Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas burātāju pirmais brauciens apkārt pasaulei

Trīs gadi un 35 400 jūras jūdžu

Laikraksts Latvietis Nr. 592, 2020. g. 16. apr.
Pēteris Bormanis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vispusīgs apraksts par „Kaupo“ ceļojumu lasāms bagātīgi ilustrētajā Svetlanas Timofejevas grāmatā „Pirmais Latvijas burātāju brauciens apkārt pasaulei“, kuru 2007. gadā Rīgā laidis klajā apgāds „Zvaigzne ABC“. FOTO Pēteris Bormanis.

Latvijas karogs uz Atlantijas un Klusā okeāna robežas pie Hornas raga 2001. gada 7. martā. FOTO no Igora Pimenova arhīva.

Hornas ragu Dienvidamerikas galējos dienvidos „Kaupo“ apņēma 2001. gada 7. martā. FOTO no Igora Pimenova arhīva.

„Kaupo“ kapteinis Valdis Grenenbergs-Grīnbergs pie Hornas raga virsotnē uzstādītās piemiņas zīmes bojā gājušajiem jūrniekiem 2001. gada 12. martā. FOTO no Igora Pimenova arhīva.

„Kaupo“ komanda Kokosa jeb Kīlinga salu slavenajā bungālo, kurā piemiņas zīmes atstāj visi tā apmeklētāji. No labās: Igors Pimenovs, Svetlana Timofejeva, Aleksandrs Popovs, Valdis Grenenbergs-Grīnbergs, Jurijs Petrovs un blakus noenkurotā vietējā katamarāna kapteine. FOTO no Igora Pimenova arhīva.

Tā Ventspils ostā 2003. gada 21. martā „Kaupo“ sagaidīja žurnālisti. FOTO no Igora Pimenova arhīva.

Pirms divdesmit gadiem – 1999. gada 31. oktobrī Latvijā projektētais un būvētais katamarāns Kaupo ar Latvijas karogu mastā sāka mūsu valsts burāšanas vēsturē pirmo braucienu apkārt pasaulei.

Šī divkorpusu jahta (garums 13,3 m, platums 8,1 m, buru laukums 140 kv. m) Valda Grenenberga-Grīnberga (19.12.1936. – 13.05.2005) vadībā būvēta pēc konstruktora Alda Eglāja projekta un 1977. gadā laista ūdenī Republikas centrālajā jahtklubā Bolderājā.

Vēsturiskajā jūras braucienā, par kādu sapņojušas daudzas mūsu zēģelētāju paaudzes, kapteiņu Valda Grenenberga-Grīnberga un Aleksandra Popova vadībā devās Svetlana Timofejeva, Jurijs Petrovs, Igors Pimenovs un Staņislavs Marcenjuks, kurš vēlāk komandu atstāja. Ceļojumam apkārt pasaulei viņi bija izvēlējušies grūtāko maršrutu – no austrumiem uz rietumiem, Dreika šaurumu starp Ugunszemi un Antarktīdu izbraucot pret valdošo vēju virzienu un Hornas ragu atstājot labajā pusē.

Laikā no 1978. līdz 1988. gadam Kaupo regulāri piedalījās lielākajās burāšanas sacensībās, uzvarēja bijušās Padomju Savienības prestižākajā Baltijas kausa regatē.

Gatavojoties braucienam apkārt pasaulei, katamarāna komanda veica vairākus tālus jūras braucienus. 1992.-1993. gadā notika jahtas pirmais Transatlantijas reiss un brauciens gar Ziemeļamerikas kontinenta austrumu piekrasti no Maiami līdz Bostonai, turpceļā apmeklējot arī Tobago salu un atpakaļceļā rudenī šķērsojot Ziemeļatlantiju pa maršrutu Bostona – Havra. Kā pirmā Latvijas jahta 1995. gadā Kaupo apmeklēja Eiropas tālāko ziemeļu punktu – Nordkapa zemesragu Norvēģijā, bet 1996. gadā – devās uz Eiropas tālāko dienvidu punktu – Marroki zemesragu Gibraltārā.

Vēlā 1999. gada rudenī atvadījies no Eiropas, Kaupo piestāja Kanāriju salās (Las Palmas Grand Canaria), Santa-Krusā Tenerifē (Santa Kruz de Tenerife), Sanpaulu salās. Šķērsojis ekvatoru, tas devās uz Resifi ostu Brazīlijas austrumos. Saremontējusi dzenskrūvi, komanda 2000. gada 1. aprīlī atstāja Resifi un burāja uz Riodežaneiro, no kurienes bija paredzēts pārgājiens uz Buenosairesu.

