Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No pudelēm nav ne smakas

„Raug, draugi, kā šī kanna mirdz...“

Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Smuka dziesmiņa! Varētu pat teikt – skaista dziesmiņa. Ne jau tāpēc, ka kanna sākusi spīdēt vai mirdzēt, bet kanna jau nu nebij' tukša. Un tas nav vēl aizmirsts, cik garšīgs bija alutiņš. Daudz, daudz gardāks par kafiju un tēju, ko tagad strēbjam iekšā. Gardāks pat par paniņām. Nav jau tā, ka tagad dzīvotu cietumā, kur alutiņš aizliegts. Nē, nē! Brīvība ierobežota nav. Dzer ko un cik daudz gribi. Bet tās iekšas, bračiņ', tās iekšas! Nevar pat vairs mīlīgo, maigo aliņu panest. Gandrīz vai jāraud būtu. Bet ar to nekas nebūtu līdzēts. Alus trūkumu var aizstāt tikai ar alu. Nav pat svarīgi, vai tas ir kanniņās, vai pudelēs, vai pudelītēs, vai pat mucās. JĀ, vislabāk būtu mucās!

Ja pareizi atceros, tad tanī dziesmiņā ir arī teikts... Diezin cik ilgi līksmo sirds..., un to es nesaprotu. Ja jau tu vairs nebrūķē to maigo suliņu, tad tev sirds jau sen ir pārtraukusi līksmot, un ar dziedāšanu vien nekas nebūs līdzēts. Es to labi zinu! Bet varbūt es kaut ko sajaucu? Varbūt dziedātājiem nekas netrūka, viņi tikai priecājās par šķidruma brīnišķīgo garšu un baidījās baudīšanu pārtraukt, jo no piedzīvojumiem jau zināja, kāda traģēdija tos sagaida, ja pārtrauks... Sirds pārstās līksmot... Jā, tas tā varētu būt gan. Varbūt drošāk būtu izvēlēties kādu citu peršiņu. Mums taču ir tik daudz jauku dziesmiņu, piemēram: Uz alus mucas pagrabā vai Alutiņš, bāleliņš, vai varbūt labāk patīk – Alutiņi, vecais brāli. Jā, izvēlēties jau var, bet kāda tur jēga?

Nav parasts dziedāt par alu, ja remdena tējas krūze tev priekšā. Izmeklējos savas dziesmu grāmatas, bet nevienu dziesmu par tēju neatradu. Bet alutiņš pieminēts gandrīz katrā trešā dziesmā. Vai tas nenorāda, ka latvietis bez alus vispār nevar dzīvot? Protams, nost jau nu tūdaļ nemirtu, ja nedabūtu aliņu padzerties, bet tā jau vairs nebūtu dzīve, kas tev būtu jāizcieš. Tā jau vairs nebūtu dzīve, bet katorga. Katru dienu dziļās slāpēs. Vai tu traks! Es gan to negribētu piedzīvot. Bet šajos dullajos laikos jau viss var gadīties. Zem gultas tā sprauga nemaz tik liela nav kā izskatās. Maz ko var sastūķēt. Bet mazmājiņā, tas ir vannas istabā, – zem mazgājamās bļodas var kādus trīs ducīšus sabāzt. Kopā ar to, kas zem gultas, jau nu vajadzētu pietikt, lai pārlaistu bada laikus, kad neviens draugs negadās, kas būtu ar mieru izpalīdzēt un uzpildīt manus krājumus.

Pats jau vairs nebraucu. Nav vairs mašīnas. Tikai nepārprotiet. Braukšanas atļauja man ir, tik mašīnu uzdevu. Ja pieskaita dārgos benzīna izdevumus, tad alus var iznākt par daudz dārgs. Bet ko es te tik atklāti vāvuļoju? Maniem draugiem jau ar var uznākt sausums, un tad šie zinās, kur meklēt... Nē, nē, aizmirstiet, ko es te murgoju. Tas tāds joks vien bija. Man zem gultas ir tikai čības, un zem mazgājamā poda – tikai tie papīru ruļļi. No pudelēm nav ne smakas.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com