Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts prezidents Sēlijā

Diskusija par demokrātisku valsti

Laikraksts Latvietis Nr. 605, 2020. g. 15. jūlijā
Valsts prezidenta kanceleja -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Diskusijas Ilūkstes Kultūras namā. Centrā Valsts prezidents Egils Levits. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Raiņa muzeju „Tadenava“. Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Agnese Timofejeva rāda ekspozīciju. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Raiņa muzejā „Tadenava“. No kreisās: Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Agnese Timofejeva, direktore Zanda Rozenberga, Valsts prezidents Egils Levits. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Vecā Stendera parku. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits apmeklē bioloģisko zemnieku saimniecību „Liepas“. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

10. jūlijā, Sēlijas apmeklējuma laikā, Valsts prezidents Egils Levits Ilūkstes Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem diskusijā par Sēlijas kā latviešu vēsturiskās zemes identitāti un perspektīvām. Saruna Sēlijā aizsāks diskusiju ciklu Latvijas kultūrvēsturiskajās zemēs pirms rudenī gaidāmās Valsts prezidenta likuma iniciatīvas iesniegšanas Saeimā.

„Mēs piedzīvojam vēsturisku situāciju, ka sēliskā identitāte savā veidā atdzimst, par to runā valstiskā līmenī. Tas ir jauns pavērsiens arī latviskuma apzināšanā, jo latviskums padomju laikā tika tverts ļoti plakani, vienveidīgi, būtībā, lai tas būtu virspusējs latviskums un nelaistu saknes dziļumā. 30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas esam jaunā fāzē, kur kā pašapzinīga nācija varam brīvi kopt savu identitāti. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo esam Eiropas un globālās pasaules sastāvdaļa, un katra valsts un nācija ieņem savu vietu tajā ar savu unikalitāti un identitāti. Ja cilvēks jūtas piederīgs savai valstij, viņš par to rūpējas. Tas ir svarīgi demokrātiskai valstij, ka iedzīvotāji jūtas atbildīgi par valsts attīstību un uzlabošanu,“ atklājot diskusiju, teica Valsts prezidents.

Diskusijas ievadā tās dalībnieki – Valsts prezidents Egils Levits, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna, Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš un biedre Laura Dimitrijeva, vēsturnieks, Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis, rakstniece un dzejniece Inese Zandere – iezīmēja, viņuprāt, Sēlijas unikalitāti, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem. Piemēram, Valsts prezidents minēja, ka „sēļi ir viena no piecām latviešu sentautām, kas ir īpaša ar savu izloksni.“ Ilūkstes domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna pauda: „Sēlija nav izdomājums. Sēlija ir reāla. Sēlija ir daļa no Latvijas, un tā nav Zemgale, Kurzeme, Latgale – tā ir Sēlija. Sēlija ir vēsturiska zeme, kas var ieņemt nozīmīgu lomu Latvijas attiecībās ar Lietuvu, piemēram, kādas tās ir starp Valku un Valgu.“ Dzejniece Inese Zandere uzsvēra, ka „Sēlija ir atvērta zeme kultūrām, tā vieno.“ Savukārt kāda kundze no iedzīvotāju vidus uzsvēra, ka viena no spilgtākajām Sēlijas pazīmēm ir dzīve mazās kopienās.

Runājot par identitātes jautājumiem, Stendera biedrības aktīviste L. Dimitrijeva atzina, ka „vieta, kur cilvēks ilgstoši uzturas, veido viņa identitāti“, savukārt I. Zandere norādīja, ka „tieši vietvārdi saglabā daudz ko no identitātes.“

Valsts prezidents atklāja, ka viņa likuma iniciatīva par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, ko plānots iesniegt š. g. septembrī Saeimā, stiprinās latviskumu savā identitātē un cilvēku piederību noteiktai latviešu zemei, jo Latvija ir izveidojusies, apvienojot latviešu zemes. Tāpat likumprojekts veicinās cilvēku sabiedrisko aktivitāti savas identitātes saglabāšanā, jo nevienu identitāti nevar izveidot, ja nav cilvēku, kuri to pieņem un kopj. Likums arī noteiks, kādos gadījumos valstij būs pienākums finansiāli atbalstīt vēsturisko novadu attīstību. „Šim likumam būs liela nozīme mūsu latviskuma padziļināšanā apziņas līmenī. Latviskumam ir vēsturiski slāņi, un visi ir ieskaitīt šodienas latviskumā,“ norādīja E. Levits.

Savukārt P. Stradiņš atzina, ka „likums, ja to atbalstīs, būs nozīmīgs solis Sēlijas tālākai attīstībai.“

Diskusijā ar iedzīvotājiem tika aizskarti arī tādi praktiski jautājumi kā Administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Sēļus satrauca pārvaldības, izglītības, lēmumu pieņemšanas, infrastruktūras attīstības, uzņēmējdarbības u. c. jautājumi. Tāpat tika pārrunāta ideja par vēlētāju apvienībām, kas bija Valsts prezidenta rosināts papildinājums ATR. Lai gan tas ilgstoši neguva Saeimas atbalstu, tomēr, pēc E. Levita sacītā, nu ir paredzēts, ka likums par vietējo kopienu demokrātiski vēlētām pārstāvniecībām tiks izstrādāts. „Cilvēkam ir vajadzība rūpēties par savu apkārtni, kur viņš fiziski atrodas, neatkarīgi no tā, vai tā ir tuvu vai tālu no Rīgas. Kopienām ir jābūt demokrātiski pārstāvētām,“ uzsvēra E. Levits.

Noslēgumā, atvadoties no klātesošajiem, Valsts prezidents atzina: „Man ir liels gods diskutēt ar jums par identitātes jautājumiem, Administratīvi teritoriālo reformu u.c. jautājumiem, jo man ir ļoti svarīgi uzzināt visu Latvijas iedzīvotāju domas par jautājumiem, kas mūs visus nodarbina, lai mēs kopā varētu atrast vislabākos risinājumus.“

Sēlijas apmeklējuma laikā Valsts prezidents apskatīja Raiņa muzeju Tadenava Jēkabpils novadā, Sunākstē aplūkoja par godu Vecā Stendera 300. gadadienai izveidoto Abeces taku (arī Abices taka), kas izveidota 2014. gadā, un Stenderu dzimtas kapus. Valsts prezidents apmeklēja arī bioloģisko zemnieku saimniecību Liepas Aknīstes novadā. Pirms Sēlijas apmeklējuma, atzīmējot Kokneses fonda biedrības 15. gadadienas nedēļu (biedrība aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu), Valsts prezidents Egils Levits un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Likteņdārzu, kur iestādīja veltījuma ozolus.

LV prezidenta kanceleja
10.07.2020.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com