Viesi no Valodas izglītības satura centra

Palielināt / Enlarge

Skolotāju tikšanās Adelaidē 19. janvārī. FOTO Renāte Neimane.

Palielināt / Enlarge

Adelaides latviešu skolas grāmatu izpēte. FOTO Ļena Rumpe.

Palielināt / Enlarge

Tikšanās Melburnas Latviešu ciemā 30. janvārī. FOTO Renāte Neimane.

Palielināt / Enlarge

Tikšanās Pertas Latviešu namā 2. februārī. FOTO Jānis Purvinskis.

Šī gada janvāra beigās un februāra sākumā Austrālijā viesojās Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistes Anta Lazareva, Baiba Mūrniece-Buļeva un Renāte Neimane. Daļa no viņu darbības Austrālijā šogad bija saistīta ar Valsts valodas prasmes pārbaudījumu (VVPP), kuru kārtoja 23 personas; 17 no tām bija A. Ziedares Vasaras vidusskolas (AZVV) jaunieši un 2 – Adelaides Latviešu pamatskolas absolventi.

Citēšu no AZVV Ziņām: „Par šī gada AZVV lepnumu ir kļuvuši tie 16 skolēni, kuri izvēlējās kārtot Valsts valodas prasmes pārbaudi. Par viņiem īkšķus turēja visi! Ne velti – visi skolēni nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi un ir ieguvuši to latviešu valodas prasmes līmeni uz kuru pretendēja. Apsveicam no sirds un lepojamies ar jums!“* Viena AZVV 4. klases skolniece bija saslimusi, bet viņai tika dota iespēja nolikt pārbaudi Melburnā.

Pārbaudījuma rezultātā iegūtais Latvijas valsts dokuments jauniešiem un citiem valodas pārbaudījuma kārtotājiem ir kā apliecinājums un lepnums par latviešu valodas prasmi, par to, ka Austrālijas latviešu skolās un vasaras brīvdienās pavadītais laiks, mācoties latviešu valodu, nav bijis velti tērēts. Šis dokuments dod iespēju studēt Latvijā, pretendējot uz valsts finansētām vietām augstskolās. Ceru, ka iniciatīva par to, ka katru gadu AZVV 4. klases skolēni varētu kārtot šo eksāmenu, turpināsies.

Lielisku ideju šogad izteica Adelaides Latviešu skolas pārzine Daila Mohr, kura mudināja šī gada Adelaides Latviešu pamatskolas absolventus kārtot VVPP, tādējādi ļaujot viņiem pašiem apzināties pamatskolā sasniegtos rezultātus un savu latviešu valodas zināšanu līmeni. No sarunām ar skolotājiem un vecākiem par šo tēmu, varēja secināt, ka ieinteresētas bija visas puses: skolotājiem ir ērti, ka testi ir standartizēti un profesionāli izstrādāti, kas nozīmē, ka latviešu skolu brīvprātīgajiem tie nav jāveido pašiem, savukārt skolēnu vecākiem saistoša šķita doma, ka tādā veidā viņi uzzinās, cik viņi sadarbībā ar skolu ir darījuši, lai saglabātu valodu. Visi pozitīvi vērtēja faktu, ka pārbaudi nodrošina speciālisti no VISC, jo tādā veidā sasniegumi tiek objektīvi vērtēti bez subjektīva vērtējuma (pāris vārdos angliski tas būtu – no bias).

VISC speciālistu vizītes otrā daļa bija vērsta vairākos virzienos. Anta Lazareva trijās pilsētās vadīja sarunas ar latviešu skolu skolotājiem par VISC izstrādātajām diasporas izglītības satura vadlīnijām un dažiem mācību programmu paraugiem, kas izstrādāti saskaņā ar vadlīnijām. Adelaidē sarunās piedalījās 9 Adelaides skolotāji, Sidnejā – 8 skolotāji un 1 skolotāja no Brisbenas, Melburnā bija 7 skolotāji.

Esot klātienē Adelaidē, redzēju ieinteresētas sejas, dzirdēju komentārus, ka piedāvātais saturs izskatās ļoti piemērots mūsu skolām un ka skolotāji ir gatavi to izmēģināt skolās, kā arī ar nepacietību gaida nākamās piedāvātās programmas, pie kurām vēl tiek strādāts – vecākajām klasēm un augstākiem līmeņiem.

