Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trimdas izskolotie (13)

Aivis Romančuks – Aivara Andersona ģimenes stipendijas saņēmējs

Laikraksts Latvietis Nr. 585, 2020. g. 3. martā
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Aivis Romančuks. FOTO Artūrs Dzenis.

Sarmīte Andersone-Šveics ar Aivara Andersona ģimenes stipendijas saņēmējiem. FOTO Artūrs Dzenis.

Šoreiz stāsts par vienu no pašiem pirmajiem Vītolu fonda stipendiātiem, kuru atbalstījusi Sarmīte Andersone-Šveics. Kara laikā Sarmīte viena gada vecumā kopā ar vecākiem no Latvijas aizceļoja uz Zviedriju. Tur uzauga, izglītojās, apprecējās ar citu trimdinieku un savu ģimeni izaudzināja Zviedrijā.

Tagad Sarmīte dzīvo gan Latvijā, gan Zviedrijā. Esot Latvijā, Sarmīte labprāt apmeklē dievkalpojumos rietumu latviešu draudzē. Viņas dēls Jānis Andersons Zviedrijā ir dzimis, audzis, izglītojies, bet, pārņemot Sarmītes tēva uzsākto biznesu Euroskor, pārcēlies uz Latviju un ļoti sekmīgi vada ģimenes uzņēmumu. Andersonu ģimene aktīvi iesaistās filantropijā, ne tikai trīspadsmito gadu atbalstot jauniešus caur Vītolu fondu, bet arī Sarmītes dēls Rotary kluba Vecgubernators Jānis Andersons aktīvi mudina un iesaista citus ziedot jauniešu izglītībā Latvijā.

Aivis Romančuks bija viens no pirmajiem Andersona ģimenes stipendijas saņēmējiem. Studijas Aivis iesāka 2006. gadā un izstudēja par zobārstu. Viņš atzīst, ka savu praksi nekad nav domājis pārcelt uz kādu citu valsti un strādāt tikai savā dzimtenē. Stipendiju viņš saņēma visu studiju laiku, un kā vairums šo jauniešu savus labdarus neaizmirst ilgi, ilgi. Aivis vēl Jāņa 50. dzimšanas dienā noziedoja jubilejas stipendijai savu artavu, un vēl tagad atceras ar pateicību ziedotājas Sarmītes Andersones-Šveices palīdzību studiju sākumā. Viņš 2019. gada jūlijā raksta:

„2006. gads, šķiet, tajā dzīvots pavisam nesen. Ar eksāmenu maratonu tikko biju noslēdzis lauku vidusskolas gaitas. Par „Vītolu fondu“ šo to nojaust sāku, šķiet, 9. klasē. Zināju, ka daži tā brīža skolas absolventi saņem stipendijas. Kad bija pienākusi vidusskolas finiša taisne, devos uz Rīgu un satikos ar draudzīgiem un atsaucīgiem cilvēkiem, „Vītolu fonda“ kolektīvu, Lāčplēša ielā 75. Izstāstīju savu stāstu, man noticēja un izpelnījos Aivara Andersona ģimenes labvēlību. Zināju, ka vēlos studēt Rīgā, apgūt pieprasītu un cienījamu profesiju, ielikt kārtīgus pamatus pieauguša cilvēka dzīvei, tādēļ izvēlējos studēt stomatoloģiju.

Stipendijas sniegtās iespējas bija lielisks materiālais un arī morālais atbalsts. Manai mammai bija daudz mazākas galvassāpes par trīs bērnu skološanu galvaspilsētā. Neaizmirstamas, pozitīvām emocijām bagātas, bija arī regulārās tikšanās reizes un sarunas ar citiem stipendiātiem, un ziedotāju Sarmīti viņas Vecrīgas apartamentos. Studijas zobārstniecības jomā pabeidzu 2011. gadā. Viens šāviens, divi zaķi. Ieguvu diplomu un sadraudzējos ar meiteni no tā paša kursa, kuru apprecēju 2015. gadā.

Šobrīd esmu stabili noenkurojies jeb ieprecējies uz dzīvi Ogrē – klusā, zaļā pilsētā, pašā Latvijas centrā. Ar prieku jāatzīst, lēmumi nav likuši vilties. No sirds vēlos pateikties „Vītolu fonda“ cilvēkiem un jo īpaši savai ziedotājai – Sarmītei Andersonei-Šveics.

Studiju laiks nav tikai zināšanu apguves process; es kā jaunietis turpināju krāt pieredzi, ieskicēju nākotnes plānus, izveidoju savu personību un dzīves redzējumu. Paldies, Sarmīt, ka šo posmu varēju pieredzēt un iet kopā ar Jums! Tagad strādāju savā profesijā, apgūstu jaunas zināšanas kursos un semināros tepat un ārpus Latvijas robežām. Ikdienā jāmāk būt ārstam, amatniekam, māksliniekam un psihologam vienlaicīgi. Šķipsniņa vēsa prāta arī nenāk par ļaunu. Pagaidām brīvo laiku un enerģiju veltu mājas celtniecībai Ogres pievārtē. Pilsētas dzīvei ir neskaitāmi plusi, bet lauku puikas gēns dabas krūti tomēr vērtē augstāk.“

Brīnišķīga vēstule no tik pat burvīga un pateicīga latviešu jaunieša, kurš ir sapratis, ko nozīmē izglītība un ko nozīmē cilvēki, kuri ir gatavi tev palīdzēt tieši tad, kad palīdzība ir vajadzīga visvairāk. Mums ir zobārsts, kurš bez Sarmītes Andersones-Šveices palīdzības varbūt jau sen būtu kaut kur Anglijā, Īrijā vai pat Amerikā, nevis Latvijā. Un ļoti iespējams, ka viņš būtu cilvēks bez izglītības un strādātu pavisam vienkāršu darbu, jo viņa mammai vienai izskolot trīs bērnus noteikti nebūtu bijis iespējams.

Te dzīvodama es arvien labāk saprotu, cik liela nozīme ir Vītolu fondam. Tagad ir izskoloti jau vairāk nekā trīs tūkstoši Latvijas jauniešu. Starp tiem ir uzņēmumu vadītāji, profesori, zinātnieki, ārsti, inženieri, skolotāji un daudz un dažādu citu profesiju pārstāvji. Te dzīvodama, es arī redzu un saprotu, ka trimdas cilvēki tomēr Latvijai palīdz ļoti daudz, un Vītolu fonds Latvijai ir nenovērtējams palīgs.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com