Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu fondam 40

Pa šo laiku atbalsts „latviešu lietai“ sasniedzis USD 1,6 milj.

Laikraksts Latvietis Nr. 90, 2010. g. 19. maijā
Tija Kārkle un Kristīna Sīmane-Laimiņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LF40

LF

No kreisās: Alfs Bērztīss, Tija Kārkle, Kristīne Bērziņa, Aija Mazsīle-Lagzdiņa, Valdis Bērziņš, Ints Dzelzgalvis, Kristīna Sīmane-Lainiņa.

Šis, 2010. gads, ir izveidojies par nozīmīgu jubileju gadu. Daudzas organizācijas šogad atzīmē dibināšanas atceres. Krišjāņa Barona latviešu skola Čikāgā – 60 gadus, Garezers svinēs 45. dzimšanas dienu. Arī Latviešu Fondam rudenī piepildīsies pirmie četrdesmit darbības gadi.

Daudzi šī laikraksta lasītāji ir bijuši aktīvi Latviešu Fonda dalībnieki kopš organizācijas dibināšanas 1970. gadā. Tas notika pirms dziesmu svētkiem Toronto sanāksmē Nākotne 70. Toreiz, Latvijas neatkarības pasludināšana divdesmit gadus vēlāk, bija neparedzams vēstures pagrieziens. Latviešu Fonds tika dibināts, kad rietumu latvieši savās mītņu zemēs cīnījās, lai nezaudētu savu latvisko identitāti. Trimdā tautieši bija jau nodibinājuši skolas, draudzes, nometnes un citas organizācijas. Bet kā ar jaunradi un tās finansēšanu?

Viens no Latviešu Fonda dibinātājiem Voldemārs Gulēns atceras: „Izejot no pārliecības, ka mēs taču atbalstīsim latviešu lietas līdz sirmam vecumam, mums likās loģiski sākt mērķtiecīgi krāt kādu mazu naudiņu ik mēnesi.“ Tā radās ideja dibināt fondu, lai paši sapņotu, domātu, strādātu, vadītu, lemtu, īstenotu, izvērtētu un papildinātu topošu kultūras mantu. Izauga organizācija Austras koka zīmē, ar mudi Dosim, dzīvosim. Četrdesmit gados, katram dalībniekam ziedojot vai aizdodot līdz vienam tūkstotim dolāru, tā ir spējusi – tikai no tīrās peļņas – atbalstīt valodas, kultūras un izglītības projektus ar piešķīrumiem 1,6 miljonu dolāru vērtībā.

Īsam pārskatam: Latviešu Fonds ir ASV bezpeļņas organizācija, kuras neaizskaramo pamatkapitālu veido aizdevumi un ziedojumi. Tā peļņu lieto, piešķirot līdzekļus nozīmīgiem projektiem latviešu apziņas, mākslas un izglītības veidošanā, izplatīšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Latviešu Fonda dalībnieks aizdod vai ziedo Fondam $10 mēnesī, līdz sasniedz $1 000. Aizdevums var tikt pārvērsts ziedojumā. ASV dzīvojošie ziedotāji, aprēķinot ienākumu nodokļus, var uzrādīt savu ziedojumu. Katram dalībniekam ir viena balss. Piedaloties neklātienes balsojumā, dalībnieks nosaka virzienu un prioritātes Fonda piešķīrumiem. Dalībnieki arī ievēl Fonda padomi. Padome strādā, lai īstenotu dalībnieku ieceres. Tā izvērtē pieteikumus un tos, kuri vislabāk atbilst fonda mērķiem, nodod dalībnieku balsošanai. Padome arī izseko atbalstīto projektu īstenošanai, nodrošinot, ka līdzekļi tiek mērķtiecīgi izmantoti.

Latviešu Fonda dibinātāji ir pazīstamas trimdas personības. Pirmo sēžu pieejamie dati norāda, ka tajās piedalījās septiņpadsmit aktīvi darbinieki. Priekšsēdis Valdis Muižnieks bija ideju un darbības iniciators ne tikai šai organizācijai vien. Priekšsēža vietnieka amatu ieņēma Voldemārs Gulēns, kurš vēl arvien aktīvi darbojas šinī organizācijā un ir iecerējis nākamos gados apkopot Latviešu Fonda vēsturi. Vicepriekšsēža amatu dalīja Brunis Rubess un Jānis Klīdzējs.

