18. novembra svinēšana Melburnā

Palielināt / Enlarge

MLOA priekšsēde Anita Andersone. Kadrs no video.

Palielināt / Enlarge

„Tur, kur esam“. Tautas deju kopa „Ritenītis“, horeogrāfija Lija Andersone, mūzika „Voi, Dīveni, dai grūta dzeive“ Ivars Štubis. Kadrs no video.

Neskatoties uz Covid 19 izraisītiem ierobežojumiem, kas neatļāva ļaudīm pulcēties sabiedriskās telpās, latviešu tautas lielākie svētki netika atcelti. Tie, izplānoti un pasniegti Melburnas latviešu sabiedrībai interneta veidā, deva iespēju katram šai lielajā latviešu tautas svētku dienā izjust kopību un prieku, pāris stundas pārceļoties latviskā gaisotnē – pilnu dziļām, vēsturiskām izjūtām un uzburtā latviskās kultūras vidē, kas izpaudās apsveikumu uzrunās, koru dziesmās, instrumentālā mūzikā, mazo skolnieku dzejolīšu deklamējumos un tautas dejās, visu paaudžu spektra klāstā, ietērpti krāšņos tautas tērpos.

18. novembris ir tie lielākie latviešu tautas svētki, ko trimdinieki ir svinējuši, neizlaižot nevienu gadu, jau no dīpīšu laikiem Eiropas dažādās zemēs kopš 1945. gada. Šodien ir tendence trimdiniekus pārkristīt par diasporiešiem, neņemot vērā, ka šiem diviem apzīmējumiem ir vēsturiska atšķirība. Trimdinieki, kā latviešu tautas pārstāvji un valodas kopēji, ir svinējuši šos lielos latviešu tautas svētkus nepārtraukti 75 gadus. Daudziem šodienas diasporiešiem tāda iespēja nav bijusi – vai nu nedrīkstēšanas vai negribēšanas dēļ.

Šodienas 18. novembra tautas svētku sarīkojuma noskaņojums, ko vadīja Anita Andersone, iezīmējās ar patīkamu pārsteigumu, kad sākumā uz ekrāna redzējām un klausījāmies Latvijas Prezidenta Egila Levita mums trimdiniekiem atsūtīto svētku apsveikumu, kurā pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas 30 gadu pastāvēšanas posmā tika pieminēta latviešu tauta. Citos atsūtītos valsts pārstāvju apsveikumos latviešu tautas pieminējums izpalika. Jācer, ka turpmāk latviešu tauta, kā apzīmējums un liecība Latvijas valsts pamattautai, būs pieņemts lietošanai latviešu valodas leksikā arī zemākās politiski vadošās valsts aprindās.

Organizējot un novadot šī gada latviešu tautas lielos svētkus brīdī, kad cilvēki nedrīkst pulcēties, bija izaicinājums Melburnas, kā arī citu lielāko pilsētu latviešu organizācijām atrast veidu, kā turpināt mūsu trimdas tradīciju, katru gadu svinot 18. novembri.

Šī problēma tika atrisināta, pielietojot internetu, sastādot piemērotu sarīkojuma programu un caur ēteru to piegādāt katram tautietim viņa mājās, tā dodot iespēju virtuālā un tomēr patīkamā veidā arī šogad neizlaist svinēt šos latviešu tautas lielos svētkus. Tas bija eksperiments, kas izdevās lieliski; varbūt pat pārsniedzot visoptimiskākos pareģojumus. No skatītāju viedokļa gribu izteikt to lielāko atzinību visiem tiem, kas pielika roku, ka šis eksperiments izdevās tehniski un mākslinieciski, dodot skatītājiem pilnvērtīgu pārdzīvojumu, ka tie tiešām bija latviešu tautas lielie svētki vārda pilnā nozīmē.

Melburniešu vārdā atļaušos izteikt vislielāko atzinību Anitai Andersonei un viņas komandai par šī sarīkojuma organizēšanu un vadīšanu. Tāpat arī vislielākais paldies visiem māksliniekiem, dziedātājiem, runātājiem, diriģentiem, mūziķiem, dejotājiem un tehniskam personālam. Katrs no viņiem/viņām būtu pelnījis, lai viņu vārdi tiktu piesaukti, ko diemžēl šinī rakstiņā nevar izdarīt, jo tad tas būtu telefona grāmatas biezumā. Tomēr katrs/katra, kas piedalījās vai tika pieminēti šajā sarīkojumā, paliks fotogrāfiski iemūžināti skatītāju datoru atmiņu plauktos vai ierakstīti video diskos. Tāpat arī paši dalībnieki, kuri piedalījās sarīkojumā, varēs sevi vēl ilgi apskatīt, iedarbinot datora atmiņu vai iegriežot video disku, lai atcerētos šo jauko uzvedumu, atmiņā izsaucot svētku piedzīvojuma sajūtu.

Nobeidzot,– varam secināt, ka šajos grūtos, gandrīz vai nepieņemamos sociālsabiedriskos apstākļos, esam ne tik vien atzīmējuši latviešu tautas lielos svētkus, bet tos arī godam nosvinējuši.

Uz redzēšanos nākamgad 18. novembra svinībās Melburnas Latviešu Namā, kad jācer nebūs vairs ar elkoni jābaksta kādam sānos, bet varēs paspiest roku draugiem, koristiem, runātājiem un rīkotājiem!

Ivars Mirovics
26.11.2020., Melburnā
Laikrakstam „Latvietis“