Ivars Štubis – Rīgā

Palielināt / Enlarge

Vecrīga. FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

Vecrīgā snieg. FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

Vecrīga. FOTO Ivars Štubis.

Man bija liela cerība rakstīt šo vēstuli kādā saulainā dienā ar glāzīti Gruzijas vīna rokā un skatu uz kalniem. Diemžēl, pasaule ir ārkārtīgi mainījusies tikai pāris dienu laikā. Kā jau citur pasaulē, Covid-19 ir tagad atrodams arī Latvijā. Eiropa skaitās kā pandēmijas epicentrs, un Latvijas valsts ir zibenīgi ielikusi ļoti stingrus noteikumus. Pilnīgi visi pasākumi ir aizliegti, un vairāk nekā 50 cilvēki nedrīkst pulcēties vienā vietā tajā pašā laikā. Restorāni un krogi ir obligāti jābūt ciet pirms plkst. 23.00 katru dienu. Ir runa, ka drīz šeit būs kā igauņiem, kur vispār tikai pārtikas veikali drīkst atvērt durvis. Vismaz vēl nav tik traki kā Itālijā, kur ir jārāda speciālā pase, ja vēlos pat tikt no savas mājas ārā. Visas Latvijas robežas ir tagad ciet, visi lidojumi ir atcelti, un vairs nebrauc ne kuģi, ne autobusi uz citām zemēm. Vakaros pašvaldības policisti brauc apkārt pārbaudīt, vai visi likumīgi uzvedās. Esmu dzirdējis no draugiem, ka Austrālijā pašlaik likumi nav tik stingri, kā šeit, bet varbūt tas arī mainīsies.

Mūziķiem šobrīd iet ļoti grūti. Visi mani koncerti ir atcelti līdz vismaz 14. aprīlim, un arī nenotiek kora mēģinājumi.

Esmu dzirdējis no saviem muzikāliem draugiem, ka viņiem arī viss ir atcelts. Visas skolas ir arī ciet, un cilvēki lielāko tiesu strādā no mājām. Kaut kā šeit nav tik izteikts tas panic buying kā piemēram, Austrālijā vai Lielbritānijā. Cilvēki šeit ir piedzīvojuši līdzīgus gadījumus kara un padomju laikos, un viņi paliek visumā diezgan mierīgi tādā raksturīgā klusā ciešanā.

Nu vai man būtu kaut kas labs ko teikt? Īstenībā ir jau dažas pozitīvas lietas, kas radās no šādas situācijas. Man ir tagad daudz laika ierakstīt un komponēt mūziku un iemācīties jaunus skaņdarbus. Ģimenēm ir iespējas pavadīt laiku kopā un beidzot ir tagad, iespējams, visiem lasīt grāmatas, ko vienmēr gribēji, bet nepietika laika. Arī zemes māte paspējusi mūs iepriecināt aizvakar ar sniedziņu, kas pārklāja jumtus, un palika diennakti. Marta pirmajā pusē man bija dažas uzstāšanās, un mans skaņdarbs tika nospēlēts Radio NABA. Es tagad gatavojos ierakstīt 5 jaunas dziesmas, kā arī jauno albumu, kur izmantošu Latvijas pilsētu un dabas skaņas.

Laiki grūti, ienākumi mazi, un Vecrīgas ielas ir tukšas, bet varbūt ir vēl viens pozitīvs iespaids, ko es varētu iegūt... Kaut kā es jūtu, ka es nedaudz sāku saprast par grūtiem laikiem. Tie stāsti, ko vecvecāki stāstīja, ir tagad mazliet vairāk atspoguļoti. Šī doma nav tikai sakarā ar Covid-19 un tās ekonomiskajām problēmām, kas visvairāk traucēs jauniem un veciem cilvēkiem.

Ir tā, ka manu vecāku paaudze dabūja universitātes studijas par brīvu, darbs bija gandrīz nodrošināts pēc skolas vai universitātes beigām, un viņi varēja reāli nopirkt māju un to atmaksāt kaut kādā normālā laikā. Tie vieglie laiki Rietumu zemēs ir sen jau aizlidojuši. Mēs, jaunākie cilvēki, izskatāmies no malas diezgan apātiski un sarkastiski, jo varbūt mums ir kopīga saprašana, ka mūsu iepriekšējai paaudzei bija vieglāka un stabilāka dzīve, nekā mums ir un būs, un, kad nākas no viņiem dzirdēt dzīves lekcijas, tad negribas klausīties.

Bet nav jēga pārāk daudz sūdzēties, es varētu iemācīties no maniem vecvecākiem, ka šie brīži rāda mums, kas dzīvē ir vissvarīgākais.

Nauda var nākt un nenākt, mantas var būt un nebūt, bet ģimene, draugi, daba un baudīt dzīvību vienmēr paliek svarīgākais. Es ceru kā pēc šīs krīzes tie, kas ir pasaules vadībā, domās vairāk par iepriekš minētām lietām nekā par nežēlīgo ekonomisko augšanu un rādīties kā kaut kāds baigais spēkavīrs.

Līdz aprīlim!

Var sekot Ivaram uz Facebook un Instagram, vienkārši ieraksti: Ivars Stubis Music un piespiež like/follow

Ivars Štubis,
Vecrīgā, 16.03.2020
Laikrakstam „Latvietis“