Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē

Sveicu visus 4. maijā, Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadienā. Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā. Neatkarības deklarācijas pieņemšanai bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme, tas bija pagrieziena punkts neatkarības atgūšanas procesā. Latvijā un pārējā pasaulē bija iecerēti daudzi īpaši pasākumi, lai atzīmētu šo nozīmīgo dienu. Diemžēl daudz no tā tagad izpaliks.

Esam nepieredzētu apstākļu vidū, kas tagad jau vairāk kā mēnesi ir ietekmējuši mūsu sabiedrisko un individuālo dzīvi. Ir daudz un dažādi pareģojumi, cik ilgi tas tā turpināsies un kā tas viss beigsies. Ir svarīgi, ka atrodam un pieņemam maiņas, kas ļauj mūsu ikdienai būt kaut cik normālai un kas dod iespējas palīdzēt tiem, kam vajadzīga palīdzīga roka. Mēs esam priviliģēti, jo dzīvojam zemēs, kas mazāk Covid-19 vīrusa skartas un kur valdības ir gatavas palīdzēt tiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Izmantosim šo laiku un šīs iespējas un gatavosimies aktīvai nākotnei.

Kā tas attiecas uz LAAJ, tās prezidiju un darbu?

Vispirms izsakām paldies visām organizācijām un biedriem, kas neskatoties uz dažādiem satikšanās un pulcēšanās aizliegumiem, tomēr uztur sakarus un darbību mūsu latviešu sabiedrībā. Ļoti iepriecinoši ir panākumi skolu darbībā, par ko jau ziņots iepriekšējos laikraksta numuros, jo svarīgi ir bērnos un jauniešos nepārraut latvisko saiti. Šādos apstākļos visvairāk var panākt indivīdi ar savām idejām, ar saviem ieteikumiem, jo viņi vislabāk pārzin vietējās vajadzības. Nav nepieciešami kādi norādījumi vai noteikumi no vadības, bet mēs arvien esam gatavi palīdzēt, kur tas ir vajadzīgs.

Prezidija darbs turpinās. Martā noturējām pirmo LAAJ prezidija sēdi attālinātā režīmā. Starpība nav liela, redzam viens otru tāpat kā klātienes sēdēs. Varbūt paiet garām kāda sīkāka vaibstu nianse, kas papildinātu teikto, bet pamatdoma ir skaidra. Sēdē apspriedām, cik reāli būtu turpināt Kultūras dienu rīkošanu uz gada beigām. Tagad, kā jau ziņots, ir pieņemts, ka Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas atliktas visticamāk uz 2021. gadu. Sēdē arī pieņēma lēmumu, ka LAAJ locekļi PBLA valdē nemainīsies līdz gada beigām. Gada beigās jānotur kopsanāksme, kā tas parasti notiek Kultūras dienu laikā. To nevar atlikt. Jāvienojas, kā vislabāk dot iespēju visām biedru organizācijām piedalīties nepieciešamajos lēmumos par nākotnes darbu.

Šogad Valsts svētku atceres galvenajās pilsētās atšķirsies no ierastā; neparedzam, ka svētku runu varēs teikt kāds viesis no Latvijas. Ja varēsim pulcēties, tad katras pilsētas akta rīkotāji runātāju izvēlēsies pēc saviem ieskatiem.

LAAJ locekļi PBLA valdē piedalījās PBLA attālināta režīma sēdē. Ar jaunajām tehnoloģijām ir atrasts veids, kā mēs, pasaules lokā, varam tikties biežāk bez izdevumiem, kas saistīti ar gadskārtējo sēdi Rīgā. Vēl nav izlemts, vai – jeb kā – notiks gadskārtējā sēde, kas paredzēta oktobrī. Starp daudzajiem pārrunātajiem tematiem, sēdes dalībniekus iepazīstināja ar Izglītības un Zinātnes ministrijas izveidoto mācīšanās programmu 1. – 4. klasei vairākos priekšmetos, kas viegli pieejama visiem www.tavaklase.lv. Vērts ieskatīties.

Statūti nosaka – LAAJ mērķi, darbojoties demokrātiskā garā, ir veicināt:

• Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu un latviešu organizāciju sadarbību sabiedriskā, kultūras, izglītības un palīdzības laukā;
• latviskās kultūras veidošanu un saglabāšanu Austrālijā un Jaunzēlandē;
• sadarbību ar organizācijām un valsts iestādēm Latvijā;
• sadarbību ar latviešu organizācijām citās zemēs.

Patreizējie apstākļi neapdraud mūsu spējas realizēt šos mērķus, bet bez sabiedrības pietiekoša finansiāla atbalsta, tas būs arvien grūtāk. Par to vairāk ziņosim, kad būs sastādīts budžets nākamajiem trim gadiem un kad gatavosimies šī gada ziedojumu vākšanas akcijai.

Novēlu visiem izturību, pārdzīvojot šo attālināšanās periodu. Uzturiet latviskās saites, par cik tas katram iespējams, un nepierodiet dzīvot ārpus latviešu sabiedrības tā, lai vēl kuplākā skaitā mēs varētu kā dalībnieki un apmeklētāji atgriezties mūsu latviešu namos, skolās un dievnamos tad, kad būs droši to darīt.

Jānis Grauds
LAAJ priekšsēdis
Laikrakstam „Latvietis“