Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atmiņas par dzīvi Ķīles bēgļu nometnēs (4)

Pirmie pēckara gadi

Laikraksts Latvietis Nr. 600, 2020. g. 10. jūnijā
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ģimnāzijas barakas viens gals. FOTO no G. Koruļa personīgā arhīva.

Ģimnāzijas 3. klase 1946. gada pavasarī. Priekšā no kreisās: 1. Tīsa, 4. Tabita Linde. Aizmugurē no kreisās: Guntars Saiva, Vilnis Bērziņš, Indulis Gabliks, Zigurds Pļaviņa. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Ģimnāzijas 2. klase 1946. gada pavasarī. Priekšā no kreisās: 1. Anna Blumberga, 3. skolotāja Zariņa, 4. Gastons Korulis. Aizmugurē: 3. Aira Nodieva, 4. Juris Godļevskis, 5. Modris Pētersons. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Ģimnāzijas skolotāji un skolnieki 1946. gada pavasarī. Priekšā no kreisās: 1. skolotājs Tobijs Blāķis, 2. skolotāja Zariņa, 4. direktors Vilis Sprancmanis, 2. no labās inž. Laimons Pilpe. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Sporta sacensības. FOTO no G. Koruļa personīgā arhīva.

Trešais turpinājums. Sākums LL597, LL598, LL599.

(IV) Izglītības nozare

Šajā nozarē ietilpa pamatskola, ģimnāzija, dažādi kursi un ārpusskola.

Pamatskola. Lielākā daļa skolnieku bija vienu mācību gadu zaudējuši. Lai atgūtu zaudēto, jau 8. jūlijā, vēl Haszē nometnē dzīvojot, pamatskola pārziņa J. Viļumaņa vadībā ar 3 skolotājiem un 13 skolēniem uzsāka mācības.

38. nometnē skola atsāka darbu ar 77 skolēniem: 37 zēniem un 40 meitenēm. Pamatskolas pārziņa J. Viļuma vadībā strādāja 9 skolotāji.

Skolas pirmais mācību gads beidzās 30. martā. Pēc īsas atpūtas sāka nākošo mācību gadu.

Ģimnāzija. Ģimnāzija mācības sāka 6. septembrī. Tāpat kā pamatskolas, arī lielākā daļa ģimnāzijas vecuma skolnieku bija vienu mācības gadu zaudējuši. Vairāki bijušie karavīri pat vairākus mācību gadus. Daži bijušie gaisa spēku izpalīgi no Beļģijas gūstekņu nometnēm ieradās tikai mācību gada vidū. Lai atsvaidzinātu savas zināšanas, tad pēdējā, t.i., 5. klasē mācījās arī kādi jau Latvijā ģimnāziju beigušie.

Ģimnāzijai bija grūtības atrast kvalificētus skolotājus. Nometnē dzīvoja tikai nedaudzi cilvēki ar ģimnāzijas skolotāju pieredzi. Skolas direktora posteni uzticēja Malnavas lauksaimniecības skolas bijušajam skolotājam, agronomam Vilim Sprancmanim (Manam kursa biedram no piena pārraugu kursim 1945. gada decembrī Eitīnā; Nometnē bijām vismaz 8 bijušie piena pārraugi). Skolai izvēlējās reālģimnāzijas veidu. Mācību grāmatu trūka gan skolotājiem, gan skolniekiem. Vienādu līmeni visos mācību priekšmetos nevarēja nodrošināt. Par praktiskiem darbiem ķīmijā un fizikā varēja tikai sapņot.

Mācības notika četrās klasēs: 1., 2., 3. un 5. ar šādiem mācību spēkiem direktors agr. Sprancmanis. Inž. Priede, Latvijas Universitātes asistents inž. Pilpe Dr. rer. nat. Kaufmanis, agr. Vilks, māc. Dzenītis, agr. Zariņa, cand. Hist. Bērzupe, skol. T. Blāķis, skol. Siromjetnikova un skol. Graudiņa. Mācību gads bija sadalīts trimestros. 22. decembrī ģimnāzijas audzēkņi ar labām sekmēm beidza pirmo trimestri. Otro trimestri paredzēja beigt martā un mācību gadu noslēgt maija sākumā. Mācības notika pēc 1938. gada Latvijas reālģimnāzijas programmas.

Skolu sāka 28 meitenes un 22 zēni. Neskatoties uz daudzajām problēmām, krietns skaits Ķīles Ģimnāzijas absolventu ar labām sekmēm turpināja mācības Baltijas Universitātē un vēlāk ieguva augstāko izglītību daudzās pasaules zemēs, vairāki strādāja zinātnisku darbu un citi atkal bija mācību spēki dažādās universitātēs.

