Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Draudzīgs aicinājums doties dziļumā

Pārdomas pēc Annas Ziedares Vasaras vidusskolas

Laikraksts Latvietis Nr. 579, 2020. g. 31. janv.
Lauma Zušēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Arhibīskape Lauma Zušēvica Annas Ziedares Vasaras vidusskolas brīvdabas baznīcā. FOTO Lūkas Elberts.

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas skolēni jūrā. FOTO Lūkas Elberts.

Pirms nedaudzām dienām vēl biju Austrālijā un kopā ar tik ārkārtīgi interesantiem, atjautīgiem un jaukiem Annas Ziedares Vasaras vidusskolniekiem. Kopā ar viņiem un citiem skolotājiem devos peldēt jūrā. Bet, kur viņi bez bailēm ar lielu sajūsmu skrēja pretim lieliem, spēcīgiem viļņiem, es daudz, daudz uzmanīgāki un lēnāk centos sevi pārliecināt doties dziļumā. Vairāki draudzīgi aicināja un apgalvoja, ka viss būs labi, bet todien? Pat seklākā ūdenī viļņu spēks mani pārsteidza, kaut ar prieku vēroju kā burtiski nesa jauniešus, bērnus, pat pieaugušos pretim krastam, ja tik tie darīja to, ko viņi no bērnības instinktīvi zināja, būs labi, ja nepretosies viļņiem un atļaus tiem viņus nest. Nest savā spēkā pretim krastam un drošībai.

Mācību stundās, ieklausoties jauniešos, ātri atklāju, ka vairākums maz vai pat jebkad domāju par Dievu, kur nu vēl par to ticēt. Viņi ārkārtīgi aktīvi iesaistījās pārrunās un prasīja ļoti labus jautājumus. Man nāca prātā Sālamana vārdi Bībelē. Viņš uzrunā savu dēlu un māca: Paļaujies uz Kungu Dievu no visas sirds – uz paša sapratni vien nepalaidies! (Sakāmvārdi 3:5)

Centos palīdzēt jauniešiem, ka patiesi ticēt Dievam kādreiz vienkārši nozīmē paļauties Viņam, ka tāpat kā viļņi, Viņš arī nesīs viņus savās rokās un nogādās drošībā. Ka varētu būt mirkļi viņu dzīvēs, kad bailēs viņi darītu to, ko viņi paši man teica nedrīkst darīt lielos viļņos, tas ir, cīnīties tiem pretim. Viņi apliecināja, ka tā, patiesi, noslīkst cilvēks.

Israēla tautai Dievs ko līdzīgu mācīja: Kad tu iesi caur ūdeņiem, es būšu ar tevi, un cauri upēm, tās tevi neaizraus…Nebīsties, jo es esmu ar tevi. (Jes. 43:2, 5a). Kā palīdzēt mūsu latviešu jaunatnei paļauties Tam, kas viņus ir svētījis ar piederību mūsu latvju tautai? Vispirms, jau viņus mīlot un uzklausot, kad viņi tik patiesi un bravūrīgi pretojās mācībām, kas tik daudziem liekas nevajadzīgas. Nav ko pārmest vai pat brīnīties, jo sekulārā pasaulē augot, ne visiem, bet tik daudziem, maz pašiem nācis doties dziļākās sarunās par Dievu vai dzirdēt cilvēku sirds liecības par ticības nozīmi viņu dzīvēs un mirkļiem, kad ne tikai tie jutuši, ka Dievs viņus nes savās rokās, bet kad Kristus pats aicina un pat izaicina uzdrīkstēties un ko jaunu atklāt par sevi, savām spējām un to, ka piederība Kristum neizmērojami varētu svētīt viņu dzīves.

28. janvārī daudzi latvieši pieminēs to, kas sākās pirms 85 gadiem, kad tā laika prezidents Kārlis Ulmanis savā vārda dienā Draudzīgā Aicinājumā mudināja latviešus savām skolām dāvināt grāmatas. Izglītības svētību uzsverot, prezidents gribēja, lai katram latviešu bērnam, jaunietim, būtu iespēja mācīties skolās un caur grāmatās atklātām gudrībām un vērtībām. Kopš 1935. gada Draudzīgais Aicinājums ticis atzīmēts gan Latvijā, gan diasporā.

Vakardien viens Milvoku Pulkveža Oskara Kalpaka skolas absolvents Draudzīgā Aicinājuma aktā atjautīgi un trāpīgi tulkoja, ka šī akcija varētu nosaukt – Friendly Persuasion. Tiekam aicināti arvien atbalstīt mūsu latviešu skolas un ticēt, ka arvien tās nesīs svētību, kā piedzīvoju katru mirkli kopā ar tik brīnišķīgajiem Annas Ziedares Vasaras vidusskolas vadību un skolotājiem, labvēļiem. Gandrīz visi skolotāji un skolotājas bija no Latvijas! Kas par svētību un iespēja kopā mācīties ar jauniešiem, uz kuriem cer ne tikai viņu ģimenes un latvju tauta, bet mūsu Valsts un Baznīca.

Jēzus reiz bangojošā Galilejas jūrā nonāca blakus laivai, kurā bija Viņa nobijušies mācekļi. Ticēt, ka tas ir Jēzus un ne spoks, kas viņiem tuvojās prātam neizskaidrojamā veidā? Māceklis Pēteris grib pierādījumu, un Pētera vārdi sevī nesa paša ticības pārbaudījumu. No viļņiem mētātas laivas Pēteris Jēzu izaicina: Kungs, ja Tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu. Jēzus sacīja: Nāc!

Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus. Bet vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt: un viņš sauc: Kungs, glāb mani! Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies? (Mt. ev. 14:28-31)

Augšana ticībā tik bieži notiek pakāpeniski. Vienā mirklī Tu spēj pat sevi pārsteigt! Kāpt no laivas vētrā, nepretoties viļņiem, bet ļaut tiem tevi nest! Jo Aicinātājs spēj tevi pārliecināt ticēt ne tikai Viņam, bet arī sev. Nav jau tā, ka toreiz vētra norima dēļ Pētera ticības pārliecības, viņš atkal nobijās, sāka grimt, bet tūdaļ Kristus roka viņu satvēra un nogādāja drošībā. Kā jūras viļņi jauniešus, katru, kas paļaujas spēkam, kas lielāks par pašiem.

Draudzīgi aicinu katru doties dziļumā, pārrunās ar savējiem, kas apliecinātu mirkļus, kad Dievs jūs ir nesis, vai no jums izraisījis drosmi pārbaudīt savu ticību, pārbaudē iesaistot pašu Pestītāju. Vai drīkstam jautāt Jēzum: Ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu? Pēteris atbildētu, jā! Jo viņam pietika ar vienu aicinošu vārdu: Nāc! Kādreiz vajag tik maz saklausīt no Dieva, lai pārvarētu savas bailes un šaubas un piedzīvot, ko nozīmē ļaut citam spēkam tevi nest un nogādāt drošībā.

Arhibīskape Lauma Zušēvica
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com