Valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!“

Palielināt / Enlarge

Baumaņu Kārļa dziesmas „Dievs, svētī Latviju!“ manuskripta pirmais oriģināls. VRVM 50326. FOTO Publicitātes foto.

Palielināt / Enlarge

1938. gada Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja izstādes „Latviešu Dziesmu svētku izstāde“ kataloga vāks. FOTO Publicitātes foto.

1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē Baumaņu Kārļa dziesma Dievs, svētī Latviju! tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu. Skaņdarba vēsture un tā pirmā manuskripta nonākšana Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā ir stāsta vērta.

1938. gadā Rīgā notika IX Vispārējie latviešu dziesmu svētki ar nosaukumu Latvju dziesmas devītie svētki, to laikā Rīgas pilsētas vēsturiskajā muzejā atklāja izstādi Latviešu Dziesmu svētku izstāde, kurā, kā rakstīts izstādes katalogā, goda vietā „pretim ieejai izstādes telpās, atsevišķā vitrīnā novietots Baumaņu Kārļa Latvju tautas himnas oriģinālmanuskripts.“

1937. gada 27. jūnijā Valsts vēsturiskā muzeja direktors Valdis Ģinters (1899-1979) un preparators Ernests Āboliņš (1911-1970) Dievs, svētī Latviju! manuskriptu ar aktu nodeva Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja direktoram Raulam Šņorem (1901-1962) un muzeja preperatoram Hugo Riekstiņam (1904-1998). Tā paša gada 9. jūlijā Rīgas pilsētas valde apstiprināja manuskripta uzglabāšanu Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja krājumā.

Manuskripts ir Baumaņu Kārļa dziesmas Dievs, svētī Latviju! pirmais oriģināls, rokrakstā, uz vienas lapas, rakstīts ar gallu tinte, a cappella, vīru korim, C- dur. Ar zīmuli redzamas norādes izpildījumam.

Himnai Dievs, svētī Latviju! ir divas daļas, kas atkārtojas (nošu tekstā ir norādes par atkārtojumu) un divi muzikāli teikumi, kas atbilst diviem teksta teikumiem. Katrs no šiem teikumiem, pēc autora norādījuma, ir atkārtojams. Kārļa Baumaņa nošu mapē himna nemainīgi ir bijusi Do mažorā visu meistara mūžu. Nošu raksta otrajā daļā redzams, ka basu līnijas balsvedībā ir paaugstināta IV pakāpe.

RVKM Krājuma glabātāja Antija Erdmane-Hermane, 2020. gada 4. jūnijā telefoniski intervējot diriģentus Edgaru Račevski un Jāni Erenštreitu, kā personas, kas bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Par Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!““ komisijā, guva apstiprinājumu, ka a cappella nošu rokraksts noteikti ir pirmais un senākais, nekā rokraksti ar pavadījumu.

1938. gada izstādes autori, vēsturnieki Rauls Šņore un Hugo Riekstiņš, šo manuskriptu izstādīja kā vienīgo pirmo oriģinālu, kuru Baumaņu Kārlis nosūtīja 1873. gada Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku komitejai un diriģents Jānis Dreibergs (1854-1932) to izmantoja vīru korim.

Dziesma Dievs, svētī Latviju! tika uzrakstīta Pēterburgā, Moikas ielas 30. nama dzīvoklī, kur dzīvoja tolaik 35 gadus jaunais latvietis Kārlis Baumanis (1835–1905), Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūta vācu valodas skolotājs, privāti apguvis kompozīcijas klasi pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača.

1873. gada 26. martā Kārlis Baumanis dziesmu Dievs, svētī Latviju! nosūtīja Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku komitejai, bet tā netika iekļauta repertuārā. Šī Kārļa Baumaņa vēstule glabājas RVKM krājumā.

Pirmo reizi Dievs, svētī Latviju! izskanēja Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku atklāšanas dienā 1873. gada 26. jūnijā Baltijas skolotāju semināra vīru kora izpildījumā, a cappella, diriģenta Jāņa Dreiberga vadībā, Rīgas Latviešu biedrības namā Pauluči ielā (tagadējā Merķeļa ielā), kur tika iesvētīts jaunais Dziesmusvētku karogs.

Kārļa Baumaņa dziesmai Dievs, svētī Latviju! ir divi pirmpublicējumi (abi 1874.g.). Viens no tiem – krājumā Austra, otrs – krājumā Līgo. Krājumu Līgo drīz pēc iznākšanas cariskās Krievijas valdības spēki to konfiscēja un iznīcināja, tomēr ir saglabājušies reti krājuma Līgo eksemplāri un viens no tiem ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) krājumā.

1895. gadā, IV Vispārējo Latviešu dziesmu svētkos, Baumaņu Kārļa dziesma pirmoreiz tika iekļauta svētku repertuāra programmā ar nosaukumu Dievs, svētī Baltiju!. Jurjānu Andreja izveidotajā aranžējumā jauktajam korim un orķestrim, to dziedāja Dziesmu svētku kopkoris. Tā izskanēja tūlīt pēc cariskās Krievijas himnas.

Informācija atrodama arī muzeja mājas lapā www.rigamuz.lv.

Ingrīda Lukašēviča,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Sabiedrisko attiecību speciāliste