Vanadžu pusdienas Pertā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Pusdienas paēstas, kūkas un kafija baudīta, vēl varam papļāpāt. FOTO Jānis Purvinskis.

Laikam nav neviena valsts, pilsēta, organizācija, ģimene vai kopiena, kuru šis Covid-19 vīruss nav vairāk vai mazāk iespaidojis. Man liekas, ka vismaz Pertā, viss bija apstājies. Manā pensionāru ciematā jau vispār tāpat ir kluss un mierīgs, jo mums jau nav nekur jāsteidzas: uz darbu nav jāiet un citur nav nekāda liela nelaime, ja ierodies 15 vai 30 minūtes agrāk vai vēlāk. Zeme neapstāsies griezties tik un tā. Dzīvojam vienā mierā.

Un tomēr tas vīruss iespaidoja arī mūsu dzīvi: ielas tukšas, daudz mazāk automašīnu braukā gan ciematā, gan arī uz lielceļiem. Visi sēžam mājās un reti kur aizejam. Vairāki paziņas nav redzēti tik ilgi, ka liekas būs jāiepazīstās pa jaunam. Un tā Pertas vanadzes nolēma atjaunot mūsu tikšanos. Liekas, ka pēdējo reizi laikam tikāmies tikai martā vai aprīlī; tad nu ir arī pēdējais laiks atkal tikties.

Nu un svētdien, 16. augustā, Pertas Latviešu Centrā bija atkal pulcējies parastais latviešu bariņš savā kopienā. Kaut gan beidzamā laikā tas ir visai sarucis, tas tomēr vēl turas kopā. Mati palikuši sirmāki vai retāki, muguras arī vairs nav tik taisnas un staltas, un liekas, ka arī paši esam sarūkuši mazāki. Tas jau laikam nozīmē, ka Pertas latviešiem arī tie gadi nāk, un gadi iet. Bet ar visu to, mūsu bariņš bija ieradies un varējām atkal sapazīties visai pieņemamā skaitā.

Bet brīnumu brīnumi! Pertas vanadzēm ne nu tie gadi, ne gadu nastas neliekas traucējam gādāt par Pertas latviešu labklājību un šoreiz – par mūsu ēstgribu. Bija tā saucamais aukstais galds; nu šādas maizītes un tādas maizītes, un, galvenais, tas, ka pašam nav nekas jāgatavo, un pēc tam vēl arī kafijas galds ar cepumiem un kūkām. Vanadzes gādā par mūsu ēstgribas pieveikšanu. Bet mēs priecājamies un pateicamies, ka viņām vēl ir spēks un apņēmība visu šo veikt, un vēlam viņām vēl ilgus gadus nepagurt.

Paldies vanadzēm par uzņēmību mūs atkal savest kopā, pavadīt jaukas stundas draugu pulkā, un uz redzīti nākošās pusdienās.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“