Lasītāja vēstule

Pirms dažām dienām, mēs ar Birutu piedalījāmies Ziemassvētku tirdziņā Brisbānes Latviešu namā. Bija jauki redzēt tik daudz apmeklētāju, it sevišķi bērnus, tik omulīgi baudot pusdienas un sagaidot Ziemassvētku vecīti.

Cepuri nost rīkotājiem.

Kad man atgādināja seno parašu svētvakarā piedalīties dievkalpojumā un pēc tam doties uz mājām un baudīt ģimenes svinības, tad nāca atmiņā, cik tagad daudz ir mainījies, salīdzinot ar toreiz.

Agrāk vairums radu dzīvoja vienā pilsētā, bet tagad daudzi ir izkaisīti un ne tik vien par Austrāliju.

Pie mums Melburnā agrāk pastāvēja trīs luterāņu un viena katoļu draudzes. Visas aktīvas ar saviem mācītājiem.

Svētvakarā gājām uz agro dievkalpojumu, lai pēc tam dotos mājās uz svētku vakariņām.

Nāk prātā gadījums vienā gadā. Pēc dievkalpojumu es ar vecākiem devāmies uz mājām. Turpretim mani abi brāļi – Jānis un Juris pa ceļam vēl gribēja paskatīties Sydney Myer Music Bowl, kur katru gadu notika Carols by Candlelight koncerts.

Pēc kāda laika Jānis ar Juri atnāca mājās drusciņ saburzīti. Izrādījās, ka tiem bija uzbrukuši boogies hulogāņu banda, domājot, ka labi tērpti zēni būs salds kumoss. Tomēr tie bija pārskatījušies ar latviešu spēkiem un drīzi aizbēguši prom. Šeit vēl ir jāpiemin, ka toreiz ieroči – kā naži... etc. netika lietoti.

Vēl kas cits toreiz, salīdzinot ar tagad. Toreiz pirms svētkiem saņēmu daudz pastkartes ar apsveikumiem. Šoreiz pienāca septiņi: piecas no radiem, viena no nelaiķa biznesa drauga atraitnes, Vācijā un vēl viena no biznesa firmas šeit pat.

Saprotams, ka palieku vecs, zūd arī kontakti, jo ar tiem notiek tas pats.

Novēlu visiem lasītājiem piedzīvot skaistus Kristus piedzimšanas svētkus un veselīgu, panākumiem pilnu 2020. gadu.

Sirsnībā,

Edis Lēmanis