Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ziemassvētki sabraukuši...

Sidnejas Latviešu skola svin Ziemassvētkus

Laikraksts Latvietis Nr. 578, 2020. g. 24. janv.
Vija Sieriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki.

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki.

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki. FOTO Māra More (Moore).

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki. FOTO Māra More (Moore).

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki. FOTO Māra More (Moore).

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki. FOTO Māra More (Moore).

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki. FOTO Māra More (Moore).

Sidnejas Latviešu skolas Ziemassvētki. FOTO Māra More (Moore).

Kad 14. decembra priekšpusdienā Sidnejas latviešu sestdienas skolai bija laiks sanākt uz eglīti, kaut kur bija noklīdis skolas zvans. Tā nu Ziemsvētki Mārtiņa Siliņa zālē sākās pie Sandras Dragūnas nospēlētā Hendeļa korāļa Prieks pasaulei... skaņām.

Skolas pārzinim Normundam Ronim bija uzauguši sarkani ragi, kas izskatījās pēc eglītēm; viņš atgādināja, ka šis gads sācies ar Parneļa ielas svētkiem, ka gada sākumā gan spēļu grupā pa reizei bijis tikai viens bērns – Aivars Strazds, bet, ka gada gaitā viņam ir piebiedrojušies 3 Putniņi un vēl citi; ka bērni šogad daudz mācījušies un daži arī skolu nobeiguši un dosies tālāk uz Vasaras Vidusskolu.

Kamēr klātesošie dziedāja Ak, eglīte, zvanīdams skolas zvanu, kas nu brīnumainā kārtā bija atradies, pa durvīm ienāca Ziemsvētku vecītis, kas teicās esot nācis tieši no Ziemeļpola un maldījies, meklēdams Latviešu namu, līdz Rūdolfs viņam parādījis ceļu. Ratus (vai ragavas?) nama priekšā atstāt varot tikai 2 stundas. – Vai bērni uzvedoties labi?

Ziemsvētku vecītim par prieku, bērni nostājās zāles priekšā – divi ar ziemeļbrieža ragiem (vai tas ar tiem sarkanajiem ragiem būtu bijis Rūdolfs cilvēka izskatā, jeb vai tas būtu bijis tas ar baltajiem ragiem?), citi ar (zaļa papīra) eglītēm rokā un nodziedāja Dim dim dim, dim dim, lieli svētki Ziemelim un Zvani skan, zvani skan, Ziemassvētki brauc..., par ko Ziemsvētku vecītis atzina, ka viņiem esot balstiņas kā eņģelīšiem.

Tad bija pienācis laiks skolniekiem ievākt ražu par gada darbu, un viņiem pa klasēm izdalīja liecības, kam nāca līdz arī pa kulītei vai kastītei.

Pie kārtas nāca arī skolotāji – palīgskolotāja Lāra Veidnera, Ilona Brūvere, kas mācīja bērniem spēlēt teātri, un vecāki, kas bija palīdzējuši visādos veidos, gan mācot par ķermeņa daļām, kā Zinta Haringtona (Harrington), gan piestrādājot pie administrācijas, kā Dana Anspal, gan darbojoties pa ķēķi, kā to darīja ne viens vien no tēviem vai viena otra māte. Visi saņēma ziedus, pa paciņai vai pudelei vai aploksnei ar ceļa naudu un sirsnīgu paldies. Pauls Svilāns it sevišķi nopriecājās par latgaļu vīnu. Savādā kārtā viens no tēviem nebija atrodams. Dace Celinska pateicās tēviem par palīdzību ar galdiem klasē.

Pārzinis ziņoja, ka nākošā gadā Aldis Liepiņš pārņems skolas lietu kārtošanu.

Nu bija kārta priekšnesumiem.

Spēļu grupa dziedāja dziesmiņu par 5 maziem kukainīšiem, kas lauvu baidīt gājuši, un kas ar viņiem noticis. Spēļu grupai sekoja bērnu dārza klase – trīs meitenes un viens zēns, kas no galvas noskaitīja Plūdona Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu... 1. klases bērni iespaidīgi rādīja un stāstīja, kā viņi no rīta pamostas, izstaipās un žāvājas, un 2. klase uzstājās ar Aspazijas Ziemassvētkiem, pie kam visskaidrāk dzirdams bija bija Aruna un Sigrīdas teiktais. Abas nupat skolu beigušās – Milla Sproģe un Sofija Poulos – deklamēja un nolasīja Plūdona Ziemassvētku rūķīti un Saulieša Svētvakarā.

Ziemsvētku vecītim pēc tam pasniedza pudeli, par ko viņš priecājās – tā esot latgaliešu kandža!

Tad Sigrīda Veidnere īsi un aši nospēlēja uz klavierēm Kristofera Nortona Driving Range, un Emīls Galviņš uz flautas Sandras Dragūnas klavieru pavadījumā pūta Pūt, vējiņi, I wish you a Merry Christmas un Sibeliusa Finlandia.

Kamēr bērni devās saģērbties teātra uzvedumam, pieaugušie nodziedāja Klusa nakts, svēta nakts. Tad pieaugušie sekoja bērniem uz zāli, kur visi, arī skatītāji, uz skatuves sēžot, varēja baudīt sarīkojuma naglu – variācijas par Kur tu teci, gailīti manu, ko neticami īsā laikā bija uzrīkojusi režisore Ilona Brūvere.

Pēc izkaušanās ar spilveniem meitenes aizgāja gulēt skatuves dibenplānā kā uz siena kaudzes, apklātas ar tautiskām segām, kā uz pūra lādes, un likās aizmigušas. Bet tad nodziedāja gailis un uztrieca viņas, galīgi samiegojušās, augšā. Pār skatuvi pārslīdēja saulīte, kas atgādināja tā kā salmu cepuri, un ieradās arī puisis cepurē, kas aicināja savu līgaviņu celties, jo gailītis jau nodziedājis. Un uz skatuves uzskrēja trīs balti pūkaini, tikko izšķīlušies, cālīši – jau biksēs, un tiem pakaļ kikirikī ķērkdami, divi mazi gailīši. Tā nu meitenēm nekāda gulēšana vairs neiznāca, un visi kopā nodziedāja Kur tu teci, kur tu teci... Uzvedums, kaut diezgan improvizēts, bija tiešām izdevies – par prieku skatītājiem, spēlētājiem un aktieriem.

Un nu visiem atkal bija jāpārvācas uz Siliņa zāli, kur bija pienācis laiks dāvanām. Pirmā dāvana bija skolai pašai, ko $800 vērtībā bija uzdāvinājusi Dnister krājsabiedrība.

Tā kā Ziemsvētku vecītis konstatēja, ka bērni šogad bijuši labi, katram pienācās pa dāvanai (un Ziemsvētku vecītim pašam arī). Pie dāvanu pasniegšanas palīdzēja palīgskolotāja Lāra Veidnere.

Andris Galviņš pateicās skolas priekšniekam Normundam Ronim par skolas vadīšanu šogad.

Un tad Ziemsvētku vecītim bija pienācis laiks doties tālāk. Uz kurieni, to viņš neteica. Varbūt uz Jaunzēlandi? Ar Ziemsvētku vecīšiem nekad nevar zināt. Varbūt devās kaut kur nosnausties līdz Ziemsvētku vakaram?

Vija Sieriņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com