Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Marts 2020

Laikraksts Latvietis Nr. 588, 2020. g. 23. martā
Biruta Eglīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, mani lieliskie! Ceru, ka it visi esat pie labas veselības un arī noskaņai nav ne vainas. Jāatzīst, pirmajā brīdī, kad arī Latvijā izsludināja ārkārtas stāvokli, sapīku un, drusku padomājusi, arī sarūgtinājos. Tātad, nebūs teātru un nekādu citu sarīkojumu?! Un manas biļetes? Turklāt – kāpēc? Tāpēc, ka ir daži viegli saslimušie?! Un visi mediķi tagad koncentrēsies uz viņiem un roku mazgāšanu? Tas viss šķita drausmīgi pārspīlēts. Pilnīgs sviests!! Turklāt neaizmirsīsim, ka tās šausmas izsludināja piektdienā, 13. datumā, pilnmēnesī...

Bet tad meita internetā parādīja, kā iet Itālijā, kur šos ierobežojumus neieviesa pietiekami ātri. Turklāt uzradās arī anekdote, ka koronovīruss ir līdzīgs makaroniem: ķīnieši izgudroja, bet itāļi izvazāja pa pasauli. Un viņiem pašiem nu brūk kopā visa veselības aizsardzības sistēma. Jāatzīst, taisnība, ka ārkārtas situācija par godu šai pandēmijai ir tāpēc, lai pie mums tā nebūtu un slimība vispār neieperinātos. Labi, lai būtu, esmu likumpaklausīga pilsone: rokas mazgāju cītīgi un arī jaunos terminus – sociālā distancēšanās, pašizolācija, mājbūšana –apguvu ātri un pielietoju. Nav jau nemaz slikti. Man te mājās ir tāda nevāja, krietna pagasta lieluma bibliotēka, kur netrūkst vēl nelasītu vai jau piemirstu grāmatu. Izvēlējos prāvu kaudzīti, ko nu ņemu priekšā. Iekritu jau pirmajā – pagājušā gadā iznākušajā Rvīna Vardes Kas te notiek, mazas absurda miniatūras un jau uzjautrinos. Viens citāts: „Braucu autobusā. Iekāpj tante, tai pakaļ puisis. Un skaļi saka: „Ragana“. Es domāju, nu, tūlīt būs, kaut kādi viduslaiki te viņiem. Tūlīt tanti sasies, iemetīs kanālā un vēros, vai slīkst, kā tais laikos. Vai dzimumzīmes durs, dies pasarg. Izrādījās, ka viņš vienkārši gribēja iegādāties biļeti, apdzīvotu vietu sauc Ragana...“

Draugi iesaka pārlasīt Kamī Mēri un Bokačo Dekameronu. Arī laba doma, iederīgi.

Gribēju rakstīt, ka paniska iepirkšanās veikalos pie mums nav novērota, tukšu plauktu tur nav, tomēr drošības pēc aiztecēju paskatīties, jo mājā izbeidzies piens. Ikšķiles centrālajā veikalā pircēju nebija daudz, tā normāli, kā parasti, taču putraimu plauktiņi gan pilnīgi tukši – skats neparasts. Jautāju veikala darbiniecei, kur tad putraimi, vai tad trūkums, uz ko viņa atbildēja, ka nespējot vien piekrāmēt plauktus... viss esot, lai taču nekrītot panikā, pēc tam metīs ārā, jo noēst tādu kvantumu nav iespējams. Taisnība. Pārliecinājos, ka tualetes papīra ruļļu gan ir pilns, sakrāmēti vēl papildus uz paliktņiem. Ha, tātad vienai daļai iedzīvotāju kaut kāds apjukums un bažas tomēr iestājušās.

Arī pa internetu klīst attēls: varens Lāčplēsis, kam pie jostas piestiprināta griķu paka un pāris tualetes rullīšu, ar pūpolu pušķi zobena vietā. Tad vēl ir tāds pareģojums, ka uz Jāņiem būs jauna kampaņa: izglāb draugu, palīdzi apēst griķus.

Latvietis, kas pēc savas būtības ir intraverts, gadsimtiem tradicionāli pieradis dzīvot viensētā un veidot ziemas uzkrājumus burciņās, manuprāt, tomēr lielākoties tik vienkārši nesamulst, bet tīri apmierināts ieraujas savā čaulā, tup pie visādiem ekrāniem un attīsta citas sava talanta šķautnes.

