Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dzīvā valoda

Bībeles jaunais tulkojums latviešu valodā

Laikraksts Latvietis Nr. 226, 2012. g. 24. okt.
Guna Bīriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jaunās Bībeles. Reiņa Suhanova scenogrāfija. FOTO Guna Bīriņa.

Tulkošanas darba grupu sveic Ojārs Incenbergs, Latvijas Bībeles biedrības valdes priekšsēdētājs. No kreisās: Mārtiņš Bērziņš, maketētājs; Agata Muze, vāka dizaina autore; Milda Klampe, literārā redaktore; Ilze Rūmniece, deiterokanonisko grāmatu tulkotāja; Maija Baltiņa, valodu konsultante; Ināra Ķemere, deiterokanonisko grāmatu tulkotāja un valodu konsultante; Jānis Priede, deiterokanonisko grāmatu tulkotājs; Aleksandrs Bite, Jaunās Derības un deiterokanonisko grāmatu tulkotājs; Dainis Zeps, Jaunās Derības un deiterokanonisko grāmatu tulkotājs; Enoks Neilands, Vecās Derības tulkotājs; Knuts Skujenieks, Vecās Derības tulkotājs; Laila Čakare, Vecās Derības tulkotāja; Juris Cālītis, Tulkošanas komisijas koordinators. FOTO Dags Kērs Smemo (Dag Kjær Smemo).

No kreisās: mūziķis Kaspars Zemītis, žurnālists Arno Jundze, JRT aktrise Sandra Zvīgule. FOTO Guna Bīriņa.

Dzīvās valodas, tai skaitā latviešu valoda, laika gaitā ir pakļautas izmaiņām. Līdz šim pieejamais Bībeles tulkojums bija būtiski novecojis. Mūsdienu latviešu valodas lietotājiem Bībeles teksts bieži bija grūti uztverams un liedza izprast tekstos paustos stāstus, līdzības un to nozīmes. 1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība, sadarbojoties ar Latvijā labākajiem, akadēmiski izglītotākajiem seno valodu zinātājiem, uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma no oriģinālvalodām (senebreju, aramiešu, sengrieķu). Jaunais tulkojums nu ir pabeigts un publicēts apjomīgā Bībeles izdevumā, kurā iekļauta Vecā Derība, Jaunā Derība un deiterokanoniskās grāmatas.

Bībeles tulkošanas komisijas sastāvā strādāja komisijas koordinators Juris Cālītis, Vecās Derības tulkotāji Laila Čakare, Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Ilmārs Zvirgzds, Enoks Neilands, Jaunās Derības un deiterokanonisko grāmatu tulkotāji Dainis Zeps, Aleksandrs Bite, deiterokanonisko grāmatu tulkotāji Jānis Priede, Ināra Ķemere (arī valodu konsultante), Māra Poļakova, Ilze Rūmniece, valodu konsultante Maija Baltiņa, literārā redaktore Milda Klampe, vāka dizaina māksliniece Agata Muze, maketētājs Mārtiņš Bērziņš.

Jaunais tulkojums ir saprotamāks, tas ir dzejiskāks un to lasīt ir aizraujoši. Salīdzinājumam jaunā tulkojuma teksts no Mācītāja trešās nodaļas:

Viss savā reizē un savs laiks ik lietai zem debess:
Laiks dzimt un laiks mirt,
Laiks stādīt un laiks plūkt stādus,
Laiks nokaut un laiks dziedināt,
Laiks graut un laiks celt,
Laiks raudāt un laiks smiet
Laiks sērot un laiks diet,
Laiks akmeņus mest un laiks akmeņus vākt,
Laiks apskaut un laiks bēgt no skavām,
Laiks meklēt un laiks zaudēt,
Laiks glabāt un laiks sviest prom,
Laiks saplēst un laiks šūt,
Laiks klusēt un laiks runāt,
Laiks mīlēt un laiks nīst,
Laiks karam un laiks mieram.
Kas tiek darītājam no viņa pūlēm?

Iepriekšējā tulkojumā tas skan:

Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda,

Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt; savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut,

Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt, savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt;

Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties, savs laiks sērot, un savs laiks diet;

Savā laikā akmeņi jāmet, un savā laikā tie jāsalasa; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties;

Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glābt, un savs laiks ko galīgi atmest.

Savs ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt.

Savs laiks paredzēts, kad mīlēt, un savs laiks, kad nīst; savs laiks karam un savs laiks mieram.

Bet kāds labums tad darītājam no visām savām pūlēm?

Bībeles jaunais tulkojums 13. oktobrī ar Atvēršanas svētkiem kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē uzsācis savu ceļu pie visiem, kam Bībeles teksti sniedz atbildes, mierinājumu, jaunas zināšanas, izpratni un raisa arvien jaunus jautājumus par cilvēka un Dieva attiecībām.

