Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saules ģimnāzista atmiņas (3)

Nepilns gads pēckara Vācijā

Laikraksts Latvietis Nr. 610, 2020. g. 19. aug.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tāda 1987. gadā izskatījās vieta, kur kādreiz bija Saules nometnes baraka, kurā nepierakstījies dzīvoju 1947. gadā. FOTO Guntars Saiva.

Kādreizējā Gēstahtes stacija 1987. gadā. FOTO Guntars Saiva.

Ģimnāzijas izlaidums. Runā direktors Jānis Esers. Pie galda no labās Pedagogu padomes sekretārs Valdemārs Švānbergs. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Izlaiduma sabiedriskā daļa. Ceturtais no kreisās malas Guntars Saiva, ap vidu ar brillēm pulk. Osis, labajā malā skolotājs Štelmahers. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Izlaiduma sabiedriskā daļa. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Otrais turpinājums.Sākums LL608, LL609.

No manā rīcībā esošajiem materiāliem nevaru noskaidrot, kad beidzās 4. klases mācību gads un kad sākās nākošais. Iepriekšējais mācību gads varēja būt sācies 1946. gada aprīļa otrajā pusē, jo man, sākot skolu maija sākumā, 1. trimestris jau bija iesācies. Skolas beigšanas gatavības apliecība ir datēta ar 1947. gada 20. novembri. Jāsecina, ka jaunais mācību gads varēja sākties pēc Ziemsvētku brīvlaika.

1947. gada sākumā Baltijas Universitāti no Hamburgas pārcēla uz Pinebergu. Tā kā tēvs strādāja universitātes mehāniskās darbnīcās, tad arī viņu pārcēla un pierakstīja Pinebergas nometnē. Februārī arī mēs ar māti no Špakenbergas pārcēlāmies uz Pinebergu. Māti pieņēma darbā par saimnieci nometnes virtuvē. Bija arī Pinebergas nometnē ģimnāzija. Tā gan bija krietni mazāka, bet būtu atkritusi braukšana. Es tomēr gribēju turpināt iesāktās mācības Saules ģimnāzijas 5. klasē. Kā to izdarīt?

Saules nometnē dzīvoja Abiku ģimene, paziņas no Jēkabpils vācu okupācijas gados. Ar Arvīdu Abiku mātei bija kopīgas teātra gaitas. Meita Dzidra bija mana skolas biedrene no Jēkabpils pamatskolas. Viņa bija pieteikusies Baltā gulbīša akcijā darbam Anglijā un jau pēc dažām dienām atstāja Vāciju. Kā jau tas nometnēs bieži bija, skapji un segas sadalīja istabu divās daļās. Ar Dzidras aizbraukšanu Abiku pusistabā atbrīvojās brīva vieta, kuru piedāvāja man. Es joprojām paliku pierakstīts Pinebergā. Ar nometnes komandanta, mūsu skolas direktora, atļauju varēju Saules nometnē dzīvot nepierakstījies. Varēju arī saņemt pašķidro pusdienu zupu. Pārējā pārtika bija jāatved no Pinebergas, vai arī jāiegūst spekulatīvā ceļā.

Pēc kāda laika Dzidra varēja savus vecākus izsaukt uz Angliju. Pēc viņu aizbraukšanas es savā pusistabā paliku viens.

Tēvs regulāri, reizi nedēļā, ar pēcpusdienas vilcienu no Pinebergas atveda pārtiku. Tā kā es tajā laikā biju skolā, tad to ielika manā skapītī. Mani otrie pusistabas iemītnieki uzmanīja, lai tā nepazustu.

Piektdienas pievakarē braucu mājās. No Gēstahtes ar vilcienu līdz Hamburgas galvenajai stacijai, tad ar S-bāni uz gala staciju Altonu, pēc tam ar vilcienu uz Pinebergu. Vilcieni bieži bija pārpildīti, nereti bija jāstāv ārpusē uz trepēm.

Svētdienas pievakarē atpakaļ uz Gēstahti. Ar vilcienu uz Altonu, ar S-bāni uz Galveno staciju, ar vilcienu līdz Bergedorfam, ar pēdējo autobusu uz Gēstahti.

1947. gada vasarā ieveda vasaras laiku (varbūt arī 1946. gada vasarā, bet to es tik labi neatceros), pagriežot pulksteni 2 stundas atpakaļ. Rezultātā vasaras vidū gandrīz līdz pusnaktij bija gaišs. Mums, atnākušiem no skolas, īsti negribējās sagatavot skolas uzdevumus. Patika vairāk padzīvot ārā. Tā skolas darbiem atlika tikai priekšpusdienas cēliens. Vasaras brīvlaika mums nebija.

