Groži jāpievelk stingrāk...

Domāju un domāju un pēc garākas domāšanas nācu pie slēdziena, ka esmu par daudz izlaidies. Par daudz viegli pieeju šīsdienas problēmām. Ir, protams, cilvēki, kas saka, ka Aprūpes namā dzīvojošiem nekādu problēmu nav un nevar būt. Tie tiekot aprūpēti no priekšas un no pakaļas. Var jau būt, ka kādam vai citiem tā arī ir, bet man gan neviens nav ķēries ne pie priekšas, ne aizmugures, lai mani aprūpētu... Mana dzīves laiviņa cīnās viena pati, kuģodama pa dzīves viļņiem, tā dzejiski izsakoties.

Ikdienas dzīvē jau nu tik dzejiski neiet, bet, manuprāt, nekādas īstas problēmas tanī aprūpētajā dzīves ceļā ar neatradīsi. Par piemēru, vai tad to var saukt par problēmu, ja tev naktī nenāk miegs? Tev tas varbūt sagādā mazas neērtības, bet citiem nama iemītniekiem ir pilnīgi vienalga, vai tu guli vai neguli. Bez tam, es teicu ikdienas dzīvē, ne iknakts dzīvē. Un kāds šitai visai muldēšanai ir sakars ar ikdienas vai iknakts dzīvi, ja iet runa tikai par vienu personu? Aprūpes nams taču satur kādu pussimts iemītniekus, un katram tā dienas vai nakts dzīve būs savādāka. Viens gulēs kā nosists, otrs visu nakti kaut ko bļaus. Tā kā neviens nesaprot, ko viņš bļauj – kaut ko rupju vai kaut ko smalku, tad neviens nekādu sūdzību netaisīs. Kā tu vari zināt, ka tā persona neskaita sirsnīgu lūgšanu. Pēc tavām domām – par daudz sirsnīgu un par daudz garu, bet tāda ir dzīve. Mēs nevaram vienmēr savas patikas un nepatikas saskaņot. Un tāpēc labāk ir turēt muti un smaidīt. Sevišķi, ja kāds no priekšniecības ir tuvumā.

Tagad es sēžu un mēģinu atcerēties, ko es domāju, kad sacīju, ka groži jāsavelk stingrāk. Man taču zirgi nemaz nav. Kam tad tos grožus mutē likšu? Groži arī nav...

Vai zini, visa tā lieta ir sagājusi dēlī... vai, vai, vai – dēlis taču arī nav! Steidzīgi būtu jāmaina temats, bet ja nu temata arī nav? Tad laikam būs pienākusi īsta reize lietot bieži dzirdēto izteicienu: Laidies dibenā. Nesaldē nagus. Un jāpieliek šim muldējumam punkts.

Bet es ar to nevaru samierināties. Ja jau vesela lapa ir piedriķelēta ar muldēšanu, tad kāpēc nevar pamuldēt bišķi ilgāk? Nav jau jāraksta romāns – tur tu ar muldēšanu neko nepanāksi, jo par mīlestības lietām, tāpat kā par laulības šķiršanās lietām (parastais romānu saturs) muldēšanas nav! Tās ir pārāk nopietnas lietas. Tā vismaz man stāsta. Es esmu par jaunu un nevainīgu, lai par tādam lietām ko zinātu. Un ja rakstīšu kaut ko, ko citi man sastāsta, tad atkal iznāks muldēšana, jo vai tad citi var ko prātīgu sastāstīt?

Labāk būs tagad beigt, ka neaizeju pārāk tālu savās atklāsmēs par tiem citiem. Var izjukt kāda laba draudzība, vai arī saiet ar kādu ragos.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“