Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


SLB izolācijas laika sarīkojums

Ilzes Tomasas referāts – „Kā latviešiem deva uzvārdus“

Laikraksts Latvietis Nr. 600, 2020. g. 10. jūnijā
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SidnejasLatviesuBiedriba

Ilze Tomasa (Thomas). FOTO Jānis Čečiņš.

Daļa no sarīkojuma dalībniekiem. FOTO Jānis Čečiņš.

Referāta materiāls.

Sestdien, 23. maijā, latvieši pulcējās klausīties referātu, ko organizēja Sidnejas Latviešu biedrība (SLB) – ne jau fiziski sanākot kopā, bet, kā tagad jau pierasts, izmantojot Zoom. Interesanti, ka pirms referāta atmosfēra bija līdzīga tai, kāda ir, fiziski sanākot kopā. Ienākot Zoom ētera telpā, cilvēki sasveicinājās, pavicināja ar roku, daži sarunājās savā starpā. Varēja tos, kuri bija ieslēguši savas kameras, skaidri redzēt, un bija sajūta, ka cilvēki bija priecīgi atkal būt sabiedrībā.

Ilze Tomasa (Thomas) bija izvēlējusies tēmu, kas daudziem šķita pievilcīga – kā latvieši tika pie uzvārdiem.

Kā zinu, ka tā bija? Jo pieslēdzās dalībnieki ne tikai no Sidnejas, bet arī no citām vietām Austrālijā, ASV, Kanādā un Latvijā.

Ilze stāstīja par visbiežāk sastopamiem uzvārdiem, tādiem kā – Bērziņš, Liepiņš, Kalniņš, kur faktiski vienīgais uzvārds, kas nebija saistīts ar dabu, bija Jansons. Izrādās, ka latviešiem uzvārdi nebija vajadzīgi, kamēr viņi bija zemnieki – dzimtcilvēki, jo viņiem nebija tiesību pārvietoties. Bet ap 1808. gadu cars piešķīra visiem tiesības pārvietoties – un no tā laika gan uzvārdiem bija noteikta loma.

Kurzemē un Vidzemē dzimtas tēvs vai vecākais dzimtas vīrietis bija tas, kas uzvārdu izmeklēja, ne muižnieks. Ja tāda nebija, tad savu uzvārdu varēja pats izmeklēt. Tātad, četriem brāļiem varēja būt četri dažādi uzvārdi! Izrādās, ka Latgalē uzvārdus izmantoja jau no 1544. gada saistībā ar katoļu baznīcas prasībām.

Ja uzvārdi nebija piešķirti, bet gan izmeklēti, kā tad gadījās, ka cilvēkiem uzvārds bija Ubags vai Muļķis utt.? Ilze ļoti skaidri parādīja, kā tas varēja notikt, kā nobijies zemnieks stāv muižnieka priekšā, savu cepuri ņurcīdams, un nesaprot, kas notiek! Uzvārdus nevarēja mainīt līdz Ulmaņa laikiem, kad daudzi tika latviskoti.

Ilzes runu papildināja slaidi, kā piemēram.

Pēc informatīvā semināra, bija iespēja uzdot jautājumus. Un, lai paplašinātu jūsu zināšanas jūsu nākamajai viktorīnas spēlei, atklājām, ka Krišjānis Barons* bija pirmais no astoņiem bērniem viņa ģimenē, kam bija uzvārds!

Jūnijā atkal būs SLB interneta pasākums. Nepalaidiet to garām!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“

* Red. Par Krišjāņa Baronu dzimtas uzvārdu ir arī šāds stāsts: Savulaik Krišjāņa Barona vectēva tēvs Mārtiņš ir audzējis zirgus un medījis vilkus, viņa dēls Jānis iznesības un prasmes dēļ ieguvis „barona“ iesauku, kas vēlāk – 1834. gadā, struteliešiem uzvārdus dodot, kļuvis par ģimenes uzvārdu. Krišjānis Barons dzima nākamajā, 1835. gadā.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com