Kad līdz Buenosairesai palika daži simti jūdžu, 2000. gada 25. jūnijā pie Brazīlijas krastiem Rio-Grande tuvumā, kreisējot stiprā vējā, lūza jahtas masts – lidaparāta spārnu atgādinoša koka, finiera, stiklplasta konstrukcija. Pēc starpgadījuma Kaupo ar motoru iebrauca Riugrandes (Riu Grande do Sul) ostā, kas atrodas pašos Brazīlijas dienvidos pie Urugvajas robežas, un noenkurojās pilsētas jahtkluba ostā.

Turpmākajos divos mēnešos Kaupo komanda no Dienvidamerikas priedes – araukārijas dēļiem un sarkankoka saplākšņa izgatavoja jaunu mastu. Tā platums (80 cm) bija par 20 cm lielāks nekā salūzušajam. Jaunajā konstrukcijā novērsa arī iepriekšējā masta nepilnības. 2000. gada 29. augustā 17 m garo konstrukciju ar sirēnām aprīkotu policijas automašīnu pavadībā caur pilsētas centru nogādāja Brazīlijas kara flotes remonta bāzē un 30. augustā ar ceļamkrānu uzstādīja uz katamarāna.

Aizkavēšanās ar jauna masta būvi un uzstādīšanu brauciena grafiku neizjauca, jo Dreika šaurumu burātāji plānoja izbraukt dienvidu puslodes vasarā. 2000. gada 8. oktobrī Kaupo turpināja ceļu, uzsākot braucienu uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu, kur ieradās 14. oktobrī.

Novembra vidū jahta piestāja Mara del Platas ostā, kur gaidīja labvēlīgus laikapstākļus ceļam uz Ugunszemes dienvidos Bīglza šaurumā esošo Usvajas (Ushuaia) ostu, kurā noenkurojās 2001. gada 1. februārī.

Hornas ragu Kaupo apņēma 2001. gada 7. martā plkst. 18.18 pēc koordinētā pasaules laika (Universal Time Coordinated, UTC). Ceļš līdz šim ģeogrāfiskajam punktam caur rēcošajiem četrdesmitajiem un trakojošajiem piecdesmitajiem dienvidu platuma grādiem nav viegls. Uzskata, ka Hornas raga apbraukšana burātājiem nozīmē to pašu, ko alpīnistiem uzkāpšana Everestā.

No kuģošanai ļoti bīstamā rajona Dienvidamerikas dienvidu galā, kur gandrīz nepārtraukti pūš stipri rietumu vēji, ir daudz sēkļu un uz robežas starp Atlantijas un Kluso okeānu rodas spēcīgas straumes, Kaupo devās uz Losandželosu (ASV), pa ceļam piestājot San Antonio ostā Čīlē, Galapagu salās, San Blases ostā Meksikā un Sandjego.

Apmēram pēc divu mēnešu brauciena no Losandželosas, kuru jahta atstāja 2001. gada 15. septembrī, Kaupo ieradās Zālamana salās (Solomon Islands). Pa ceļam mūsu burātāji piestāja arī Havaju salās un Kiribati atolā.

Darvinas ostā Austrālijas kontinenta ziemeļos Kaupo ienāca 2001. gada Ziemassvētkos.

Nākamā gada 2. aprīlī burātāji atstāja Austrāliju un devās uz Kokosu jeb Kīlinga salām, kas atrodas Indijas okeānā apmēram 1500 jūras jūdžu uz rietumiem. Kad jūrnieki tur nonāca, 23. aprīlī kādas 120 jūras jūdzes no jahtas garām pagāja tropiskā viesuļvētra Bonnie. Vēja ātrums tajā bija gandrīz 35 mezgli (18 m/s).

Maija sākumā Kaupo atstāja Kokosu salas un devās uz Maurīcijas (Mauritius) galvaspilsētu Portluī (Port Luis), kas atrodas Indijas okeānā apmēram 800 km uz austrumiem no Madagaskaras.

Keiptaunā (Dienvidāfrikas Republika) Kaupo ienāca 2002. gada 6. septembrī. Pa ceļam uz turieni komanda kārtējo reizi remontēja dīzeļmotoru un šoreiz – arī stūri, jo, izejot no Sentfrānsisas (St. Francis) ostas, starp moliem vilnis bija triecis jahtu pret grunti, sabojājot labā korpusa stūri un pakaļgalu (spoguli).

Atstājis Keiptaunu, Kaupo 18. septembrī sāka burāt uz Namībiju, bet pēc tam devās uz Svētās Helēnas salu, kuru sasniedza 14. oktobrī.