Nezinu, kurš skolotājs to bija pirmais iesācis, bet domāju, ka tas bija Šmidhens. Pa gaiteni staigājot, satiekot kādu no mūsu klases skolniekiem, vienmēr jautāja: „Sīnus no 30 grādiem?“ Bija jāzina atbilde: viena puse. Kādreiz sekoja skolotāja piebilde: viena puse, plus viena puse, mīnus viena puse, ir viena puse.

* * *

Mēs bijām vecumā starp 17 un 25 gadiem, varbūt, ka kāds bija arī gadu vai divus vecāks. Daļa skolasbiedru bija izstaigājuši kara gaitas. Arī tie no mums, kas nebijām šauteni rokā turējuši, bēgļu gaitas un kara briesmas bijām izbaudījuši, vienā vai otrā veidā. Neskatoties uz vecuma starpībām un kara laika piedzīvojumiem, mēs bijām vienota klase. Varbūt tikai kādi divi vai trīs tā īsti neiekļāvās pārējo vidū.

Maizes rieciens visiem skolniekiem bija paplāns. Skolniekiem vieniniekiem, galvenokārt bijušajiem karavīriem, atļāva pa kādām nedēļām divām, ņemt vienu dienu brīvu no skolas mācībām, lai kaut ko piespekulētu dzīves iztikai.

Vēl 1947. gadā daudziem zēniem tās drēbes, kas mugurā, bija gandrīz vai vienīgās. Bieži pagatavotas no segām, vai savā laikā atnākušas UNRRA palīdzības saiņos. Tas īpaši attiecās uz bijušajiem karavīriem. Šķiet, ka meitenēm ar drēbēm bija nedaudz vieglāk.

Uz skolas izlaidumu gan visi zēni bija saģērbušies uzvalkos.

Uz skolu nācām, no skolas gājām, pasituši savu nedaudzo grāmatu paciņu padusēs. Tāda toreiz bija mode. Portfelis, vai kāda īpaša soma, bija tikai nedaudziem.

Mūs vienoja vēlēšanās mācīties. Ar maz izņēmumiem nevienu mājās nespieda mācīties. Zinājām, ka Vācijā palikšana nebūs. Gribējām vidējo izglītību iegūt latviešu valodā, lai citur nebūtu jālauzās angļu, spāņu vai kādā citā valodā.

Tas nenozīmē, ka mēs bijām ideāli skolnieki. Ja bija iespēja, izmantojam skolotāju vājības. Nedarbi jau vienmēr ir bijuši daļa no skolas dzīves. Tomēr neatceros, ka būtu bijušas kaut cik nopietnas disciplīnas problēmas.

Kādreiz ar kādu izdarību mēģinājām izprovocēt arī mūsu direktoru, bet viņš bija pārāk pieredzējis, lai tas izdotos.

Bet bija arī priekam un jautrībai ziedots savs laiks. Minēšu tikai klases vakarus. Pāris reizes gadā tādus sarīkoja vācu krodziņā Zaļajā Medniekā (Grüner Jäger) – dažus kilometrus aiz Špakenbergas. Par klases himnu bijām izvēlējušies nenoskaidrota autora toreiz un vēl šodien Latvijā populāro mazo dziesmiņu, ko dziedājām neskaitāmas reizes:

Lejā aiz upītes, zied zilas puķītes...

Ģimnāziju nobeidzot

Pienāca mācības gada beigas un mūsu pēdējās dienas Saules ģimnāzijā. Vēl bija jāiztur gala eksāmeni latviešu valodā, angļu valodā, analītiskā ģeometrijā un algebriskā analīzē. Gala eksāmenu komisijā bija arī pārstāvji no Lībekas Latviešu ģimnāzijas.

Mutiskos eksāmenos bija jāizvelk biļete, jāpastāsta par attiecīgo tematu un bieži jāatbild uz kādiem jautājumiem. Rakstiskos jāatrisina uzdotā problēma, vai jāraksta diktāts Mūsu izlaidums – Saules ģimnāzijas trešais, skaitliski bija ļoti liels. Kopā ar mūsu reālo un otru humanitāro klasi bijām 51 skolnieks. Tikai viens skolnieks, Juris Godļevskis, beidza skolu bez tiesībām iestāties universitātē un Ēvalds Višķers nepietiekošu sekmju dēļ ģimnāziju nebeidza.

1989. gadā Toronto, Kanādā sieva bija satikusi Juri Godļevski. Juris, neskatoties, ka beidza ģimnāziju bez tiesībām iestāties universitātē, bija studējis vai pat beidzis kādu Kanādas Katoļu universitāti. Svarā gan bijis ļoti pieņēmies.

