Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Sidnejas Latviešu biedrība

Priekšsēdētāja ziņojums par 2019./2020. gadu

Laikraksts Latvietis Nr. 612, 2020. g. 2. sept.
Jānis Čečiņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SidnejasLatviesuBiedriba

SLB pilnsapulces virtuālie dalībnieki Zoom vietnē. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) pilnsapulce. Runā SLB valdes priekšsēdis Jānis Čečiņš. FOTO Ojārs Greste.

Kurš pēdējā pilnsapulcē varēja iedomāties to, kāds šis gads ir izvērties. Un tas jau neattiecas tikai uz biedrības darbību vien, bet arī uz visu sabiedrību, valdību un mūsu pašu dzīvēm, un to, ko drīkstam, varam vai gribam darīt.

Šis darbības gads iesākās kā parasti. Mūsu sabiedrība darbojās ierastajās sliedēs, notika sanāksmes, pusdienas un mēģinājumi, darbojās skola un valodas klase, un daudzi jau bija sākuši plānošanas, rīkošanas un mēģinājumu priekšdarbus 58. Austrālijas Latviešu Kultūras dienām šī gada decembrī.

Līdz marta vidum biedrības paspārnē bija notikuši jau 50 dažādi pasākumi, tai skaitā pašmāju teātra izrādes un koncerti, divu Latvijas koru un viena viesu ansambļa koncerti. Ja nebūtu pandēmijas, iespējams, ka būtu sanākuši visi 70 sarīkojumi, tāpat kā iepriekšējā darbības gadā. Kad marta vidū Nams bija jāslēdz, tad izbeidzās visa darbība, un tā lielā vairumā vēl arvien nav atsākusies.

Bija skaidrs, ka pandēmija tik ātri nebeigsies un ka jāiekārtojas tā, lai biedrības darbs var kaut cik turpināties. Bija svarīgi, lai pašizolēšanās laikmetā mūsu biedri nejūtas pamesti un vientuļi un nezaudētu piederības sajūtu Sidnejas latviešu kopienai. Galvenais veids, kā biedrības valde uztur kontaktu ar biedriem, ir caur Ritumu*. Pārveidojām Ritumu no galvenokārt drukāta izdevuma uz elektronisku, jo nebija vairs iespēja talciniekiem sanākt, lai to nodrukātu un izsūtītu. Šeit it sevišķi liels paldies jāsaka Pēterim Kļaviņam, kurš bez redaktora pienākumiem tagad pilda arī ekspeditora funkcijas.

Otrais veids, kā uzturam saiti ar tautiešiem, ir ar sarīkojumiem un citiem kopā sanākšanas pasākumiem. Tā kā kopā sanākšana nebija iespējama, tad sarīkojām divus virtuālus pasākumus – referātu un Jāņus. Paldies visiem, kuri gan piedalījās, gan internetā apmeklēja šos pasākumus. Paredzam, ka nākotnē varēsim vēl ko līdzīgu sarīkot.

Protams, kad Nams bija slēgts, tad nenotika ne tikai latviešu pasākumi, bet nebija arī īrētāju. Nenotika īrētāju regulārās klases un mēģinājumi, un mums atteica arī visus paredzētos koncertus, izrādes un sanāksmes. Līdz ar to, šī gada īres ienākumi samazinājās par turpat kā $20K.

Laimīgā kārtā, lai balstītu ekonomiku, Austrālijas valdība nāca talkā ar $10K pabalstu mazajiem uzņēmumiem un JobKeeper pabalstu darbinieku pieturēšanai. Abi šie pabalsti palīdzēja samazināt biedrības zaudējumus.

Jūnijā ierobežojumi tika atvieglināti, un pa daļai varējām atgriezties Namā. Darbību atsāka Dnister krājaizdevsabiedrības birojs un divi regulārie cittautiešu īrētāji. Arī mūsu pašu vecākā paaudze izrādījās visdrošākā un uzņēmīgākā, atsākot Senioru saietus un Zolītes spēles.

Šajā gadā pēc dažādiem kavējumiem paspējām uzlikt jaunos vārtus un žogu, un iegādāties jaunas videonovērošanas kameras. Vēl jāpabeidz daži dārza uzkopšanas darbi. Priekšas pagalmu tagad ir daudz vieglāk turēt tīru, un tur vairs nedzīvojas namā nevēlamas personas. Varēsim notīrīt un nokrāsot sienas. Šogad uzlikām jaunu grīdas segumu Lielajā zālē, augšzālē, kafejnīcā un Mārtiņa Siliņa zālē. Bija paredzēts ķerties klāt arī pie pārējās Mārtiņa Siliņa zāles atjaunošanas, bet pandēmija lika mums drusku piebremzēt un koncentrēties uz steidzamākām lietām. Paredzam Mārtiņa Siliņa zāles uzlabojumus iekļaut šajā nākamajā 2020./2021. gada darbu plānā.

Ja kādam būtu gaišreģa spējas, tad varbūt tas mums varētu pateikt, ko varam sagaidīt šajā gadā. Kad un par cik, varēsim paši atkal atgriezties Namā un kad varēsim gaidīt, ka īrnieki atkal atgriezīsies pilnā sastāvā? Vairāki ir interesējušies par Nama īrēšanu, bet kamēr pasākums patiešam nenotiek, uz to nevar paļauties, kā mēs to varējām pērn.

Esmu gandarīts, ka Dāmu kopa paredz tagad septembrī, kaut ierobežoti, atsākt ceturtdienas pusdienas. Zinu, ka arī citas organizācijas pastāvīgi skatās un domā par to, kad varēs atkal Namā sanākt. Varam tikai cerēt, ka lietas turpinās iet uz labo pusi – ka varēsim atsākt mēģinājumus Kultūras dienām un ka tās varēs notikt kā iecerēts, un ļaudis, izsalkuši pēc sabiedrības, atkal pildīs Namu.

Ja agrāk ceļš uz priekšu bija labi saredzams, un soļi droši liekami viens pēc otra, tad pašlaik, diemžēl, sanāk vairāk tāda kā mīņāšanās – vienu, divus, tad apstājies, iepauzē un redzi, kur tālāk jāiet. Tomēr tas dod laiku padomāt un paskatīties pa citām takām.

Šis laiks ir pierādījis to, ka ar internetu ir iespēja mūsu darbībai piesaistīt arī tādus tautiešus, kuri parasti nenāk uz Namu un neapmeklē sarīkojumus. Viņi vai nu dzīvo attālāk no Nama, viņiem grūtības šeit tikt, vai vienkārši nav tik liela interese, lai veltītu laiku garajam ceļam. Tomēr viņiem ir pietiekami liela interese piedalīties, ja sarīkojums tiek viņiem, kā saka, pienests klāt uz paplātes. Pēdējos mēnešos šis ir novērots visur pasaulē, ne tikai latviešos, un mums nākotnē vajadzētu ar to rēķināties un atrast vielu, ar ko piesaistīt arī šos tautiešus.

Kā katru gadu, man jāpateicās visiem brīvprātīgajiem darbiniekiem un valdei par pašaizliedzīgo darbu, ko esat veltījuši Sidnejas Latviešu biedrības un Nama labā, un es ceru, ka visi esat guvuši gandarījumu, darbojoties mūsu sabiedrības labā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, cerams, ka pagājušajā gadā esam rīkojušies tā, lai biedrība un Nams vēl ilgus gadus varētu kalpot latviešu sabiedrībai Sidnejā.

Jānis Čečiņš
SLB valdes priekšsēdis

* Sidnejas Latviešu biedrības ikmēneša izdevums.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com