Piemēram, asprātību. Tagad ir daudz laika ēst gatavošanai. Draugi pārsūtīja lielisku īru nacionālo recepti, varat arī jūs izmēģināt: ņemam gaļu, kartupeļus, zaļumus un 3 litrus Hennessy. Izdzeram Hennessy un izmetam... nafig tos dārzeņus.

Vai arī šitāds smiekls: beidzot pienācis arī tā trakā kaimiņa brīdis, par kuru tu rēci, kad viņš nocietināja īpašumu, būvēja bunkuru un iepirka konservus, degvielu un ieročus: „Bet es taču jums teicu,“ viņš nokliedzās, kāpjoties atmuguriski iekšā bunkurā ar ieplecotu karabīni, pavērstu tavā virzienā.

Jā, liekas, pandēmija ir atraisījusi veselu humora un satīras lavīnu, nemaz neatceros, kad vēl tā bijis. Ik pa brītiņam telefonā pienāk kāda jauna anekdote. Sen neesmu tik daudz un veselīgi smējusies.

Katru dienu nāk klāt aizvien jauni ierobežojumi. Ziņās sekojam līdzi notikumiem pie Vācijas/Polijas robežas, kur sabraukušas dažāda kalibra automašīnas turpat 5 km garumā, bet poļu robežsargi nelaiž cauri savai teritorijai, pat ja tā ir atgriešanās mājās, un kas tur izvēršas par veselu sociālu katastrofu. Nācās iejaukties mūsu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kurš panāca, ka auto kolonnu, poļu policijas pavadībā, tomēr izlaiž cauri valstij, bet gandrīz bez pieturām, kas arī diezgan briesmīgi. Tas nu gan baigs pārspīlējums, jo neviena ar lepru slima jau tajā kolonnā nav, ko nu tik traki baidīties un spīdzināt cilvēkus.

Vienīgā ziņa, kas spēj izspraukties cauri tam nejaukajam bacilim un visu, kas ap to, ir administratīvi teritoriālās reformas apspriešana Saeimā. Tur jau otrs likumprojekta lasījums, bet lielākā daļa novadu ar paredzamajām pārmaiņām nav apmierinātas; pagājušā nedēļā rīkoja pamanāmas protesta akcijas un draud ar Satversmes tiesu un sūdzēšanos Eiropas Savienībai. Apbrīnojama ir deputātu un atbildīgās ministrijas spēja nedzirdēt un nereaģēt uz daudzajiem ierosinājumiem un iebildumiem. Jā, šai sakarā arī radusies melnā anekdote: par labu samaksu tiek meklēts ķīnietis, kas ieietu Saeimā un sulīgi nošķaudītos.

Vispār jau jāatzīst, ka šī ir reize, kad piekrītu visam, ko dara un saka valdība, man liekas, ir operatīvi un sakarīgi, secīgi un loģiski. Ja vēl pavēro paniku pasaulē visā šajā sakarā, tad mūsējie ir malači, nav pārmetumiem vietas. Es tikai domāju par sekām, sevišķi ekonomikā, tās vēl ir neparedzamas un pat īsti neprognozējamas. Un te nav runa par tūrisma firmām, lidsabiedrībām, viesnīcu biznesu un restorāniem, kas arī esot pavisam tukši. Un cik ilgi tas turpināsies, arī nav skaidrs. Hmm... nu neparasta situācija; zināms pārbaudījums gan sabiedrībai, gan valstīm, gan uzņēmējiem, gan mūsu veselajam saprātam.

Debesu kancelejā arī valda apjukums. Tagad, kad beidzot būtu jānāk pavasarim, pie mums valda sals, sniegs un pat brīžiem puteņo. Latvijā ir jābūt četriem labi izteiktiem gadalaikiem, katram ideālā variantā atvēlēti trīs mēneši, bet šī kārtība ir pilnīgi nobrukusi un tagad nesaprotama. Ne jau velti visādi vīrusi rodas. Cilvēks planētu sačakarējis, tur tā bēda.

Lai mums visiem veselība, tas nu nešaubīgi pats galvenais!!

Sirsnīgi, –

jūsu Biruta,
Ikšķilē, 2020. gada 17. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com