Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Renesanses laika mākslinieks Jānis Strupulis

Laikraksts Latvietis Nr. 582, 2020. g. 17. febr.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Ove Damgods. 2017. Fricis Bārda. 2014. FOTO Māris Brancis.

Cesvaines novada, Salaspils pilsētas un citi ģerboni. FOTO Māris Brancis.

Ar personālizstādi Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tēlnieks, gleznotājs, grafiķis, mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes vārdiem runājot, renesanses laika mākslinieks Jānis Strupulis noslēdz savas 70 gadu jubilejas svinības. Šī ir trešā pēc kārtas triju izstāžu virtenē, atzīmējot šo nozīmīgo gadskārtu. Pirmā tika atklāta Valkā pagājušā gada janvārī pāris dienas pirms īstās dzimšanas dienas, kad viņš patiesi palika 70 vecs (viņš dzimis 1949. gada 28. janvārī) – Valkā mākslinieks pavadīta daļa bērnības un še pabeigta vidusskola. Otrā notika pagājušā gada vasarā, kad bija iekārtota Paula Stradiņa Latvijas Medicīnas vēstures muzejā, bet Jelgava ir pēdējā, kurp izstāde atceļojusi. Arī Jelgava Jānim Strupulim ir īpaša – šajā pilsētā mākslinieks pirmo reizi piedalījās izstādē – tas notika 1971. gadā.

Kā liekas, ar viņu diez vai ir nepieciešams iepazīstināt – viņš ir ļoti pazīstams gan Latvijā, gan citur pasaulē, sevišķi Dānijā, kur viņš katru gadu kādus mēnešus radoši strādā. Tomēr par dažiem faktiem viņa biogrāfijā der atgādināt.

Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas 1973. gadā Jānis Strupulis ir radījis ap 770 medaļu un plakešu, viņš ir darinājis Latvijas Republikas metāla naudas modeļus, Latvijas republikas ģerboņa plastisko etalonu, Latvijas republikas ģerboņus Saeimas ēkas fasādei un zālei, darbojies lietišķajā grafikā, uzzīmēdams vairākas pastmarkas, arī heraldikā, radot Cesvaines, Vecpiebalgas, Salaspils un dažu citu pilsētu un pagastu ģerboņus, tāpat Latvijas tēlnieku centra, Farmācijas muzeja un vairāku biedrību un sabiedrisko organizāciju logo. Mākslinieks aktīvi darbojas glezniecībā, viņš sevišķi iecienījis klusās dabas žanru, ļoti izjusti un meistarīgi ir viņa zīmētie portreti, īpaši bērnu ģīmetnes.

Protams, visvairāk laika un visbagātīgāk radošā enerģija ir veltīta tēlniecībai, gan strādājot pie neliela izmēra skulptūrām, gan nepārtraukti darbojoties medaļu mākslā. Var teikt, medaļu māksla un Jānis Strupulis ir viens un tas pats. Medaļām mākslinieks ir izvēlējies klasisko formu – tās galvenokārt apaļas vai stūrainas, ar ļoti zemu reljefu, minimālu tekstu, kompozīcijā lakoniskas un izteiksmīgas, bieži vien divpusīgas. Nelielajā laukumā Jānis Strupulis iekļauj plašu vizuālo un garīgo informāciju.

Blakus meistarīgi veidotajām medaļām viņš ir šīs tēlniecības nozares entuziasts: mākslinieks ir Starptautiskās medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedrs un Latvijas pārstāvis tajā, viņš periodiski rīko medaļu mākslas izstādes Latvijā, kas bieži notiek tieši Jelgavā. Tas, ka Latvijā medaļu māksla joprojām attīstās, ir liels Jāņa Strupuļa nopelns, kamēr abās kaimiņu valstīs nav tādu entuziastu un tā nav tik populāra.

Jubilejas izstāde veidota kā Jāņa Strupuļa daiļrades retrospekcija, kas dod plašu priekšstatu par visām nozarēm, kurās jubilārs strādājis. Tā kā pats mākslinieks ir ļoti rūpīgs detaļu izveidē un atveidē, tad arīdzan izstāde prasa lēnu skatīšanos, bez tās praktiski grūti ieraudzīt viņa nepārspējamo meistarību, augsto profesionālismu, kas mūsdienās reti ieraugāms.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com