Jāņi Bonetbejā, Jaundienvidvelsā, Austrālijā

Palielināt / Enlarge

Līgotāji Austrālijas mežā Bonetbejā (Bonnet Bay). FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Austrālijas mežā Bonetbejā (Bonnet Bay). FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Līgotājas Austrālijas mežā Bonetbejā (Bonnet Bay). FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Līgotāji Austrālijas mežā Bonetbejā (Bonnet Bay). FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Līgotāji Austrālijas mežā Bonetbejā (Bonnet Bay). Pirmā no kreisās: Baiba Haringtona. FOTO Māra More (Moore).

Austrālijas mežā Bonetbejā (Bonnet Bay). FOTO Māra More (Moore).

Mēs šogad pie Haringtoniem nolīdām lejā pa stāvo taku un mežmalā nosvinējām jaukus saulgriežus tieši 21. jūnijā.

Jaukā kompānijā un ar pazīstamām, bet ilgi neredzētām sejām atzīmējām gada visīsāko dienu un visgarāko nakti. Sanāca Peiri, Kaini, Teilori (Taylor), viena Bogdanoviča, Harringtoniem, Neimligeri un Moori. Tie, kuriem trūka puķes mājās, kā man – varēja izveidot vaiņagu ar Lienas Sveiles zaļumiem un gaumīgām puķēm, kuras izskatījās tik skaistas, it kā būtu pirktas, bet bija no viņas pašas dārza. Valda uztaisīja īpaši gardu Jāņa sieru pēc Mazputniņa receptēs, un Dace Bogdanovica uzcepa perfektas pīrādziņus! Mazā fifīgā Olitiņa Kaina braukāja pa lielo istabu uz maza braucamā dzīvnieciņa (pelītes).

Tie, kuriem bija jaunākas kājas un spēks, pastaigājās par sapņaino Bonnet Bay Austrālijas mežu. Meitenes arī spēlēja paslēpes un dabūju uzfotografēt paštaisīto vaiņagu uz sapņaina meža fona, kamēr uznāca krēsla. Un tad caur mežu dzirdējām Jāņu dziesmas:

Neguļu,neguļu Jānīša nakti, līgo, līgo,
Lai mani liniņi veldrē nekrīt, līgo, līgo.

Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo,
Lai mani rudzīši veldrē nekrīt.

Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo,
Lai mani miezīši veldrē nekrīt.

Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo,
Lai mana valoda veldrē nekrīt.

Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo,
Lai mani bērniņi veldrē nekrīt.

Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo,
Lai mana tautiņa veldrē nekrīt.

(t.dz.)

Jauki skanēja Dainas Kainas vadībā! Kad nodziedājām visas piecas Jāņu dziesmas, ko Daina bija cītīgi mums nokopējusi un atnesusi, mēs pat vēlreiz nodziedājām dziesmas atkārtojumu.

Tad pie vakariņu galda, kas dažiem bija ugunskurs metāla bļodā, jo tie sēdēja ārā, pārrunājām Kas tad īsti ir veldre? Jo šādu vārdu bieži nelietojam, vai pat nemaz. Kad skatījāmies Google latviešu – angļu vārdnīcā, tas mūs neveda tuvāk pie atbildes.

Aizsūtīju īsziņu mammai, kura diezgan ātri atbildēja, un konstatēju, ka nav jāmeklē Google atbildes, bet jāprasa mammai, kura ir mobilā vārdnīca. Atbilde, kas nāca, bija šāda: Kad labības laukā labības stiebri nokrīt pie zemes vai nu no tā, ka novīst, vai arī no slapjuma vai vēja, tad Sakrīt veldrē. Tad mēs konstatējām, ka saprotam to domu gājienu. Kā angliski teiktu: To rot. Un arī piekritām, ka negribam, lai, kā Jāņu dziesmā mūsu tautiņa veldrē nekrīt.

Pēc gardām vakariņām – zivju zupas un īru štovējuma, ko Maikls (Michael) bija sagatavojis, un paštaisītas rupjās maizes, ko Dāvids Peiris bija pats cepis, pārrunājām, ka ceram, ka Latviešu nams varēs atkal drīz atvērties un ka skola 3. ceturksnī varbūt atsāks darbību. Arī bija pārrunas par tiem, kuri šogad uz Latviju netika. Arī mēs pēc divām nedēļām tur būtu bijuši...

Meitenes ēda un zvejoja bezgaļīgās desas ārā no uguns, kur tās cepa. (Nu, laikam tikai mana meita.) Marshmallows bija palikušas mājās.

Mēs saldā ēdienā uzkodām arī ābolu štovējumu ar rozīnēm un datelēm.

Mēs pateicāmies Jāņu mātei Baibai un Jāņu tēvam Maiklam, un tad bija jādodas atpakaļ pa lielo tumsu uz Vullongongu, lai gatavotos uz nākamās dienas mācībām. Esmu priecīga, ka tagad dienas atkal lēnām paliks garākas.

Vēlu jums visiem jaukus un raibus Jāņus!

Un lai mūsu Sidnejas Latviešu Skola nesakrīt veldrē!

Māra Moore
Laikrakstam „Latvietis“