1946. gada aprīlī notika ģimnāzijas 1. izlaidums. Iespējams, ka tas bija nedaudz sasteidzināts, lai atļautu absolventiem doties uz Hamburgu un uzsākt mācības Baltijas Universitātē. Baltijas Universitāte savu darbu sāka 14. martā. Uz Baltijas Universitāti devās arī skolotāji – inženieri T. Priede un L. Pilpe.

Lai atgūtu nokavēto gadu, ar Teodora Priedes palīdzību nedaudz pamācījies matemātiku, es pārlēcu 2. klasi un pavasarī jau nobeidzu ģimnāzijas 3. klasi.

Šoferu kursi

Lai daudzi nometnes iedzīvotāji nepavadītu savas dienas pilnīgā dīkdienībā, noorganizēja dažādus kursus. Populārākie bija šoferu kursi inž. meh. Teodora Priedes vadībā. Kad no Beļģijas gūstekņu nometnēm pārnāca Priedes studiju biedrs inž. meh. Edvīns Siliņš, viņš arī piedalījās pie šo kursu vadīšanas. Kursantiem blakus prakses apgūšanai auto mašīnu vadīšanā, bija arī jāapgūst teorētiskās un praktiskās zināšanas par iekšdedzes motoriem un riteņu piedzīšanas mehānismiem, kas tajos laikos katram šoferim bija jāzina. Divus vakarus nedēļā lielajā nometnes zālē notika teorētiskās mācības. Praktiskās zināšanas ieguva, izjaucot un atkal saliekot kopā vairākus vecus motorus. Visi kursanti saņēma T. Priedes sarakstīto un rotatora tehnikā pavairoto Automehānisko rokasgrāmatu.

Lai varētu apgūt auto vadīšanas praksi, tad kursantu vajadzībā iegādājās divas lietotas vieglās auto mašīnas – Fordu un Opeli. Šīs mašīnas iegādājas par kursantu mācību naudu.

Arodu skolas un tehnikuma kursi

1946. gada janvārī inž. meh. Edvīna Siliņa ierosmē sāka darboties arodskolu un tehnikuma kursi. Sākotnējā lielā interese par šiem kursim bija likusi cerēt uz lielu apmeklētāju skaitu. Tomēr kursus sākot, apmeklētāju skaits sagādāja vilšanos; caurmērā katru lekciju apmeklēja tikai 8 kursanti. Kursi intereses trūkuma dēļ drīz izbeidzās.

(V) Preses un izdevniecības nozare

Jau lasījām, ka nometnē divas reizes nedēļā iznāca laikraksts Nākotnes Ceļš un reizi mēnesī žurnāls Gājputni. Laikraksta redaktors Rūdolfs Valdmanis 1945. gada 25. oktobra Kultūras un Izglītības komisijas sēdē paskaidroja, par izdevniecības un redakcijas veidošanos. No sabiedrības viņš nekādu materiālu pabalstu neesot saņēmis, kamdēļ izdevniecību varot uzskatīt pa daļai kā privātu un pa daļai kā augstākā nometnes vadītāja īpašumu. Rotators un mašīnas esot saņemtas no angļiem un kā privātīpašums piederot angļiem un Falka kgm, un viņš strādājot zem Falka kunga protekcijas un cenzūras.

IMKA's grāmatu izdevniecība un spiestuve bija 41. nometnē. To vadīja V. Mālītis.

Citi sarīkojumi

10. novembrī latviešu, igauņu un lietuviešu kopīgi rīkots Mārtiņu vakars.

11. novembrī Lāčplēša dienas piemiņas sarīkojums.

18. novembra svinības nometnes vadība bija atļāvusi rīkot Latviešu nometnes komitejai. Komitejas priekšsēža Arnolda Kalniņa svētku runai sekoja muzikālā daļa ar nometnes jauktā kora un vīru dubultkvarteta Tēvija piedalīšanos. Vijolnieks doc. A. Kalējs ar P. Miezīti-Kalēju pie klavierēm atskaņoja J. Vītola un J. Mediņa darbus.

Teodors Priede apmāna Nikolaju Falku

Šoferu kursu laikā nebija nekādu ierobežojumu kursantu apmācības automašīnām izbraukt no nometnes, kuras vienīgos vārtus apsargāja nometnes policija.