Sekretāra darbu veica Verners Rūtenbergs, bet kasiera amatu Ģirts Kaugars. Imants Freibergs, Jānis Peniķis un Laimonis Streips piedalījās kā valdes locekļi. Revīzijas komisiju vadīja Guntis Liepiņš, kam talkā nāca Laimonis Spožais, Olģerts Pavlovskis, Ivars Gaide un Arturs Grava. Artūrs Neparts bija statūtu komisijas priekšsēdis, nominācijas komisijas priekšsēdis – Andrejs Olte, juridiskais konsultants – Tālivaldis Cepurītis.

Fonda dibinātāju mērķis bija sasniegt miljona dolāru lielu kapitālu. Latviešu Fonds guva atsaucību daudzās valstīs, kur atradās trimdas kopienas. Šodien dalībnieku skaits ir pāri par tūkstoti, un kapitāla vērtība ap $700 000. Tātad, mērķis – kapitāla miljons vēl arvien nav sasniegts.

Dalība Latviešu Fondā atšķīrās no saistībām citās organizācijās, galvenokārt ar to, ka šī fonda dalībnieki, ieguldot savu naudu, paši nosaka, cik daudz un kādus projektus finansiāli atbalstīt. Šie projekti, kas iedalīti lielo, vidusmēra un mazo projektu kategorijās, ņemot vērā to apjomu, ir tādi, kas varbūt bez šī atbalsta netiktu uzsākti un nobeigti. Kādā no Fonda pirmajiem reklāmas materiāliem vēstīts: „Fonds kalpo visas latviešu sabiedrības vajadzībām.“ Pirmie projekti, kas saņēma Fonda atbalstu 1973. gadā, saistās ar valodniecību un publikācijām. To autori cita starpā bija prof. Dr. Velta Rūķe-Draviņa, Baiba Vītoliņa, prof. Dr. Trevors Fennels, Līga Streipa, un Benjamiņš Jēgers. Žurnāls bērniem Mazputniņš, 2x2 un 3x3 nometnes, Saules jostas viesizrādes, grāmatas Latvia izdošana, grupas Akacis ieraksts, kā arī Eiropas vasaras skolas ir tikai daži projekti, kas vēlāk tika veikti ar Latviešu Fonda atbalstu. Šie projekti veidoja daudziem trimdiniekiem neaizmirstamas atmiņas un daudziem bagātināja dzīves, padarot latviešu kultūru dinamisku.

Pirms 20 gadiem Latvija atguva neatkarību. Līdz ar to trimdas latviešu sabiedrībā, kā arī Latviešu Fondā radās lielas pārmaiņas. Ja agrāk trimdas kopiena atradās savā latviskā kultūrtelpā, tad šodien šī telpa ir paplašinājusies. Tā tagad ietver Latvijā dzīvojošos latviešus, diasporas latviešus, kuri vēl joprojām dzīvo savās mītņu zemēs, kā arī nesen no Latvijas izceļojušos tautiešus. Tas nozīmē, ka latviskās identitātes saglabāšana arī šodien ir svarīga.

1990os gados Latviešu Fonds piedzīvoja manāmu pieaugumu projektu pieteikumu skaitā no Latvijas. Lai gan Fonds kalpo visas latviešu sabiedrības vajadzībām, ir bijis nepieciešams nospraust vadlīnijas, lai nepārslogotu dalībniekus un lai pēc iespējas mērķtiecīgi rīkotos ar ieguldītā kapitāla augļiem. Pašreiz Fonda dalībnieki ir nolēmuši dot prioritāti pasākumiem ar vēsturisku vai mūsdienīgu nozīmi latviešu diasporas dzīvei.

Pēdējos gados, starp visplašāk pazīstamiem projektiem, Latviešu Fonds ir atbalstījis postfolkloras grupas Iļģi ierakstus, bērnudārza Čikāgā Stariņš darbību, tīmekļa portāla DP albums izveidi un vairākus Okupācijas muzeja izdevumus un pasākumus. Fonda mājaslapas www.latviesufonds.info saitē Atbalstītie projekti ir pārskats par pabalsta piešķīrumiem gadu secībā. Saraksts liecina, ka veiktie darbi ir bijuši daudzi un dažādi. Četrdesmit darbības gados Latviešu Fonds pabalstos ir piešķīris vairāk nekā 1,6 miljonu dolāru, atspoguļojot latviskās aktivitātes globālā mērogā.

