Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Sestdien, 29. augustā, notika ilgi gaidītās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. „Ārkārtas“ tāpēc, ka Saeima šī gada februārī pieņēma likumu atlaist Rīgas domi. Viens no iemesliem bija, „ka Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību...“

Ņemot vērā Saeimas rīcības nopietnību un dažādas sūdzības par Rīgas domes darbību, varēja sagaidīt, ka Rīgas iedzīvotāji ņemt aktīvu dalību vēlēšanās, lai tādā veidā izteiktu savu attieksmi par vai pret līdzšinējo Rīgas domi un tās atlaišanu. Jāpiebilst, ka Saeimā PRET Rīgas domes atlaišanu balsoja visi Saskaņas deputāti, bet balsojumā nepiedalījās neviens Zaļo un Zemnieku savienības deputāts.

Bet kas sestdien notika? Rīdzinieku vairākums izteicās, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, kas valda Rīgā; pilnīgi vienalga, vai no viņiem zog vai nezog; pilnīgi vienalga par apsūdzībām amatpersonām.

No 422 681 balsstiesīgiem, 251 174 (jeb 59,42%) izteica savu attieksmi – „Mums vienalga“.

Protams, ka pašvaldības vēlēšanām ir cita nozīme nekā Saeimas vēlēšanām, bet šī tomēr ir Rīga ar gandrīz pusi no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Naudas summas, kas te apgrozās, ir ievērojamas, un, diemžēl, nevarētu teikt, ka pilnīgi visas agrākās Rīgas vadības ir rīkojušās pilnīgi godprātīgi.

Kas ir iemesls šai vienaldzībai? Ir dažādi iespējami paskaidrojumi. Varbūt cilvēki vienkārši nezin, kas ir Rīgas domes kompetencēs. Varbūt uzskata, ka visi kandidāti un visas partijas ir tādi paši nelieši un blēži, un nekas nemainīsies, vienalga, kurus ievēl domē.

Manuprāt, visdrīzāk galvenais iemesls ir tas, ka nesaprot, kas ir demokrātija – ka tā ir mūsu iespēja ietekmēt to cilvēku izlasi, kuri saimniekos mūsu pilsētā un apsaimniekos no mums iekasētos līdzekļus. Arī ja uzskatām, ka visi būtu blēži, tad mums tomēr ir iespēja atlaist esošos blēžus un iecelt citus. Lai sajūt, ka neesam tikai cērpjamās aitas.

Laimīgā kārtā, nav visi kandidāti blēži, un tāpēc vēl jo skumjāk, ka ceturtdaļmiljons balsotāju izvēlējās klusēt. Sevišķi skatoties uz tā saukto „balsošanu“ divās mūsu kaimiņvalstīs, kurās par rezultātu var būt drošs, jau pirms pirmās balss nodošanas.

Īsta demokrātija nav pašsaprotama lieta, un ja mēs nespējam vai nevēlamies to izmantot, tā var arī pazust.

GN
2020. g. 2. sept.