Pēc kursu beigām nometnes vadība bija uzdevusi policijai kontrolēt mašīnu izbraukšanu no nometnes. Tikai vienai no šīm mašīnām, neatceros kurai, bija atļauja izbraukt no nometnes. Pavasarī, kad šoferu kursi bija beigušies un T. Priede jau bija saistījies darbā Baltijas Universitātē Hamburgā, viņš nolēma šīs mašīnas pārvest uz Hamburgu, lai tās tur pārdotu un par iegūto naudu iegādātos ūdens bremzi viņa plānotajiem iekšdedzes motoru pētījumu darbiem. Kā lai izbrauc abas mašīnas, ja atļauja ir tikai vienai? Nolēma, ka izbraukšanas rītā, tas varēja būt pēc Lieldienām, aprīļa otrajā pusē, to mašīnu, kurai bija atļauja izbraukt no nometnes nevarēs piestartēt, tamdēļ otrai mašīnai tā būs jāizvelk ārpus nometnes vārtiem, lai tad, ar lielāku ātrumu velkot, šo mašīnu piestartētu. Policijai nekādu aizdomu nebija, un tā atļāva abām mašīnām izbraukt pa nometnes vārtiem. Arī tēvs jau bija pieņemts darbā universitātes mehāniskā laboratorijā un izgāja pa nometnes vārtiem pirms automašīnu izbraukšanas, lai tad kopīgi dotos uz Hamburgu.

Kad nu pēc kāda laika neviena mašīna neatgriezās, nometnē radās satraukums. Tā kā dzīvojām vienā istabā ar Teodoru Priedi, tad arī mums tūlīt jautāja, kur esot abas automašīnas un pats Priedes kungs? Atbildējām, ka abas mašīnas un Priedes kungs aizbraukuši uz Hamburgu. Tas radīja vēl lielāku satraukumu. Falks, dabūjis zināt par mašīnu aizvešanu uz Hamburgu, esot teicis, ka tas mīlīgais zēns ar meitenes smaidu viņu tomēr esot apmānījis. Baidījāmies, ka nometnes vadība varētu likt policijai T. Priedi un tēvu arestēt, kad tie vakarā atgriezīsies no Hamburgas. Tas tomēr nenotika. Par arestēšanas iespēju bija informēts universitātes amerikāņu komandants Roberts Rigle (Riggle), kas tad tūlīt būtu braucis uz Ķīli lietas izkārtot.

Līdz ar automašīnām uz Hamburgu aizbrauca arī šoferu kursu praktisko darbu vadītāji Alfrēds Ārītis, Etihs Tobiass un Elmārs Mencis.

Domas var dalīties par to, vai pēc kursu beigšanas par kursantu mācību naudu nopirktās automašīnas pārgāja T. Priedes īpašumā. Saistības ar kursantiem bija izpildītas – tie bija ieguvuši apsolītās teorētiskās un praktiskās šoferu apmācības. Ja šīs mašīnas nepārgāja T. Priedes īpašumā, tad kam tās piederēja? Taču ne nometnes vadībai, jo tā nebija piedalījusies pie mašīnu iegādes.

Sports

Dažādas sporta nodarbības ieņēma īpašu lomu latviešu bēgļu nometnēs. Izņemot nometnē nodarbinātos, skolniekus, kultūras un sabiedriskos pasākumos iesaistījušos, pārējiem bija daudz brīva laika. Nebija pat jārūpējas par ēdienu gatavošanu, jo to visu saņēma gatavu.

Neatceros, ka Hovaldbena nometnē būtu notikušas kādas organizētas sporta nodarbības, ja neskaita vienu futbola spēli starp divām sastādītām komandām, kuru gan par īstu spēli nevarēja apzīmēt. Arī laukums, kas gan vairāk līdzinājās pļavai, bija ar vairākiem bumbu krāteriem, kas ļoti traucēja spēli.

Hovaldbena nometnē visas aktivitātes vēl bija tikai pašā sākuma stadija. Nāca klāt arvien jauni bēgļi. Visus vairāk nodarbināja iekārtošanās un pierašana pie nometnes apstākļiem. Nebija ne sporta piederumu, ne arī piemērotu telpu vai laukumu sporta nodarbībām.

Arī Haszē nometnes laiks neizcēlās ar regulārām sporta nodarbībām. Nometnē dzīvoja vairāki Latvijas pirmās līgas futbolisti. Nometnes komanda vairākas reizes sacentās ar angļu karavīriem, bet nekādus panākumus neguva. Aktīvi pie sporta nodarbību organizēšanas strādāja Tālivaldis Ķipste.

Īstās sporta nodarbības sākās tikai pēc pārcelšanās uz 38. nometni. Augusta sākumā nometnē ieradās kādreizējais pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš. Viņu izraudzīja par nometnes sporta vadītāju. Par nozaru vadītājiem izraudzīja: futbolā Robertu Cornu, volejbolā un basketbolā Jāni Gulbi, galda tenisā Miervaldi Jurševski, šahā Kārkliņu, vidējo distanču skriešanā Otto Puķi, par sporta reportieri un sacīkšu vadītāju Tālivaldi Ķipsti.