Atskatoties pagātnē, varam aizsapņoties par dzirdēto, redzēto, lasīto, kas paveikts ar Fonda palīdzību. Bet četrdesmit gadu, kā to liecina citu organizāciju vēstures, ir tikai sākums. Fondam tagad jādomā par nākamajiem četrdesmit gadiem, par jaunām latviešu kopienām un paaudzēm, kas iesaistītos Fonda darbā. Mērķis būtu dalībnieku sastāvam atspoguļot mūsdienu latviešu sabiedrības daudzveidību, lai tas varētu turpināt latviskās apziņas saglabāšanu un latviešu kultūras attīstību.

Latviešu Fonds ir demokrātiska organizācija. Katram Fonda dalībniekam ir tiesības izteikties un virzīt Fonda darbību. Ik gadu piedaloties balsošanas procesā, dalībnieki paši nosaka, kādām vajadzībām līdzekļi piešķirami un kādi būs nākamā gada izvirzītie mērķi. Fonda dalībnieki ir aicināti pievērsties un iedziļināties kultūras dzīves prasībās. Fonds pulcina un aicina piedalīties latviešus no visas pasaules – studentus un pensionārus, ģimenes, indivīdus, kā arī organizācijas. Līdzdalība Fondā nenozīmē aktīvu darbošanos ikdienā. Piemēram, kāds dalībnieks reiz izteicās: „Es varu visu gadu būt pasīvs, bet kad pienāk balsošanas laiks, es varu noreaģēt ar saprātu un interesi, nododot pārdomātu balsi. Reizi gadā pārliecinos, ka esmu daļa no kaut kā, kas kļūs par labu darbu manas tautas interesēs.“

Latviešu Fonda dalībnieki šoruden pulcēsies gadskārtējā pilnsapulcē Garezerā no 24. līdz 26. septembrim. Gaidām ierodamies arī jaunas sejas, kas gribētu iepazīties ar Fonda darbības procesiem. Šīs pilnsapulces, ko uzņemas rīkot dažādi latviešu centri, pēdējo četrdesmit gadu gaitā ir kļuvušas par patīkamu un gaidītu tradīciju. Uz šīm sanāksmēm ar nosaukumu Nedēļas Nogale Nākotnei (NNN) rīkotāji aicina piedalīties visus, kam interesē latviešu kultūras uzturēšana un jaunrade. NNN sanāksmēs ne tikai paziņo balsošanas rezultātus par projektu piešķīrumiem un iepazīstina klātesošos ar jauniem padomes locekļiem, bet tajās ir ieplānotas arī bagātīgas programmas kultūras jomā. Ir rīkotas mākslas izstādes, teātra izrādes, koncerti, priekšlasījumi un citi pasākumi.

Ja šāda veida atbalsts latviešu kultūrai jums šķiet pievilcīgs, to varat viegli virzīt kopā ar šo jau pastāvošo organizāciju. Der atcerēties Voldemāra Gulēna teikto par pieredzējušās paaudzes centieniem radīt un noturēt latvisku vidi, kurā nākamās paaudzes varēja uzaugt. Pēc četrdesmit veiksmīgiem darbības gadiem, Latviešu Fonda padomes vārdā aicinām jūs pievienoties šai organizācijai, lai kopīgi veidotu nākamos četrdesmit gadus!

Gaidiet papildus informāciju par Nedēļas Nogali Nākotnei un par Latviešu Fonda 40 gadu jubileju un pilnsapulci Garezerā; atzīmējiet jau tagad kalendāros 24., 25. un 26. septembri.

Tie, kuri vēlētos tūlīt iesaistīties Latviešu Fondā, var atrast iestāšanās anketu Fonda mājaslapā, www.latviesufonds.info; var arī sazināties ar dalībnieku pārzini un kasieri Tiju Kārkli, 195 5th St. E, Apt. 2801, St. Paul, MN 55101, vai nosūtot e-pastu (lfkasieris@gmail.com). Gaidām arī jūsu dalību Latviešu Fondā, nākamos četrdesmit gadus ieskandinot!

Latviešu Fonda padomes vārdā
Tija Kārkle un Kristīna Sīmane-Laimiņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com