Paralimpiskās spēles Londonā

Palielināt / Enlarge

Helēna Kvēpa un Mandevills – Paralimpiskais maskots. FOTO no Helēnas Kvēpas personīgā arhīva.

Olimpiskās spēles nu jauki aizvadītas, un jau ar pilnu sparu darbojos Paralimpiskajās spēlēs. Esmu Komandas sakaru komandas loceklis (Team Liaison Team Member) Lietuvas Golbola komandai. Šī loma ir daudz izaicinošāka par to, kuru pildīju Olimpisko spēļu laikā, jo lielāko daļu laika esmu viena pati ar komandu, un esmu viens no viņu galvenajiem informācijas avotiem par treniņu un spēļu laikiem un norisi.

Lietuviešu komanda, kuri ir pašreizējie pasaules čempioni, mani pieņēma kā savējo uzreiz un man ar viņiem tiešām iet ļoti jautri. Te arī talkā nāk valodu zināšanas – 50% angliski un 50% krieviski, un visu var sarunāt. Jauna pieredze ir arī darbojoties ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem, vai pilnīgu aklumu. Apbrīnoju to, cik labi viņi spēj orientēties ārpus spēles laukuma, un spēles laukumā vispār šķiet, ka viņi visu redz – tik nekļūdīgi viņi pārvietojas un raida bumbu vārtos! Lielākais pārsteigums bija, kad viens no viņiem, uzliekot roku man uz pleca, nokonstatēja precīzi, cik gara es esmu! Apbrīnojami!!! Esam jau aizvadījuši pirmās dažas spēles – 30. augustā pieveicām Lielbritāniju 11-1 un šodien, 31. augustā uzvarējām Somiju 10-0.

Domāju, ka šīs spēles man būs vēl lielāks ieguvums nekā Olimpiskās. Es nekad mūžā vēl nebiju jutusies tā, kā es jūtos katru rītu, ieejot Paralimpiskajā ciematā. Satiekot tik daudz atlētus ar dažādam invaliditātēm, skatoties, kā viņi, draudzīgi sarunājoties, ripo apkārt ratiņkrēslos, skrien, brauc ar velosipēdu. Šeit ir tāda sajūta, ka visi ir mājās, visi ir savējie. Patīk arī viņu atklātība, runājot par savu invaliditāti. Es līdz šim dzīvoju, domājot, ka par to nedrīkst runāt, uz to nedrīkst norādīt.

Pats galvenais – es apbrīnoju paralimpiskos atlētus par to, ka viņi iet un dara, un piedalās, bet daudziem no mums ir grūti no rīta no gultas izkāpt!

Pieredze, ko gūstu Londonas Olimpiskajās un Paralimpiskajās spēlēs, ir neatsverama, un es to atcerēšos visu mūžu!

Helēna Kvēpa
Laikrakstam „Latvietis“