Nometnē iekārtoja volejbola un basketbola laukumus. Lai arī ziemas laikā varētu nodarboties ar basketbolu, tad nometnes zālē ierīkoja basketbola grozus. Pazemie zāles griesti gan kādreiz traucēja garos metienus, bet citādi zāle apmierināja visas basketbola prasības. Zemo griestu dēļ zāle nebija piemērota volejbolam.

15. un 16. septembrī nometnes sporta laukumā notika vieglatlētikas meistarsacīkstes. Pa sporta laukumu to gan nevarēja saukt, jo skriešanai izmantoja nometnes celiņus. Sīvu cīņu 100 m izcīnīja Raimonds Celms un Staņislavs Rušenieks. Pēc dažiem gadiem Celms izvirzījās par vienu no trimdas sākuma gadu labāko 400 m un 800m skrējēju. Savu vieglatlētikas karjeru šinīs sacīkstēs sāka arī Modris Pētersons, kas gadus vēlāk ASV kļuva par vienu no latviešu trimdas vislabākajiem vieglatlētiem.

Populārākie sporta veidi bija basketbols, galda teniss, futbols, volejbols, šahs un bokss.

Basketbols. Basketbols varbūt bija pats populārākais sporta veids. Novembrī zibeņturnīrā no apkārtējām nometnēm piedalījās 5 latviešu un viena lietuviešu vienība. Finālā Gēstahtes 1. vienība ar 25:18 uzvarēja Ķīli. Vēl novembrī notika handikapa turnīrs ar igauņu, lietuviešu un igauņu piedalīšanos, un arī jauktu vienību (vīriešu un sieviešu) handikapa turnīrs. Decembrī Ķīles sportisti viesojās Flensburgā, kur ar 21:20 uzvarēja vietējo vienību. Janvārī basketbolisti piedalījās Oldenburgas sporta zāles atklāšanā, ar 20:25 zaudējot Lībekas vienībai. Janvārī sporta dienās Ķīlē piedalījās Lībekas, Flensburgas, Icehoes, Neištates un Ķīles sportisti. Basketbolā uzvarēja Lībekas Rīga. Pēc šīm sacīkstēm no Flensburgas uz Ķīli pārnāca Imants Štāls. Sākās ļoti intensīvi treniņi Imanta Štāla vadībā. Ķīle kļuva par vienu no labākajām latviešu basketbola komandām visā Vācijā. Šajā komandā spēlēja R. Bērziņš, J. Daukšs, V. Lukovkis, P. Mucenieks, U. Raiskims, I. Štāls, J. Sprudženieks un O. Puķe.

Galda teniss. Oktobrī un novembrī notika galda tenisa kvalifikācijas turnīrs, kura noslēgumā visus spēlētājus sadalīja A un B klasēs. A klasē iekļuva J. Belousovs, V. Lukovskis, Mucenieks, G. Tīss, Z. Grīnfelds, J. Daukšs, V. Eislers, V. Leists. Decembrī ar 3:2 Ķīles sportisti uzvarēja flensburgiešus. 41. nometnes kvalifikācijas turnīrā piedalījās 17 dalībnieki. Sekojošā turnīrā uzvarēja Grūbe.

Futbols. Novembrī nometnes futbolisti viesojās Meltenortā, lai sacenstos ar turienes ukraiņiem, kurus uzvarēja ar 3:2. Nometnes sportisti bija piedalījušies 17 spēlēs, uzvarot 5, zaudējot 11 un vienu spēlējot neizšķirti.

Šahs. 38. nometnes šahisti oktobrī sacentās zibeņturnīrā, kur 1. vietu ieguva Grīnfelds. Janvārī 39. nometnē šaha sacīkstēs piedalījās 13 latviešu un lietuviešu spēlētāji. 41. nometnes meistarturnīrā uzvarēja Ernests Kārkliņš. Martā Ķīles šahisti pieveica Rendsburgu ar 3:2 rezultātu.

Volejbols. 11. decembrī Ķīlē viesojās Flensburgas sportisti, kas ar 15:11 un 15:7 uzvarēja mājiniekus. Mēneša beigās Flensburgā Ķīles sportisti revanšējās 3 setos.

Bokss. Nometnes bokseris Reinholds Priekulis novembrī pieveica Hamburgas meistaru pusvidējā svarā Nāgelu. Priekuļa ierosmē nometnē sarīkoja boksa sacīkstes, kurās boksējās, gan ne visai nopietni, nometnē labi pazīstami cilvēki.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com