Izlaidums notika 1947. gada 25. novembrī Saules nometnes YMCA's divstāvu namā. Augšējā stāvā norisinājās oficiālā daļa, apakšējā – sabiedriskā.

* * *

Oficiālajā daļā pēc direktora J. Esera uzrunas no Pedagogu padomes sekretāra V. Švānberga rokām katrs saņēmām savas Gatavības Apliecības.

Par savējo biju ļoti priecīgs: Ticības mācībā – ļoti labi (5); latviešu valodā – ļoti labi (5); angļu valodā – labi (4); vācu valodā – labi (4); vēsturē – labi (4); psiholoģijā un loģikā – ļoti labi (5); ģeogrāfijā – labi (4); kosmogrāfijā – ļoti labi (5); fizikā – ļoti labi (5); ķīmijā – ļoti labi (5); aritmētikā – ļoti labi (5); algebrā – pietiekami (3); ģeometrijā – labi (4); trigonometrijā – ļoti labi (5); analītiskā ģeometrijā – ļoti labi – (5); algebriskā analīzē – ļoti labi (5); dabas zinātnēs – labi (4); mākslas vēsturē – labi (4); zīmēšanā – pietiekami (3); rasēšanā – labi (4); fiziskā audzināšanā – ļoti labi (5).

* * *

Sabiedriskajai daļai –Abiturientu vakaram skolnieki izdeva pašu gatavotu avīzīti Negaidītais Viesis Pusnaktī ar sekojošo vārsmu titullapā:

Skolnieki, lai iesviķotu,
Formē brīvprātīgo rotu.
Un nu drīzi te un tur
Atskan Gaudeamus igitur.
Kad muzikanti cilā ragus
Vēl daži sēž un kožļā nagus.
Vot kur tā ir štramma meita
Kam tā tumši zilā kleita –
Līdz ko spēlēs pirmo Diksi
Lūgšu to uz deju fiksi!
Komplimenti birst kā klijas
Viņš steidz ieņemt pozīcijas –
Tā caur briļļu stikliem lūrē
Piedod gāzi un tik stūrē.
Bet citi pumpē alu, šņabi
Līdz kamēr jūt, ka vairs nav labi
Un ja vēl grib ko jaunu sākt
Tam vecam vajag ārā nākt.

Šī vārsma arī izteica sabiedriskās daļas gaisotni, kas lielā jautrībā turpinājās līdz rīta gaismai. Te nebūtu pareizi atkārtot daudzus pie galdiem dzirdētos aforismus un sarunas, kurās aktīvi piedalījās gan absolventi, gan skolotāji, bet īpaši direktors.

Bija arī īsas vārsmas par daudziem skolniekiem, mēģinot pateikt par katru kaut ko raksturīgu. Par cik tas izdevās var debatēt. Bet tad arī bija attiecīgais skolnieks jāpazīst. Dažkārt kāds klases biedrs bija uzvilkts uz zoba. Diemžēl uz sadzeltējušā papīra varu tikai nedaudzas salasīt, un tad vēl ne visus vārdus.

Savējo atcerējos no galvas:

Guntars skrēja, leca, krita
Līdz bij galvā doma cita;
Labprāt gatavs viņš uz triku,–
Paštudierēt mehāniku.

* * *

Pēc izlaiduma mēs izklīdām uz dažādām pusēm. Daži gatavojās braukšanai uz Angliju, citi atkal cerēja, ka drīz pavērsies ceļš uz ASV un Kanādu, kuras uzskatīja par labākām emigrēšanas zemēm. Izceļošana uz Austrāliju jau bija sākusies 1947. gada beigās.

Vairāki vēlējās mācības turpināt Baltijas universitātē, kas jau kopš 1947. gada janvāra no Hamburgas bija pārcelta uz Pinebergu un pārdēvēta par Pinneberg Study Centre. Te radās problēma ar pierakstīšanos Pinebergas nometnē. Vairāki mani skolas biedri kādu laiku bija spiesti dzīvot nepierakstījušies 3. bloka (lietuviešu) augšējā gaitenī.

Tā kā es biju pierakstīts Pinebergas nometnē jau kopš 1947. gada februāra, tad man šo problēmu nebija. Mana Baltic University Study Book ar matrikulas numuru (Student card) 1758, ir izdota 1947. gada 18. novembrī – vienu nedēļu pirms ģimnāzijas izlaiduma.

Par Pinebergā pavadītiem 9 mēnešiem varētu būt cits stāsts.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com