Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Sācies jaunais gads. Laiks gatavot Jaunā gada apņemšanos. Šogad es... Un tā katru gadu.

Ziemassvētku / Jaunā gada laikā Latvijā ir piecas oficiālas brīvdienas – Ziemassvētku vakars, Pirmie Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki, Vecgada diena, Jaungada diena. Tas dod daudz iespēju padomāt par to, kas ir paveikts aizgājušā gadā, un kas būt veicams nākamajā gadā. Austrālijā mazliet mazāks oficiālo brīvdienu skaits, bet Ziemassvētku laiks parasti sakrīt ar gadskārtējiem atvaļinājumiem.

Jaunā gada apņemšanās visbiežāk attiecas uz personiskiem jautājumiem – vingrošu vairāk, iemācīšos kaut ko jaunu, pavadīšu vairāk laiku ar ģimeni un draugiem... Varbūt šogad vajadzētu tēmēt mazliet tālāk nekā mūsu pašu mūžu?

Pārdomu laikā Rīgā nevarēja neievērot, ka trūkst viena svarīga Ziemassvētku sastāvdaļa – sniegs. Austrālijā toties nebija trūkums, bet pārpilnība – augstas temperatūras un meža ugunsgrēki reti redzētā niknumā. Kaut gan ne viens, ne otrs apstāklis pats par sevi nepierāda klimata maiņa būtību, tomēr zinātniekiem ir skaidrs, ka klimata maiņa – pasaules sasilšana notiek, un ka cilvēces darbība ir zīmīgs faktors.

Cilvēkam var būt divas dažādas reakcijas uz draudošām briesmām – izmisīgi cīnīties pretī ar visiem spēkiem, vai bezspēcīgi sastingt un gaidīt neizbēgamo likteni. Klimata maiņas jautājumā, izrādās, ir vēl trešais variants – noliegt zinātniskos faktus, apsaukāt tos, kuri visskaļāk cenšas izplatīt zinātnieku aprēķinus, un uzskatīt visas draudošās briesmas kā sazvērnieku izgudrojumu.

Protams, aprēķini par nākotnes klimatu nav perfekti, un tie var kļūdīties vienā virzienā vai otrā. Bet tendence ir pilnīgi skaidra.

Planēta pārdzīvos. Tā arī pārdzīvoja dinozauru bojāeju dabas katastrofas rezultātā. Bet būtu ļoti žēl, ja cilvēku civilizācija beigtos stulbuma dēļ.

Kāda būs jūsu Jaunā gada apņemšanās?

GN
2020. g. 1. janvārī

Laikraksta „Latvietis“ redakcija un valde vēl visiem lasītājiem

Laimīgu Jauno gadu!