Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Veltījums Skaidrītei

Laikraksts Latvietis Nr. 604, 2020. g. 8. jūlijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Krisans_1

Kataloga vāks. FOTO Māris Brancis.

Jānis Krišāns. „Beduīns“. FOTO Māris Brancis.

Jānis Krišāns. „Uzrunā mani“. FOTO Māris Brancis.

Diez, vai kāds mākslas cienītājs ir piedzīvojis tādu neordināru situāciju, kad izstādes pirmā diena sakrīt ar pēdējo? Tas šogad ir pieredzēts pandēmijas dēļ. 19. jūnijā galerijā Art Platz, kas atrodas Alberta ielā 4, aicināja atvērt Amerikas latviešu mākslinieka Jāņa Krišāna pasteļu izstādi. Svētku reizē izstādes atbalstītājs Rihards Jēkabsons dāvināja katalogus un sarīkoja burvīgu koncertu ar Monteverdi dziesmām, ko kopā ar draudzenēm ļoti aizkustinoši izpildīja sponsora māsa Nora. Pēc tam izstādi arī aizvēra, lai telpas atdotu Jāņa Pauļuka glezniecībai.

Galerija Art Platz (ak, cik smalks nosaukums!) iemitinājusies vienā no krāšņākajiem jūgendstila ielas greznākajiem namiem, ko projektējis arhitekts Mihails Eizenšteins, slavenā krievu kino režisora Sergeja Eizenšteina tēvs. Galerija ir iekārtota ar patiesi augstu gaumi, radot svētku noskaņu un iedvesmojošu mākslas iespaidu.

Šādā gaisotnē ļoti iederējās arīdzan Jāņa Krišāna smalkie gleznojumi. Taisnība izstādes rīkotājiem, ka mākslinieka vārds Latvijas iedzīvotājiem praktiski ir svešs. Nevienā izdevumā viņa vārdu nesastapu, tāpat arī ALMA (Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības) albumā un Amerikas latviešu mākslas dzīves hronistes Eleonoras Šturmas grāmatā. Jāatzīst, ka pat katalogs nekādu skaidrību neievieš – te skopās ziņas tiek vairākkārt atkārtotas, tuvāk ar šo tēlnieku un gleznotāju neiepazīstinot.

Jānis Krišāns ir dzimis 1936. gadā Rogovkā, Latgalē. Kara beigās līdz ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam pārcēlies uz dzīvi ASV. Te 18 gadu vecumā sācis studijas Čikāgas Mākslas institūtā (Art Institute of Chicago), kur apguvis tēlniecību un figurālo glezniecību (1954-1958), tajā pašā institūtā, kurā mācījušies tādi spoži latviešu mākslinieki kā Edvīns Strautmanis. Pēc dienesta ASV bruņotajos spēkos, kā teikts katalogā, darbojies tēlniecības studijā, ko gan īsti nevar saprast – vai pats vadījis studiju, vai mācījies šajā studijā, vai kā citādāk. No pāris avīžu rakstu faksimiliem var noprast, ka viņš vairāk nodarbojies ar glezniecību. Jāņa Krišāna gleznu labākā īpašība, pēc Anšlava Eglīša ieskata, ir „diezgan iespaidīgā masīvitāte“. Visbeidzot viņš uzslavē neliela izmēra gleznojumus, akvareļus un krāsainos zīmējumus, „kas darināti vieglos, dzidrākos toņos un liecina par gluži labu krāsu izjūtu un mākslinieciski elastīgu pieeju.“

Katalogā minēts, ka piedalījies izstādēs Milvokos, Sandjego, Ņūmeksikā un Losandželosā. Labprāt ceļojis uz Meksiku, kāds foto uzņēmums liecina, ka kopā ar sievu bijis Florencē. Jānis Borgs vēsta, ka mākslinieks „daudzus gadus pavadījis Itālijas kultūrtelpā, pat identificējies kā tās mākslas piederīgais, kā gara radinieks, kurš pārmantojis sena valdzinājuma noslēpumus“. Arī šis apgalvojums ir visai mīklains. Bet varbūt tāds ir šī mākslinieka kredo – palikt neuzminētam, neiepazītam, tikai nodarboties ar mākslu.

Izstādē ieraugāmais liecina par ļoti būtisku lietu – māc šaubas, vai Jānis Krišāns ir Amerikas kultūrā gribējis ierakstīties. Viņš ir bijis un joprojām ir eiropietis, Eiropas kultūras cienītājs un apbrīnotājs. Cilvēka personība kopš renesanses laikiem ir bijusi Vecā kontinenta uzmanības lokā, ko pārmantojis arīdzan latviešu mākslinieks. Pasteļos jaušams latvieša inspirācijas avots – franču glezniecība, kurā liela vieta 20. gadsimtā bija ierādīta pasteļglezniecībai, atcerēsimies kaut vai Edgaru Degā (Edgar Degas).

Jānis Krišāns lieliski pārvalda zīmējuma specifiku, portrets un akts ir apbrīnojami ar savu maigumu, noskaņām, lirismu. Katalogs dod maldīgu priekšstatu par gleznotāja krāsu izjūtu un pielietojumu. Izstādē apbūra maigās krāsas, izsmalcinātā, apgarotā tonālā harmonija, krāszieda liegums un patiesums. Būtu gan gribējies uzzināt, vai izstādē skatāmie darbi un katalogā reproducētie ir pēdējo gadu vai agrāka laika darbi – datējumus un tehniku nekur neatrast.

Nobeigumā jāizsaka cerība, ka šī izstāde nebūs pēdējā, un mēs šo visnotaļ interesanto mākslinieku iepazīsim vairāk.

Vēl tikai jāuzsver, ka Jānis Krišāns šo izstādi veltījis ilggadīgajai iedvesmotājai sievai Skaidrītei, kura nu jau vēro vīru un mūs no debesu maliņas.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com