Šajā vakarā kinoteātra zāle bija ļaužu pārpilna, un zālē valdīja cilvēcīgi silta un gaiša atmosfēra, kuru radīja režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs Reinis Suhanovs un mūziķis Goran Gora. Pārsteidzošs un daudzslāņains bija scenogrāfiskais risinājums. Uz skatuves izvietotā baltā galda sarkanīgie Bībeles izdevumi levitēja virs dzīvas, zaļojošas zāles. Vakara ieskaņā Jaunā Rīgas teātra aktieri Sandra Zvīgule un Kaspars Znotiņš meistarīgi, skanot Goran Gora īpaši šim notikumam sacerētajam skaņdarbam, ievadīja vakara viesus Bībeles jaunā tulkojuma tekstu pasaulē. Režisora koncepcijas pamatā bija vēsts par radīšanas procesu, darbu un mīlestības dzimšanu.

Šajā vakarā visi tika aicināti kopā atvērt Bībeles jauno tulkojumu un sveikt šī lielā darba veicējus. Skatītāji tika aicināti ieklausīties kā šodien vārdos un mūzikā skan senie raksti. Iepazīties ar tiem, kuri paveikuši šo darbu, bijuši klāt ar atbalstu un tiem, kuri baudīs šī darba augļus un smelsies tajā iedvesmu.

Apsveikuma runas teica Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs un Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Matss Stafansons, nolasot Zviedrijas karaļa apsveikumu. Latvijas Bībeles biedrības valdes priekšsēdētājs Ojārs Incenbergs visiem klātesošajiem tulkošanas darba grupas dalībniekiem pasniedza Bībeles jaunā tulkojuma izdevumu.

Pasākuma otrajā daļā uz skatuves aktieriem Sandrai Zvīgulei un Kasparam Znotiņam pievienojās stāstnieki – žurnālists Arno Jundze, habilitētais matemātikas doktors Andris Buiķis, uzņēmējs Māris Saukāns, mūziķis Kaspars Zemītis. Izskanēja seši dažādi stāsti par Bībeli.

Arno Jundzes stāstā Bībele bija kā latviešu tautas vēstures krātuve, šī vārda tiešajā nozīmē. Žurnālista vectēvs ir bijis mācītājs un ļaudis, negribēdami padomju laikos turēt savās mājās Bībeles, atdeva tās vecajam mācītājam. Un tā bēniņos atradās Bībeles, kurām piemita brīnumaina smarža un kurās bija ģimenes ieraksti, fotogrāfijas, sakaltušas puķītes.

Sandras Zvīgules stāsts bija par piedošanu. Ja aktieris var piedot un attaisnot savu varoni, kāpēc tas nav tik viegli un neizdodas dzīvē. Kaspars Znotiņš atklāja kā apņēmies izlasīt savas vecāsmātes Bībeli vecajā drukā, bet ticis līdz pusei. Un nu ir jautājums, kuru turpināt lasīt – jauno tulkojumu vai veco.

Matemātiķis Andris Buiķis analizēja Bībeles tekstu ar zinātnieka precizitāti, citējot dažādu pētnieku atzinumus par Bībelē paustajām kosmiskajām norisēm un vārdu kā informācijas nesēju. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieka, uzņēmēja Māra Saukāna stāsts bija par personisku pārdzīvojumu ceļu, kas viņu aizveda pie jautājuma – kas ir Kristus. Mūziķis Kaspars Zemītis Bībeli ir izlasījis vairākas reizes, bet aizvien ir jautājumi, uz kuriem atbilžu nav. Bet tās ir jāmeklē. Katram ir izvēles iespēja.

No Bībeles jaunā tulkojuma atvēršanas svētku izskaņas 2012. gada 13. oktobrī Splendid Palace Rīgā, Latvijā – Pirmā vēstules korintiešiem trīspadsmitā nodaļa:

Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet man nebūtu mīlestības, es būtu kā dunošs varš un šķindoša kimbala. Un, ja man būtu pravietošanas dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas. Ja es visu savu mantu izdalītu un savu miesu atdotu, lai varētu lepoties, bet man nebūtu mīlestības, es neiegūtu neko. Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu. Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas izsīks, mēles norims un atziņa zudīs. Jo nepilnīga ir mūsu izpratne un nepilnīga ir mūsu pravietošana. Bet, kad atnāks pilnība, tad beigsies, kas ir tikai daļējs. Kad biju mazs bērns, es runāju kā bērns, domāju, kā bērns un spriedu kā bērns, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna dabu. Mēs tagad redzam neskaidri, kā raudzīdamies atspulgā, bet tad – vaigu vaigā; tagad es atzīstu daļēji, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Guna Bīriņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com