Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Diasporas tīklošanās; emigrācijas un remigrācijas apjoms

Ārlietu ministrijā prezentē jaunākos pētījumus par to novērtējumu

Laikraksts Latvietis Nr. 605, 2020. g. 15. jūlijā
LR Ārlietu ministrija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Centrā referenti. No kreisās: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, asoc. prof. Inta Mieriņa, prof. Mihails Hazans. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošais pētnieks prof. Mihails Hazans. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Laikraksta „Latvietis“ redaktors Gunārs Nāgels uzdod jautājumu. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Klausītājos, no labās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, PBLA Valdes priekšsēde Kristīne Saulīte. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

2020. gada 6. jūlijā Ārlietu ministrijā tika prezentēti Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (LU DMPC) jaunākie pētījumi diasporas jomā, piedaloties to autoriem asoc. prof. Intai Mieriņai un prof. Mihailam Hazanam. Pasākumu atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentārā sekretāre sacīja: „Viens no pētījumiem tapis, lai precīzāk apzinātu diasporas un remigrācijas apmērus, kas kalpo par pamatu rīcībpolitikas instrumentu izstrādei. Pētījumi apliecina, ka cilvēkresursu ziņā esam plaši pārstāvēti visā pasaulē. Katrs diasporas pārstāvis ir vērtība un, efektīvāk satīklojot diasporu, tas ir potenciāls stiprināt piesaistes sajūtu Latvijai, tādējādi palielinot remigrācijas iespēju.“

Tāpat Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka „jaunākie pētījumi diasporas jomā tiks izmantoti Diasporas rīcības plāna 2021-2023. gadam izstrādei. Vienojoties par Diasporas rīcības plānu 2021.-2023. gadam, ir jāpieņem lēmumi par prioritātēm atkarībā no katras kopienas vajadzībām – vai tas būtu atbalsts diasporas organizācijām vai latviešu valodas apguves un kultūras izzināšanas veicināšana jauniešu un bērnu vidū. Arvien lielāku aktualitāti iegūst pasākumi ekonomiskās sadarbības stimulēšanai, diasporas un Latvijas uzņēmēju kontaktu veidošana, kā arī zinātnieku satīklošana, veicinot pieredzes apmaiņu ar citu valstu pētniecības iestādēs strādājošiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem.“

LU DMPC direktores asoc. prof. Intas Mieriņas vadībā pētījumā Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas izzināts, cik aktīvi ārvalstīs dzīvojošie savstarpēji tīklojas un iesaistās diasporas dzīvē – diasporas organizācijās, pašdarbības kolektīvos, brīvprātīgās asociācijās, kā arī diasporai domātos pasākumos, piemēram, koncertos, svinībās. Pētījuma mērķis ir sniegt pamatotu informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, atbildot uz jautājumu, kas veicinātu diasporas pārstāvju plašāku līdzdalību diasporas dzīvē. Kā norāda pētījuma autore: „Šis pētījums ir būtisks, jo diasporas saliedētība un pastāvīga kontaktu uzturēšana, iesaistoties diasporas pasākumos, organizācijās un grupās, ir stipras latviešu kopienas ārvalstīs pamats.“

Ziņojuma autori vērš uzmanību uz to, ka Latvijas diasporas organizācijās un pasākumos šobrīd iesaistās gandrīz tikai latvieši, turklāt tie ir nozīmīgi mazāk populāri jauniešu vidū. Ziņojuma autori norāda, ka tas, vai diasporas organizācijas spēs saglabāt savu aktualitāti un popularitāti arī jaunās emigrantu paaudzes vidū tāpat kā savulaik starp trimdas latviešiem un to pēctečiem, ir atkarīgs no tā, vai šīs organizācijas spēs pieskaņoties jaunajiem apstākļiem un prasībām.

Prof.  Mihaila Hazana vadībā veikts pētījums Diasporas apjoma novērtējums, kurā sniegts līdzšinējo emigrācijas un remigrācijas apjoma novērtēšanas metodoloģiju apskats un izvērtējums. Pētījumā aprēķināts, ka Latvijas valsts­piederīgo un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs 2019. gada sākumā bija sasniedzis 292 tūkst. un 2020.g. sākumā – 300 tūkst. Izmantojot pieejamos datus par etniskiem latviešiem vai Latvijā dzimušo personu pēcnācējiem ASV, Austrālijā, Kanādā un dažās Eiropas valstīs, Latvijas diasporas apjoma novērtējums 2019. gadā pieaug atkarībā no izmantoto datu daudzveidības.

Pētījumā novērtēts arī remigrācijas apjoms. Kā norāda autors, tas būtiski atkarīgs no jēdziena remigrants tvēruma (t.i., pēc cik ilga pavadīta laika ārvalstīs un cik ilgi pēc atgriešanās cilvēks tiek uzskatīts par remigrantu). Tā, piemēram, 2017. gadā Latvijā dzīvoja 30 tūkst., bet 2018. gadā – 34 tūkst. remigrantu ar iepriekšējo četru gadu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi. 2013.-2018. gadu laikā ik gadu Latvijā atgriezās 10 līdz 11 tūkst. remigrantu, kuri iepriekšējā gadā strādāja ārzemēs (neatkarīgi no prombūtnes ilguma).

Kopumā laikā no 2008. līdz 2018. gadam Latvijā kā remigranti atgriezās 53 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo 15 mēnešu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi un 117 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo četru gadu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi. Savukārt 2019. gada beigās Latvijā bija vismaz 145 tūkst. 18 līdz 74 gadu vecu remigrantu, kuri pēdējo 10 gadu laikā (2010.-2019. g.) strādājuši ārvalstīs vismaz 6 mēnešus pēc kārtas.

Pētījumu ziņojumi pieejami elektroniskā formā: https://www.diaspora.lu.lv/petijumi/

Papildu informācijai: LU DMPC direktore Inta Mieriņa, t. 25919309.

LR Ārlietu ministrija



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com