīt dzimtas celmu. Tas ir manos plānos – arī par Paulu Gailīti.

IN: Pateicos par sarunu, turpināsim to pēc Jūsu viesošanās Austrālijā!

* * *

Īsa Gunta Gailīša CV

Augstāko izglītību ieguvis gan Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā, gan Latvijas Universitātē, kā arī ieguvis papildizglītību vairākos kursos dažādās Eiropas valstīs. Brīvi pārvalda latviešu un krievu valodas, labi angļu valodu. Visgarāko laiku – no 1975. gada līdz 2006. gadam nostrādājis Latvijas Nacionālajā operā, sākot ar režisora palīga, vēlāk režisora asistenta posteni, līdz kamēr ilgus gadus bija režisors un galvenais režisors Operā. Darba pieredzes sarakstu turpinot, jāmin Rīgas Pieminekļu Aģentūras (RPA) direktora postenis kopš 2006. gada, darbs kā Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējam – docenta vietas izpildītājam no 1979. līdz 2008. gadam. 2007. gadā bijis pasniedzējs, doc. v.i. un vadījis Meistarklases Skotijas karaliskajā drāmas un mūzikas akadēmijā.

Pie zīmīgajiem paveiktajiem darbiem jāmin vairāk nekā 500 visdažādāko kultūras pasākumu, festivālu, koncertu veidošana un režija, tai skaitā Latvijas un rajonu Dziesmu un deju svētki, kino festivāls Baltijas Pērle, galvenais režisors Latvijas nacionālā diena Hanoverā – EXPO-2000; pieminekļu un dažādu kultūras objektu atklāšanas ceremonijas, Latvijas Nacionālo kultūras b-bu asociācijas mākslas festivāls Vienoti dažādībā, Rotary International 100gades Forums, SBBF – Rīga, 1. pasaules karā kritušo strēlnieku piemiņas pasākumi Brāļu kapos, Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšana 2009. g. Zinātniski praktiskā SanktPēterburgā „Pieminekļu restaurācija un uzturēšana Rīgā un SanktPēterburgā. Pieredze un prakse.“ 2011. g. oktobris, u.c.

No 1977. gada līdz 2005. gadam veikti vairāk kā 50 operu inscenējumi. Daudzi operu iestudējumi veikti sadarbībā ar citu valstu diriģentiem, režisoriem, scenogrāfiem un solistiem, gaismu un kostīmu māksliniekiem. Pirmo reizi Latvijā sākta aktīva brīvdabas operu izrāžu prakse: Madona, Cēsis, Sigulda, Dobele, Jēkabpils, Piebalga u.c., sākot no 1980. gada. Liels skaits dažādu operu un to fragmenti iestudējumi LMA Operklasē. 1997/98 sezonā kā labākie operu iestudējumi Latvijā nominētas operas – R. Kalsona Pazudušais dēls un Verdi Nabuko. Oriģināliestudējumi ārvalstīs – Igaunijā, Vācijā. Viesizrādēs un koncertturnejās ar LNO u.c. daudzās valstīs, tai skaitā Bulgārija, Beļģija, Igaunija, Lietuva, Taivāna, Nīderlande, Francija, Spānija, Lielbritānija, Īrija, Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija u.c.

Raidījumi TV un radio, publikācijas presē, kultūras programmu prezentācijas u.c. Literārā darbība un līdzdalība izdevējdarbībā: scenāriji skatuves darbiem un dažādiem pasākumiem, libreti, raksti bukletos, publikācijas presē, mēdijos u.c. Operas Baņuta – librets 5 valodās, Latgales koka baznīcas – akadēmiķa A. Krūmiņa zinātnisks darbs, Kristaps Morbergs – monogrāfija par Rīgas būvuzņēmēju un mecenātu, Rotary-100 – pasaulē un Latvijā, jubilejas izdevums Rīgas Brāļu kapi – 1915-1936-2011. un citi. Pilnmetrāžas dokumentālās filmas Dānija Latvijai producents (1994.) Dantes Aligjeri biedrības Latvijas nodaļas biedrs no 1995. gada, Rīgas Rotary kluba biedrs (1989. g.) – prezidents (1994.-95. g.) un apgabala 2410 – gubernatora palīgs, Rīgas Latviešu biedrības biedrs un domnieks, priekšsēdētājs – 2011. g., nod. – Baņutas Fonds – direktors, nod. Dejas varavīksne valdes pr-tājs, Teātra savienības biedrs un Valdes loceklis (90tie gadi).

Lielākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis – virsnieks – 2002. g., Rotary International – Paul Harris Fellow – Atzinības medaļa un goda diploms – 2005. g., Dantes biedrības Lielā gada balva – 2009, LZA Goda loceklis – 2011. g., Māras zemes krusts – Igaunijas ordenis – 2012, al Merito della Repubblica Italiana Ufficiale – Itālijas ordenis – 2013.g. u.c. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com