Vai esi iepazinies ar Dziesmu svētku biedrību?

Palielināt / Enlarge

Dziesmu svētki 2018. gadā. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris „Gaismaspils“. FOTO no Ilonas Brūveres personīgā arhīva.

Ja ir 16 000 dziedātāju un 14 000 dejotāju, plus vēl tie, kas piedalās ar Dziesmu un Deju svētkiem saistītos pasākumos, varētu teikt, ka svētki ir svarīgi un iepriecina latviešus, vienalga, kur viņi dzīvo. Dabīgi visiem, kas piedalās, ir arī savi viedokļi par to, kas bija labi, kas nepatika un kā varētu darīt nākotnē. Nu var jau izteikties arī mēģinājumos vai draugu starpā, bet vai ziniet, ka ir vēl viens veids, kā tie, kas piedalās Dziesmu un Deju svētkos, var izteikties – caur Dziesmu svētku biedrību. Vai esat ar to iepazinušies?

Pagājušajā nedēļā (Red.:augusta pirmajā nedēļā) bija Dziesmu svētku biedrības pilnsapulce. Šoreiz tā noritēja ar Zoom palīdzību, kas nemaz nebija slikta lieta, jo tā viegli piedalīties varēja arī ārzemju latvieši.

Ā, bet varbūt Tu vēl neesi iepazinies ar šo biedrību?

Tā uzplauka 2009. gadā, kad biedrība tika izveidota kā sabiedriska organizācija, kura pārstāv trīs Dziesmu svētku pamatnozares – korus, dejas un pūtēju orķestrus. Tajā var iestāties jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī organizācijas, kuras ir saistītas ar Dziesmu svētku kustību. Tā dod iespēju izteikt savu viedokli par bijušiem dziesmu svētkiem, bet, vēl svarīgāk, arī par iespējamajiem uzlabojumiem.

Pie kā tad šī biedrība ir piestrādājusi pēdējos 12 mēnešos? Nu, pie tām lietām, kas ir svarīgas biedriem, kas ļauj Dziesmu svētkiem ne tikai pastāvēt, bet pilnveidoties nākotnei! Tajā skaitā, kā uzturēt mūzikas stundas Latvijas skolās un specifiskas mūzikas skolas. Svarīgi ir arī tuvināt abus lielos svētkus: skolēnu un jauniešu Dziesmu un Deju svētkus un Vispārējos Dziesmu un Deju svētkus, lai ir viens redzējums un tiekšanās pēc līdzīgiem līmeņiem, panākumiem, iespējām. Kas vēl? Biedrība arī uzsver, ka ir svarīgi, ka tiek izstrādāts un īstenots plāns Dziesmu svētku tradīciju uzturēšanai.

Tāpēc Biedrības valdes locekļi Ints Teterovskis un Gints Ceplenieks satiekas ar Kultūras ministru Nauri Puntuli ik pa divām nedēļām. Ir labi, ka ministram ir iespēja dzirdēt, ko Biedrības biedri, Svētku dalībnieki domā, un ne tikai to, ko nākamo Svētku rīkotāji iesaka. Ar to Svētki var tikai kļūt bagātāki!

Biedrības skatiens ir plašs. Šoreiz pilnsapulcē Jānis Ozols, arī Biedrības valdes loceklis, pastāstīja par sadarbību ar ES un iespēju uzņemt Europa Cantat festivālu Latvijā 2027. gadā.

Ja jums interesē uzzināt vairāk par Biedrību, tad apskatiet Dziesmu Svētku biedrības Facebook lapu.

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“