Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kas 1941. gada jūnija beigās notika Rīgas Centrālcietumā?...

Īsa hronoloģija

Laikraksts Latvietis Nr. 601, 2020. g. 17. jūnijā
Inese Dreimane -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Nošauto un bez vēsts pazudušo piederīgie meklē savus tuviniekus starp līķiem Rīgas Centrālcietuma pagalmā. 29 nošautie palika neidentificēti 73 gadus. FOTO grāmata „Baigais gads“.

Sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti par notikumiem Latvijā karadarbības sākumā 1941. gada jūnijā.

Tas attiecas arī uz iedzīvotāju beztiesas nošaušanu Rīgas Centrālcietumā.

Šobrīd attiecīgā jautājuma izpēte tuvojas noslēgumam, un tiek apkopoti rezultāti. Piedāvājam lasītājiem īsu situācijas apskatu attiecībā uz Centrālcietumā notikušo traģēdiju.

1941. gada 22. jūnijs. Karadarbības sākums starp PSRS un nacistisko Vāciju.

1941. gada 23. jūnijs. Tiek ieviests karastāvoklis. No Latvijas cietumiem sākas ieslodzīto etapēšana uz Krievijas iekšieni, kas turpinās arī 24. jūnijā. Drošības pasākumu pastiprināšanās karastāvokļa laikā, apvienojumā ar padomju sistēmai raksturīgo ienaidnieku meklēšanu, noved pie tā, ka cilvēkus sāk aizturēt uz ielām, darba un dzīves vietās, uzskatot par diversantiem, piekto kolonnu, sabotieriem utt. Reāla pamatojuma šiem arestiem nav.

1941. gada 24. jūnijs. Aresti turpinās. Pārsvarā ar to nodarbojas LPSR NKGB, milicija, strādnieku gvarde, sarkanās armijas karavīri. Cilvēki nonāk čekā vai milicijas iecirkņos. Atsevišķos gadījumos tiek uzsākts kas līdzīgs izmeklēšanai, taču pārsvarā tādas nav.

1941. gada 25. jūnijs. Pamazāk sāk noplakt sākotnējais režīma pārstāvju optimisms par drīzu uzvaru. Sākas evakuācija. Sarkanās armijas daļas jau atkāpjas no Lietuvas līdz Latvijai. Aresti turpinās. Rīgas Centrālcietumu savā pārziņā pārņem NKGB. Cietuma administrācijai un apsargiem pavēl aizbraukt no Rīgas uz Vidzemi it kā diversantu apkarošanai. Patiesībā tā ir liecinieku neitralizēšana. Lielākā daļa cietuma darbinieku pavēlei pakļaujas.

1941. gada 26. jūnijs. Aresti turpinās. Arestētos pamazām pārvieto uz Centrālcietumu. Tajā nonāk arī apcietinātie no Bauskas, Tukuma un Kuldīgas apriņķiem, Siguldas, Līgatnes, Gulbenes. Notiek pavirša arestēto nopratināšana. Cietumā, paralēli jaunpienākušajiem, atrodas vairāki smagi slimi ieslodzītie, kurus nebija iespējams etapēt, neliels skaits kriminālnodziedznieku, kā arī 1941. gada 18. jūnijā sagūstītais virsleitnants Voldemārs-Žanis Braše, kurš ir sašauts. Šajā dienā tiek sagatavots 73 nošaušanai paredzētu, cilvēku saraksts, kuru paraksta LPSR valsts drošības tautas komisārs Simons Šustins un vēl divas personas. Tas notiek, pamatojoties uz PSRS NKGB vadītāja Vsevoloda Merkulova 23. jūnija rīkojumu. S. Šustins pats atstāja Rīgu, burtiski aizbēga uzreiz pēc papīru parakstīšanas.

1941. gada 27. jūnijs. Nav ziņu, par to, vai turpinās aresti. Pilsētā turpinās evakuācija. Naktī uz 28. jūniju Centrālcietuma 4. korpusa pagalmā notiek pirmā nošaušana.

1941. gada 28. jūnijs. Evakuācija aizvien vairāk atgādina panisku bēgšanu. Nav ziņu par to, vai turpinās aresti. LPSR NKGB Izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers paraksta otru nošaujamo sarakstu, kurā minētas 32 personas. Naktī turpinās nošaušana.

1941. gada 29. jūnijs. No Rīgas aizbēg LK(b)P un komjaunatnes atlikušās amatpersonas. Seko arī iekšlietu sistēmas darbinieki, ieskaitot komisāru Alfonu Noviku. Naktī uz 30. jūniju tiek nošauti atlikušie apcietināti, kuri minēti abos sarakstos. Pēc tam no cietuma aizbēg arī čekisti.

1941. gada 30. jūnijs. Centrālcietumā palikuši vairāk nekā 60 cilvēki, kuri pārsvarā saviem spēkiem izlaužas no kamerām.

1941. gada 1. jūlijs. Visa Rīga nonāk vācu armijas kontrolē. Sabiedrību sasniedz ziņas par ieslodzīto nošaušanu cietumā. Tā pagalmā tiek atrastas nesen aizbērtas bedres.

1941. gada 2.–3. jūlijs. Tiek izveidota komisija, kuru vada izmeklēšanas tiesnesis Atis Grantskalns.

1941. gada 4. jūlijs. Notiek ekshumācija, kuras laikā atrod 98 nošautus vīriešus.

1941. gada 5. jūlijs. Notiek nogalināto atpazīšana.

1941. gada 6. jūlijs. Rīgas Meža kapos apbedī lielāko daļu Centrālcietumā nošauto. Vairākus tuvinieki apglabā ģimenes kapos.

1941. gada 7. jūlijs. Tiek atrasts vēl viens nošautais, kurš 4. korpusa pagalmā aprakts atsevišķi.

Izpētes rezultātā ir noskaidroti visu 99 nošauto cilvēku vārdi, kā arī lielākajai daļai iegūtas fotogrāfijas un biogrāfiju dati. Informācija ir arī par tiem, kuri palika dzīvi un izbēga 1941. gada 30. jūnijā. Tomēr joprojām būsim pateicīgi par jebkura veida ziņu papildinājumiem.

Inese Dreimane
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com