Daļa laika tika veltīta arī tam, lai sabiedrībai stāstītu par Valsts valodas prasmes pārbaudījumu, un šoreiz informāciju par to guva gan speciāli uz Sidneju atbraukušais Brisbenas pārstāvis, gan par to tika informēta arī Pertas latviešu sabiedrība. Tādā veidā tagad piecās Austrālijas pilsētās ir kāds cilvēks, kurš var pastāstīt par šo pārbaudi citiem interesentiem.

VISC speciālistes pētīja un analizēja arī skolu bibliotēkās atrodamās grāmatas – vai tās atbilst diasporas vadlīnijām un programmām, vai, balstoties uz pieejamām grāmatām mūsu skolu bibliotēkās, skolotāji varētu mācīt saturu un tematus, kas ir norādīti vadlīnijās. VISC pārstāves arī atrada dažus īpašus bibliogrāfiskus retumus, kurus varētu nākotnē publicēt atkārtoti.

Papildus jau minētajiem pasākumiem Baiba Mūrniece-Buļeva bija sagatavojusi lekciju Melburnas Latviešu ciema senioriem par latviešu valodas atšķirībām mūsdienās. Šī lekcija ļoti ieinteresēja arī Pertas latviešu sabiedrību, kura sākotnēji izrādīja interesi par VVPP, bet uzzinot, ka Melburnas Latviešu ciemā tika lasīta šāda lekcija, gribēja dzirdēt arī to. Vēl Melburnas Latviešu ciemā un Pertā A. Lazareva iepazīstināja klausītājus ar datiem par līdzšinējiem valodas prasmes pārbaudījumiem diasporā dažādās pasaules vietās, īpašu uzmanību pievēršot datiem (rezultātiem, pārbaudījuma kārtotāju vecumam u.c.) par pārbaudījumiem Austrālijā.

Šogad ieguvām arī papildu informāciju par to, kas nākotnē varēs noderēt mūsu vidusskolēniem. Vizītē Adelaides Ukraiņu skolā un sarunās ar skolas skolotāju Rostislavu Bekeru, kurš māca tur SACE Ukraiņu valodas un kultūras programmu, VISC speciālistes guva informāciju par programmas praktisko realizāciju Ukraiņu skolas vidusskolas klasēs. VISC speciālistes varēja pētīt gatavās programmas šim kursam, tādējādi gūstot papildu informāciju par to, kā skolēni uzkrātās zināšanas latviešu pamatskolā varētu izmantot Dienvidaustrālijas vidusskolu sistēmā. Izkristalizējās vairākas labas idejas, piemēram, 10. klases bērns varētu latviešu skolas zināšanas izmantot savā personalizētajā mācību plānā (Personal Learning Plan), kā arī vidusskolas jebkurā mācību gadā līdz 11. klasei (ieskaitot) viena gada laikā bērns varētu apgūt 1. posma Valodas un kultūras programmu (Stage 1) un iegūt kredītpunktus. Šo programmu var mācīties arī 2. līmenī (12. klasē), diemžēl šobrīd mūsu skolās nav skolēnu ar tik augstu latviešu valodas prasmes līmeni, kas varētu pilnībā īstenot Valodas un kultūras programmā aprakstītās prasības. Tiekoties ar Bekera kungu, neatsverama bija Renāte Neimane, kura lieliski papildināja komandu, sniedzot informāciju par valodu līmeņiem un VVPP angļu valodā. Renāte palīdzēja ar tulkošanu arī tiekoties ar cilvēkiem, kuri šobrīd valodu ir tikai sākuši apgūt, bet nākotnē apsver domu kārtot VVPP.

Pateicos LAAJ Skolu nozares vārdā LR IZM VISC par šo iespēju tikties ar speciālistiem klātienē un par VISC speciālistu lielo darbu, izglītojot skolotājus un sabiedrību par tik nozīmīgām tēmām.

Ļena Rumpe
Laikrakstam „Latvietis“

* Saite uz AZVV Ziņām:
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=2443419109305486&set=pcb.2973920679284681&type=3&theater&ifg=1