Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Jumti

Laikraksts Latvietis Nr. 267, 2013. g. 29. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirmā pēcatmodas periodā viss bija skaidrs. Katram, kas vēlējās ko panākt, bija savs jumts. Daži jumti atrada ceļu uz cietumu, bet citi turpināja darboties, nedaudz mainot pielietojamās metodes. Jumtiem Latvijas valsts un tās labklājība bija tukša vieta, un tikai līdzeklis savu pašu līdzekļu palielināšanai.

Ja šodien iet runa par jumtiem, tad drīzāk par to trūkumu. Rīgas pils, liekas, ir daudziem tukša vieta, jo tā nav pat nopelnījusi savu jumtu.

Ir pagājis pāri par mēnesi, kopš es stāvēju naktī pie degošās Rīgas pils un domāju par neizmērāmo ūdens daudzumu, ko ugunsdzēsēji lēja uz liesmām, bet kas turpināju ceļu caur nedegošām pils daļām – gan prezidenta pusē, gan muzeja pusē. Posts bija pamatīgs – muzeja darbinieki pēc ugunsgrēka glāba ne tikai izmirkušos eksponātus, bet sākās cīņa ar mitruma izraisītām sēnēm.

Ūdensgāzes, protams, nebeidzās ar ugunsdzēsēju darba beigšanos, jo, kā zināms, ir tāda lieta kā lietus. Ūdens no debesīm. Mēdz būt arī Rīgā.

Austrālijā ir speciāls dienests avāriju seku likvidēšanai. Vētru laikā, ja kāda parasta pavalstnieka mājai norauj jumtu, tad šis dienests uzliks mājai pagaidu jumtu, vēl pirms vētra ir pārgājusi. Cik var noprast, ja Rīgā arī būtu šāds dienests, tad Rīgas pils būtu ar drošu pagaidu jumtu. Acīmredzami, Rīgas pils neinteresē nevienam jumtam, jo pagaidu pagaidu jumts, ko uzlika pēc ugunsgrēka jau sabrucis, laižot atkal iekšā ūdeni, un pils vēl gaida īsto pagaidu jumtu.

Tanī pašā laikā pagaidu slēdzieni par ugunsgrēka izraisīšanas iemesliem ir miglā tīti. Oficiālās iestādes pilnīgi klusē, un pieaicināto ekspertu versijas nav pārliecinošas. Lasām medijos, ka liesmu pirmā parādīšanās vietā neviens no strādniekiem neesot uzturējies, tāpēc būvdarbi neesot vainīgi. Šie stāsti lasās kā pasakas bērniem. Kā labi zināms, uguns var gruzdēt ļoti ilgi, pirms ir redzamas pazīmes, un var pirmo reizi izlauzties jumtam cauri tālu no tās vietas, kur izcēlies.

Varam jau sagaidīt, ka kā parasti Latvijā, neviens nebūs vainīgs. Ugunsgrēks tiks pieņemts kā dabas fenomens. Tāpat kā Cesvaines pils, kura tagad, ar visu pagaidu jumtu, ir vienu stāvu zemāka, jo agrākie bēniņi tagad atrodas virs jaunā jumta.

Bet mūsu acu priekšā tiek izspēlēta nesaprotama spēlīte. Prezidents izsakās par vajadzību ātrāk uzlikt pagaidu jumtu; kultūras ministre izsakās tāpat. Bet par pili nav atbildīgs nedz prezidents, nedz Kultūras ministrija. Pilnīgā atbildībā ir Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi.

Kas būtu jādara, lai Valsts nekustamie īpašumi iekustētos un glābtu pili?

GN
2013. g. 29. jūl.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com