Arī Adelaidē miglu bildes

Daugavas Vanagi

Astra Kronīte. FOTO Kārlis Ātrens.

Ja Melburna var noorganizēt Filmu klubiņu, tad kādēļ gan Adelaide to nevarētu? Ne mums telpu trūkst, ne tukšu sestdienas pēcpusdienu, vajag tikai cilvēku ar enerģiju, sakariem un iniciatīvu, kas lietas izkārto. Šādas kvalifikācijas pārpilnam ir mūsu pašu Astrai Kronītei, un tā jau pagājušā gada beigās ar pāris filmām no Latvijas un ar Melburnas Kino klubiņa vadītāja Petras Nestecka laipnu palīdzību DV Adelaides namā dzima Adelaides Filmu klubs.

Ne katrs iesākums rit kā pa sliedēm. Vispirms jau jārēķinās ar moderno tehnoloģiju, jo ne katru disku var spēlēt ar katru aparātu, un Vanagnama jaunā, dārgā skaņu sistēma izrādījās diezgan izvēlīga. Tehnisku iemeslu dēļ filmu Mazie Laupītāji, kas bija izreklamēta kā kluba debijas zvaigzne, vajadzēja atlikt uz nākamo izrādi, un sākt ar otro paredzēto filmu – Baigais Gads. Labi, ka Astrai vienmēr ir plāns B, un pirmizrāde tomēr noritēja gludi, tikai ar citu filmu. Arī publika tanī reizē bija paplāna, varbūt tādēļ, ka visa sabiedrība bija uzbudinātās Kultūras dienu gaidās, un filmas reklāma nebija tā īsti stingri iesēdusies sabiedrības apziņā. Pēc pāris nedēļām jau gāja labāk, mašinērija neniķojās un arī publika bija atsaucīgāka; laikam bija padzirdējuši par pēcizrādes kafiju, saldumiem un našķiem, kas ierēķināti biļetes cenā!

Uz jautājumu: Vai nākošā gadā turpināt? – varēja būt tikai viena atbilde: Protams, jā! – jo no tā izriet visādi labumi. Vispirms jau Vanadzes priecājas, ka uz kārtējām sestdienas pusdienām nāk vairāk ēdāju; arī bārā ir lielāks ienākums, jo vai tad var ēst, ja nav ko klāt piedzert? Kur apgrozās vairāk tautas, tur uzreiz lielāka dzīvība, un vai tad visi tūliņ skrien prom, tikko filma beidzas? Skaidrs, ka nē. Esam viesmīlīgi; ļaudis pasēž, papļāpā, iedzer kādu drapīti, un, ja gādās iekrist Imanta Kronīša nagos, tad drīz vien var sevi atrast par jauni iestājušos DV biedru. Imants ar savu zelta mēli apvārdo visus, pārliecinādams tos, kas organizācijā vēl nebija paguvuši iestāties. Esam taču tikai 60 gadus šeit!

Šī gada pirmo izrādi Rūgtais Vīns sestdien, 9. februārī noskatījās jau kādi 30 kino piekritēji. Par šo filmu var teikt, ka vislabākais bija Rīgas skati, skaista māja un dārgas mašīnas. Tā atspoguļo Latvijas jaunbagātnieku ikdienu, tikai, protams, kā jau filmā, varbūt mazliet pārspīlēti.

Ir paredzēts filmas rādīt reizi mēnesī, un cerams, ka publikas interese vēl pieaugs. Paldies Astrai par labo domu un tās veiksmīgo izpildīšanu!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“