Brauciens apkārt zemeslodei noslēdzās 2002. gada 9. novembrī plkst. 16 un 56 minūtēs pēc koordinētā pasaules laika (UTC). Kopumā nobraucis 35 400 jūras jūdžu, katamarāns Kaupo atkal sasniedza vietu, kuras ģeogrāfiskās koordinātes ir 14 grādu un 36 min. ziemeļu platuma un 22 grādi 56 min. rietumu garuma un kurā tas jau bija atradies 2000. gada 3. aprīlī, pa ceļam pāri Atlantijas okeānam uz Resifi ostu Brazīlijā.

Mājupceļā Kaupo piestāja Kaboverdes (līdz 1986. gadam – Zaļā Raga Salas) galvaspilsētā Prajā un Orto (Horto) pilsētā Azoru salās.

Plimutā, kur Kaupo ieradās 2003. gada 20. janvārī, komanda nomainīja vētrā sarauto kreiso priekšējo papildštagu. Ceļš no Azorām bijis grūts, vairākas dienas plosījusies 8 – 9 balles stipra vētra, viļņu augstums sasniedzis 8 – 10 m.

Pēc mūsu valsts burātāju pirmā brauciena apkārt pasaulei, 2003. gada 21. martā ienācis Ventspils ostā, Kaupo atgriezās Latvijā.

Atceroties dzīvi uz jahtas vairākus gadus ilgušajā braucienā, pa ceļam satiktos cilvēkus, kuri kļuvuši par draugiem, ūdeņu klajuma rāmo mieru un pārdzīvotās vētras, neparastās dabas parādības, piekrastes un salu ainavas, Igors Pimenovs domā, ka šis, kā tagad teiktu projekts bijis unikāls arī tāpēc, ka reālos apstākļos pārbaudīts gan mūsu jahtu projektētāju, gan būvētāju veikums, kā arī gūts apliecinājums, ka kopīga mērķa vienota entuziastu grupa pat bez liela bagātu sponsoru atbalsta var gūt izcilus panākumus tikai ar pašu darbu un līdzekļiem.

Igora tematiskā pastmarku kolekcija, kas veltīta Latvijas burātāju pirmajam braucienam apkārt pasaulei, izstādīta ne tikai Latvijā, bet arī Singapūrā un Taivānā, kur guvusi sudraba godalgas.

Vispusīgs apraksts par vēsturisko Kaupo ceļojumu lasāms bagātīgi ilustrētajā Svetlanas Timofejevas grāmatā Pirmais Latvijas burātāju brauciens apkārt pasaulei, kuru 2007. gadā Rīgā laida klajā apgāds Zvaigzne ABC.

Tagad, pēc divdesmit gadiem, no drosmīgā pasaules apbraucēju piecnieka mūsu vidū ir palicis tikai Jurijs Petrovs un Igors Pimenovs.

Kapteinis Valdis Grenenbergs-Grīnbergs uz mūžības ostu devās 2005. gada pavasarī. Jūras aizrautos viņš meistarīgi prata saturēt kopā un saliedēt komandā, kurā kopīgajam mērķim katrs atdod visu, kas spēkos. Šim vēsturiskajam burājumam, no kura viņu neatturēja pat ASV pēc pirmā Transatlantijas brauciena veiktā sirds operācija, Valdis ziedoja visu savu mūžu. Viņš bija sapņotājs, kurš sapņus īsteno.

Deviņas vasaras pēc vēsturiskā 1999. gada 31. oktobra, kad pirmā Latvijas jahta pacēla buras mūsu zēģelētāju pirmajam kuģojumam apkārt pasaulei – 2008. gada 1. novembrī katamarāns Kaupo atkal devās braucienā ap zemeslodi, šoreiz izvēloties pretēju ceļojuma virzienu – no rietumiem uz austrumiem.

Pēc desmit mēnešiem, 2009. gada 2. septembrī, kad Kaupo aiz muguras jau bija Riodežaneiro un Riugrande (Riu Grande do Sul) Brazīlijā, šķērsota Dienvidatlantija, apmeklēta Keiptauna un Indijas okeānā uzņemts kurss uz Austrālijas krastiem, sakari ar katamarāna komandu – kapteini Aleksandru Popovu, viņa dzīvesbiedri Svetlanu Timofejevu un Valda Grenenberga-Grīnberga dēlu Aigaru – negaidīti pārtrūka.

Vēl līdz šim brīdim neviens nezina, kur pazudis Kaupo, un kas noticis ar tā komandu iecerētajā otrajā braucienā apkārt pasaulei...

Pēteris Bormanis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com